Grāmatā Prāta Vētra. Meklēt vienam otru vīru attiecības atsedzas ar nedaudz aprēķinātu atklātību
Iecere uzrakstīt grāmatu par Prāta vētru mūzikas žurnālistu aprindās ir virmojusi jau gadiem, taču neviens līdz kaut kam taustāmam tā arī nebija ticis. Mērķim tuvu bija Uldis Rudaks, kopā ar grupu jau tika apkopoti dažādi arhīva materiāli. Arī izdevējs Guntars Račs atzinis, ka viņam ar trakulīgajiem jelgavniekiem dažādos koncertizbraucienos ir daudz kopēju atmiņu, ko kādreiz gribētu uzlikt uz papīra.
Arī es, visticamāk, nebūtu atteicis, ja grupa vai tās menedžments mani uzrunātu nopietnas autorizētas biogrāfijas rakstīšanā, taču tautā iemīļotie mūziķi labi apzinās, ka viņu radītais bezbēdīgo, mūžam humorpilno puišu tēls ir tik dziļi iesakņojies tautas apziņā, ka pārāk dziļi rakt gan viņu privātajās dzīvēs, gan mūzikas tapšanas procesā, kur nu vēl to visu ar kritisku aci preparēt, neviens nav ieinteresēts.
Tāpēc nav brīnums, ka mūsu rokās nonākusi glīti noformēta, ar vēsturiskām fotogrāfijām bagāta grāmata, uz kuras vāka smaida četri labi zināmi vīri (Antona Korbeina Londonā uzņemts foto). To sarakstījusi viena no grupas Maskavas menedžmenta komandas meitenēm — scenāriste un reklāmas tekstu autore Alīna Katrāne-Šilinga.
Satura akcenti salikti tā, lai grāmata pirmām kārtām būtu saistoša krievu valodā lasošai publikai, jo kā gan citādi lai izskaidro to, ka viens no pirmajiem runātājiem ir Raimonds Pauls, ar kuru radošā sadarbība bijusi pavisam simboliska? «Es viņus vēroju, bet neiejaucos,» tāds ir sausais atlikums no šīs nodaļas, kuras nobeigumā Maestro piebilst, ka puiši esot «izdarījuši pareizi, dodoties uz Krieviju». «Vienmēr esmu teicis — nevajag strīdēties, vajag prātīgi izmantot mūsu kaimiņu būšanu.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.