Kā risināt skolotāju trūkuma problēmu – šo ilggadējo Latvijas paradoksu? 5

Ilustratīvs attēls
Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
Print Friendly, PDF & Email

Katru septembri medijos dzirdam par katastrofālu skolotāju trūkumu Latvijā. Šis gads nav izņēmums (skat. šeit un šeit). Tik tiešām – lai arī brīvo darba vietu skaits izglītības nozarē nav liels, pēdējos gados tas nemitīgi aug (1. attēls).

Man šī pastāvīgā skolotāju trūkuma situācija liekas paradoksāla (un lielā mērā arī mākslīgi uzturēta), jo īstenībā Latvijā skolotāju ir vairāk nekā vairumā citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu (šo rādītāju rēķinot pret skolēnu skaitu[i]; 2. attēls). Mazas skolas, līdz ar to – mazas klases un mazs skolēnu skaits uz skolotāju – neļauj celt pedagogu algas, samazinot profesijas prestižu un vairojot ilgstoši neaizpildītas vakances. Vienalga, cik jaunu skolotāju sagatavos Latvijas augstskolas (un vienalga, cik valsts budžeta līdzekļu tiks tērēts jauno skolotāju “budžeta” vietām un stipendijām) – pašreizējā skolotāju atalgojuma situācijā liela daļa izglītības programmu absolventu izvēlēsies darbu citās profesijās.

Lūk, ierosinājums! Tā vietā, lai izmisīgi mēģinātu atrast skolotājus katrai mazai klasei (lasi: aizpildīt vakances ar zemu algu), vai prātīgāk nebūtu vēl aktīvāk apvienot klases un skolas, veidojot tās lielākas un panākot lielāku skolēnu skaitu uz skolotāju?

Tad, pirmkārt, skolotāju pietiktu visiem skolēniem, otrkārt, skolotājiem būtu ievērojami augstākas algas.

Iespējams, es nebūšu vienīgais, kuram radies priekšstats, ka skolotāju atalgojums pēdējos gados audzis strauji. Tomēr šis priekšstats izrādījies maldīgs. Pedagogiem faktiski izmaksātais atalgojums joprojām nepārsniedz vidējo algu valstī. Arī tā pieauguma temps knapi spēj turēt līdzi vidējās algas pieaugumam (3. attēls). Tādējādi šobrīd Latvijas skolotāju algas joprojām ir ne tikai starp zemākajām ES, bet arī nekonkurētspējīgi zemas, salīdzinot ar citām profesijām.

Neredzu citu risinājumu “skolotāju trūkumam un zemajām algām”, kā tikai palielināt skolēnu skaitu uz skolotāju. Jau tagad izglītībai tērējam ļoti lielu valsts budžeta daļu (4. attēls) – to nevarēsim kāpināt, neapdraudot citus valsts sektora pakalpojumus (piemēram, veselības aprūpi) un neceļot nodokļus. Lai gan teorētiski pastāv iespēja mazināt skolēnu instrukciju laiku (lasi – laiku, ko skolēni pavada skolā), tas diez vai ir praktiski realizējams, jo tas Latvijā jau tagad ir viens no zemākajām ES[ii]. Cits risinājums – skolotāja darba stundu skaita palielinājums – arī nav dienaskārtībā, jo tas Latvijā pēc starptautiskiem standartiem ir diezgan liels.

Gadījumā, ja kāds baidās, ka lielajās klasēs bērniem nevarēs veltīt pietiekamu uzmanību un tādējādi var pasliktināties mācību sasniegumi, vēlos atgādināt, ka Latvijā skolotāju alga daudz vairāk ir saistīta ar skolēnu sasniegumiem nekā skolēnu/skolotāju skaita attiecību. Arī starptautiskie pētījumi nepārprotami liecina, ka skolotāja personiskās īpašības ir starp svarīgākajiem skolēnu mācību sasniegumu noteicošajiem faktoriem. Lai masveidā piesaistītu Latvijas skolās jaunus talantus – bez profesijas prestiža un atalgojuma pieauguma neiztikt.

 

  1. attēls. Brīvo darba vietu skaits un īpatsvars sabiedriskā sektora izglītības iestādēs

(vidēji gadā)

Brīvo darba vietu skaits Brīvo darba vietu īpatsvars (% no brīvo un aizņemto darbvietu kopsummas)

Avots: CSP dati.

 

  1. attēls. Skolotāju skaits uz 100 skolēniem Latvijā un ES vidēji (2019. gadā)

Avots: Eurostat dati.

 

  1. attēls. Izglītības darbinieku vidējais mēneša bruto atalgojums (eiro)
Vidējā alga par pilno slodzi (CSP)     Faktiski izmaksātais atalgojums uz nodarbināto (VID)

Piezīmes. Attēlā izmantoti dati līdz 2021. gada jūnijam (ieskaitot). Vidējās izglītības pedagogi atbilst ISCO profesiju grupai 2330 (pamatizglītības pedagogi – ISCO grupai 2341; pirmsskolas pedagogi – ISCO grupai 2342).

Avots: CSP un VID dati; autora aprēķins.

 

  1. attēls. Valsts budžeta izdevumi izglītībai ES valstīs (% no valsts budžeta izdevumiem; 2019. gadā)

Avots: Eurostat dati.

 

[i] Izņemot profesionālo vidējo izglītību.

[ii] Daļēji tas atspoguļo ļoti garas vasaras brīvdienas Latvijā.

Komentāri (5)

pilsone47 06.09.2021. 21.18

Lielāks skolēnu skaits diemžēl situāciju tikai pasliktinās, jo klasēs mācās ļoti dažādi bērni, t.sk. ar īpašām vajadzībām, kam ir nepieciešams skolotāja asistents, kas daudzviet nav ieejams. Skolotājam ir jāvar attīstīt ikviena bērna talantus, taču kapacitāte ir ierobežota tāpat kā bankas ekonomistam vai jebkurai citai personai. Skolās mācās bērni, kurus vecāki raustījuši uz ārzemēm un atpakaļ, kas devis zināšanu robus. Daudzi skolotāji šos robus pilda savā brīvajā laikā bez atalgojuma. Dažu vecāku bezatbildība ir neizmērojama un būtu pelnījusi lielāku mediju vērību.

Vai grafikos attēlotie izdevumi ietver arī skolēnu ēdināšanu skolā un mācību materiālus? Daudzās Eiropas valstīs skolēni ņem uz skolu līdzi maizītes vai pērk pusdienas ēdnīcā, kā arī vecākiem ir jāpērk grāmatas, burtnīcas, kalkulatori, datori, programmatūra u.c., ko Latvijā nodrošina valsts par spīti tam, ka valsts Latvijā sniedz lielāku finansiālo atbalstu vecākiem nekā daudzās citās valstīs. Piemēram, Nīderlandē ģimenes pabalsts ir 273 eur par trim mēnešiem kopā. Izklausās vairāk nekā Latvijā, taču Latvijā vecāki saņem ne tikai ģimenes pabalstu, bet arī 250 eur mēnesī neapliekamo minimumu par katru apgādājamo, kas kopsummā ir vairāk nekā Nīderlandē, kur ienākumu nodokļa slogs ir augstāks nekā Latvijā. Nīderlandē vecākiem ir jānodrošina bērni ar datoru un programmatūru, kas iekļauta mācību programmā. Ja ir vairāki bērni, Nīderlandē vecākiem ir jāizdod katram bērnam vairāk nekā 120 eur zinātniskajam kalkulatoram, jo vecākajam bērnam iegādātā ierīce izrādās nederīga jaunākajiem, jo ražotājs nedaudz kaut ko pamainījis. Attālinātajās mācībās informātikas skolotājiem nācās vienlaikus mācīt MS office, Google documents, Libra vai vēl kādu bezmaksas paketi, jo ne visiem mājās ir MS office. Papildus tam vecāki lamāja skolotājus par to, ka māca MS office, bet ne kādu citu mazāk lietotu paketi. Interesanti, ko vajadzēs turpmākajās studijās un darbā?

Vēl viena sāpīga vieta ir Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas darbinieku neprofesionalitāte un skolotāja neaizsargātība. Man ir pazīstami divi lieliski, bet prasīgi skolotāji, kas nepamatoti apsūdzēti vardarbībā. Vienā gadījumā pusaudži bija sasēdušies gaitenī uz grīdas izstieptām kājām. Skolotājs bija palūdzis atbrīvot ceļu, lai varētu tikt uz klasi, ko jaunieši nedarīja. Vēlāk skolotājs tika apsūdzēts vardarbībā, lai gan nebija fiziski pieskāries nevienam skolēnam, ne arī verbāli uzbrucis kādam. Otrā gadījumā skolotāja pēc sliktiem kontroldarba sludinājumiem atgādināja, ka jauniešiem zināšanas būs nākotnē nepieciešams un aicināja rūpīgāk pievērsties mācībām. Viena no audzēknēm par to pastāstījusi mammai, kas strādā tajā pašā skolā par palīgstrādnieci un nosūtīja anonīmu vēstuli VBTAI. Iemels tam drīzāk ir personīgas antipātijas. VBTAI inspektori iztaujājuši bērnus, bet neviens nav nekādu vardarbību redzējis. Pāris skolēni iztaujāšanā atbildējuši ar “nezinu, varbūt”, kas bija par pamatu skolotājai piespriest naudas sodu un liegumu noteiktu laiku strādāt skolā. Nožēlojami, ka jebkurš var uzrakstīt anonīmu skredelīti, un VBTAI soda bez pierādījumiem. Abi skolotāji skolā bija nostrādājuši vairāk nekā 35 gadus, skolēniem labi rezultāti olimpiādēs, taču abi nepamatoti sodīti ar ierobežotu iespēju sevi aizstāvēt (gan noteikumi, lai skolotājs varētu aizstāvēt, gan jurista izmaksas). Abu skolotāju zināšanas ir pieprasītas darba tirgū, tādēļ jauna darba atrašana nav sagādājusi grūtības, bet devusi mierīgāku ikdienu un labākiem ienākumiem. Lielākie cietēji no šo skolotāju atlaišanas bija tieši skolēni, jo zaudējuši labus skolotājus, kā arī ieguvuši robus zināšanās, jo aizvietotāju nav tik viegli atrast. Nenoliedzu, ka var gadīties kāds agresīvāks skolotājs, kas pirmais raušas skolas autobusā, pārējos pastumjot malā ar elkoņiem, taču šajos gadījumos VBTAI inspektori rīkojušies dziļi neprofesionāli un skolotāji sodīti nepamatoti.

Darbs skolā ir brīnišķīgs, taču visam ir sava robeža. Jāiemācās izmantot to, ko skolotāji var dot, lai sasniegtu savus sapņus.

+1
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > pilsone47 07.09.2021. 07.05

    Nū… darbs skolā nav brīnošķīgs tieši bērnu un vecāku visatļautības dēļ.

    Arī mani apvainoja, ka es esot kādu skolnieci nosaukusi par govi. Mamma atnāca uz skolu, klases audzinātāja , mana kolēģe ar mammu ienāca klasē stundas laikā un pēkšņi man klases priekšā jautā,kāpēc es viņas meitu esot saukusi par govi. Es jutos kā no plaukta nokritusi. Paskaidroju !!!! – ka tie ir melu, ka es iziešu no klases,lai bērni var pateikt – tā ir vai nav bijis.
    Protams,ja nav bijis, bet man neatvainojās ne tā meitene, ne viņas mamma, ne kolēģe- skaudīga un negodīga sieviete.

    Tagad tā meitene dzīvi Īrijā, audzina 3 bērnus un grib ar mani draudzēties FB, bet es nē – negribu.

    Skolotājs ir nepasargāts un vienlaicīgi – skolotāji arī ir ļooooooti dažādi. Bet tā atkal ir ministrijas atbildība,kura kānespēj tā nespēj nodrošināt kvalifikācijas prasības un kontroli.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Sskaisle 07.09.2021. 07.14

Jā un vēl – braukāju pa kapu svēkiem. Jelgavas pusē radi saka,ka nenotika,jo novads naudu nedeva. Viss notriekts dārgos auto un algas pielikumos utt. kamēr mazajiem pagastiem nav pat naudiņa ,ko dzejas runātājiem kapsvētkos iedot un pamesto kapu kopējiem samaksāt…
Te nu bija novadu reforma,kas visiem nākšot par labu…

Un tā arī izglītībā – Rīgas bagātniekiem deca miljonus skolām, Alūksnes novadam – 1 datoru uz visu novadu.

Nu skaista tā asinsnosūkto latgaļu valdīšana

Nu tik traki okupanti nerīkojās, nu nerīkojās

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 07.09.2021. 07.09

Kairišs brēca,ka latvieši latgaļiem sūcot asinis.
Nu bija un ir mums latgaļu varnešu desants saeimā, valdībā…. nu ko šuplinska izdarīja? Tik cik bļaustījās un draudēja , grūda naudu bagātajiem ….tas arī viss

Tā kā neesmu optimistiska – valsts vara ir ieinteresēta naudu cilvēkiem atņemt, nevis tērēt gudri, tālredzīgi un taisnīgi

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu