Ilustrācija — Anete Bajāre-Babčuka
Stavrs nolika skrūvgriezi.
— Gatavs, — viņš teica. — Nāc paskaties.
Katerina iznāca no virtuves, slaucīdama rokas dvielī.
— Kas tas ir?
— Plāksnīte no lifta.
Katerina noliecās pie uzraksta, kas bija pieskrūvēts pie tualetes durvīm.
UZMANĪBU! Pirms iekāpjat, lūgums pārliecināties par lifta kabīnes atrašanos aiz durvīm,
kā arī par tās pilnīgu apstāšanos.
— Šorīt to atradu pie miskastēm, — Stavrs teica. — Nolēmu atstiept un pielikt šeit. Nu tā, joka pēc.
Katerina pagrozīja galvu. Jau pusgadu viņi bija kursabiedri un dzīvokļa biedri, bet viņa nebija smējusies ne par vienu viņa joku.
— Es uzcepu kartupeļus, — viņa teica. — Ēdīsim?
Pavasara semestra vidū, marta beigās, Stavra tēvs aizbrauca uz slimnīcu pārbaudīties. Analīzēs atklājās aknu vēzis, par laimi, agrīnā stadijā. Stavrs uz pusotru mēnesi aizbrauca uz laukiem. Viņa māte nakšņoja klīnikā, viņam nācās strādāt kioskā. Kad viņš atgriezās Salonikos, viņa istabā atradās kāds nepazīstams puisis.
