Gaida celmlaužu smagais darbs 1

No kreisās: Jānis Siksnis, Sanita Upleja-Jegermane un Jānis Eglītis.
Māra Miķelsone
Print Friendly, PDF & Email

Pagājušajā nedēļā Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu amatos uz četriem gadiem apstiprināja jaunās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) trīs locekļus – Sanitu Upleju-Jegermani (par 77), Jāni Eglīti (74) un Jāni Siksni (70). Viņus gaida celmlaužu cienīgs darbs, atzinusi Rīgas Stradiņa Universitātes profesore Anda Rožukalne.

Visi ir profesionāli žurnālisti, kurus, kā to nosaka likums, katru izvirzīja sava institūcija — Siksni Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome, Eglīti — Saeima, bet visilgāk sabiedrība gaidīja Valsts prezidenta izvirzīto kandidāti Upleju-Jegermani. Tūlīt pēc ievēlēšanas jaunā SEPLP no sava vidus izraudzījās vadītāju. Tas ir bijušais Baltijas mediju izcilības centra projektu direktors Siksnis. Viņš ilgus gadus darbojies Latvijas Radio, bijis tā valdes loceklis un ģenerāldirektors, bet nepilnus divus gadus — arī prezidenta Raimonda Vējoņa preses padomnieks.

Ar lielu mediju darba pieredzi ir arī Upleja-Jegermane, sākot no darba laikrakstā Diena, beidzot ar portāla LA.LV galvenās redaktores un Delfi žurnālistes pienākumiem. Savukārt Eglītis pērn tika ievēlēts par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekli, kur bija atbildīgs par Latvijas Radio pārraudzību, pirms tam bijis žurnālists TV3.

Kad pērn Saeima pēc četru gada darba beidzot pieņēma Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, bija skaidrs, ka SEPLP gaida ne tikai liels darbs, bet arī jauni izaicinājumi. Padomei bija ne tikai labi jāpazīst Latvijas mediju vide un jāizprot sabiedriskā medija funkcijas un uzdevumi. Viens no pirmajiem darbiem, kas viņiem būs jāpaveic un par ko jau ilgi debatējuši žurnālisti Latvijas Televīzijā (LTV) un Latvijas Radio (LR), ir pusgada laikā pēc padomes apstiprināšanas izstrādāt un iesniegt parlamentā koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu, darbību un finansējumu, kā arī izstrādāt un apstiprināt sabiedrisko pasūtījumu. Likums SEPLP devis arī uzdevumu atrast un amatos apstiprināt ne tikai sabiedrisko mediju valdes, bet arī galveno redaktoru un ombudu.

Abu sabiedrisko mediju kapitāldaļas pieder valstij, bet SEPLP būs valsts kapitāla daļu turētāja LTV un LR, par to no medijiem nesaņemot atlīdzību. Jaunā institūcija ir neatkarīga, tai atbilstoši savai kompetencei jāpārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. No tā, kā jaunajai SEPLP veiksies īstenot lielos uzdevumus, kā viņi noteiks, kas jāpaveic, būs atkarīgs arī sabiedrības ieguvums un cik liela jēga būs bijusi šādas padomes izveidei. 

Ir jaunās padomes locekļiem uzdeva 10 jautājumus. Publicējam pilnās atbildes.

  1. Kas būs pirmais darbs, kas jāpaveic jaunajai padomei? 
  2. Saeima noteikusi, ka SEPLP līdz 2022. gada februārim ir jāizstrādā sabiedrisko mediju apvienošanas koncepcija. Kāds ir jūsu piedāvātais ceļš uz apvienošanos?
  3. Kādam vajadzētu būt sabiedrisko mediju finansēšanas modelim?
  4. Kā SEPLP varētu nodrošināt profesionālo standartu ievērošanu sabiedriskajos medijos? Kā vērtējat pašreizējo žurnālistikas kvalitāti sabiedriskajos medijos un LTV vēlmi pārsūdzēt NEPLP piespriesto sodu par raidījumu Aizliegtais paņēmiens?
  5. Vai SEPLP uzraudzīs valsts līdzekļu izlietojuma pamatotību 12 raidījumu veidošanai par vakcinācijas loteriju, kuru  veido privātie producenti? (Vakcinācijas loterijas likumprojekts 4.augustā tika apturēts. Jāsecina, ka nebūs vajadzīgi arī raidījumi – red.)
  6. Vai lēmums pārcelt visu sabiedriskās TV saturu krievu valodā uz internetu bija pareizs?
  7. LTV valde līdz šim strādājusi nepilnā sastāvā. Cik ilgā laikā jāapstiprina jauna LTV valde? Kā vērtējat Latvijas Radio valdes darbu?
  8. Vai līdzšinējiem sabiedrisko mediju valžu locekļiem būtu darbs jāturpina?
  9. SEPLP būs jāapstiprina arī sabiedrisko mediju galvenais redaktors un ombuds. Kā un kad tas varētu notikt? Vai jums ir padomā iespējamie kandidāti?
  10. Cik politiski brīvi jūtaties jaunajā amatā?

 

Jānis Siksnis

  1. Steidzamākais darbs ir izveidot pašu SEPLP kā pilnvērtīgu institūciju. Tas nozīmē atrast biroja telpas, izveidot sekretariātu, nolīgt juristu un finansistu. Šobrīd esam un vēl tuvākās nedēļas būsim lielā mērā atkarīgi no NEPLP, kas piekritusi palīdzēt, lai nodrošinātu sabiedrisko mediju uzraudzības funkcijas nepārtrauktību. Šī situācija, protams, neatceļ visus lielos mūsu pienākumus, kas arī jāvirza uz priekšu, tādēļ šobrīd strādājam ļoti saspringtos apstākļos.
  2. Galvenais vienota, pienācīgi nodrošināta sabiedriskā medija ieguvums ir sinerģija satura veidošanā, proti, iespēja apvienot spēkus, lai ātrāk un efektīvāk veidotu jaunus, mūsdienīgus satura formātus un izplatītu saturu jaunās, inovatīvās platformās. Tam nepieciešama ciešāka žurnālistu sadarbība, tādēļ tikai ar vadības saplūšanu vēl nekas daudz nebūs līdzēts. Bet sinerģija nevar notikt bez pienācīgām investīcijām žurnālistu darba nodrošināšanā, tai skaitā jaunās tehnoloģijās un mūsdienīgās darba telpās. Apvienošana pati par sevi nevar atrisināt visas problēmas; svarīgākais būs pietiekams, ilgtermiņā stabils sabiedrisko mediju nodrošinājums.
  3. Šobrīd Latvijā spēkā esošais sabiedrisko mediju finansēšanas modelis ir uzskatāms par tādu, kas uztur visaugstāko atkarību no politiskiem lēmumiem, tādēļ ir nepieciešams to mainīt, un tas, manuprāt, ir svarīgākais SEPLP uzdevums. Nepieciešams, lai sabiedriskie mediji kā unikāla demokrātiju un pilsonisko līdzdalību veicinoša institūcija tiktu nodrošināti ar patstāvīga, no ikgadējas politiskās vienošanās neatkarīga, finanšu avota palīdzību. Piemēram, nosakot tam zināmu apjomu no IKP, kā to savulaik rosināja Kultūras ministrija, vai atvēlot skaidri noteiktu daļu no nodokļu ieņēmumiem, kā kaimiņos Lietuvā un citās Eiropas valstīs.
  4. Ļoti būtiska šajā ziņā būs jaunajā SEPL likumā paredzētā sabiedrisko mediju ombuda izveidošana, kas būs viens no pirmajiem, svarīgākajiem SEPLP darbiem. Ombuda uzdevums būs gan izvērtēt un atbildēt uz iedzīvotāju sūdzībām par sabiedrisko mediju saturu, gan pašam proaktīvi veicināt diskusiju par kvalitatīvu žurnālistiku un sabiedrisko mediju lomu iedzīvotāju informēšanā un kopējās Latvijas informatīvās telpas stiprināšanā. Latvijas sabiedriskajos medijos būtu nepieciešams vairāk analītiskās un pētnieciskās žurnālistikas, kā arī vairāk satura mazākumtautību auditorijai un citām sabiedrības grupām, piemēram, jauniešiem. Uzskatu, ka LTV [par raidījumu Aizliegtais paņēmiens] ir tiesības izmantot visas likumā paredzētās iespējas aizstāvēt savu viedokli.  
  5. SEPLP uzraudzīs valsts līdzekļu pamatotību visa sabiedrisko mediju satura veidošanā. Šobrīd vēl neesmu pietiekami iedziļinājies konkrēto raidījumu veidošanas plānos, tādēļ nevarēšu sīkāk komentēt šo jautājumu.
  6. Uzskatu, ka tas bija vienīgais iespējamais. Atšķirībā no, piemēram, Igaunijas, Latvijā pēc Ukrainas kara sākuma un Krievijas dezinformācijas pastiprināšanās diemžēl netika pienācīgi investēts jaunās sabiedrisko mediju platformās mazākumtautību auditorijas uzrunāšanai. Tādēļ tagad nākas pieņemt lēmumus, kas vairs nespēj ātri un tūlīt atrisināt visas ar šo jautājumu saistītās, iepriekšējos gados ielaistās problēmas. Līdzšinējā LTV7 programma nevarēja nodrošināt pietiekamu krievvalodīgās auditorijas sasniedzamību, un ir loģiski, ka ziņu, analītiskais un cits saturs krievu valodā tiek pārcelts uz internetu, kur tam būs daudz vairāk lietotāju.
  7. Par konkrētu laika termiņu šobrīd vēl nevaru atbildēt, bet visticamāk SEPLP rīkos konkursu uz trīs LTV valdes locekļu amata vietām, jo es arī uzskatu, ka esošais valdes modelis viena cilvēka sastāvā ir nepietiekams. Ar Latvijas Radio valdes darbu vēl neesmu detalizēti iepazinies, bet kopumā Latvijas Radio darbību šobrīd vērtēju pozitīvi.
  8. Šobrīd neredzu iemeslus, kuru dēļ kāds no esošajiem valdes locekļiem nevarētu turpināt darbu.
  9. Galvenā redaktora izvēle ir sabiedrisko mediju valžu atbildība. SEPLP, atbilstoši likumam, tas ir jāapstiprina, balstoties uz valžu ieteikumiem. Vienmēr esmu uzskatījis, ka SEPLP vispār nebūtu jālemj par galvenā redaktora apstiprināšanu, jo tas būtībā ir redakcionālās politikas jautājums, kas, protams, ir cieši saistīts ar mediju redakcionālo neatkarību. Bet SEPLP, protams, pildīs likumu. Par apstiprināšanas termiņiem šobrīd nevaru vairāk komentēt, bet ceru, ka tas notiks pēc iespējas ātrāk. Attiecībā uz ombuda izvēli, SEPLP likums noteic, ka tam ir jānotiek, rīkojot atklātu konkursu.
  10. Pilnīgi brīvi; neesmu izjutis nekādu politisko spiedienu, ja tāds ir jautājums. Bet vienmēr jāatceras, ka gala lēmumus par būtiskām pārmaiņām sabiedrisko mediju pārvaldībā pieņems politiķi, un tie lielākā vai mazākā mērā būs atkarīgi no tā brīža politiskās dienaskārtības.  

 

Sanita Upleja-Jegermane

  1. Pirmais darbs, ar ko arī nodarbojamies kopš amatā apstiprināšanas brīža 4. augustā, ir jaunās institūcijas izveidošana no pašiem pamatiem, ņemot vērā, ka patlaban esam tikai trīs ievēlētie padomes locekļi. Turpmāk, pakāpeniski pārņemot sabiedrisko mediju pārvaldības lietas no NEPLP, vēl vienosimies iekšēji SEPLP par darāmo darbu detalizētu prioritāro secību, jo arī jaunais likums mums uzdod konkrētus darbus un jaunus pienākumus. 
  2. Patlaban ir pāragri runāt par apvienošanas koncepcijas saturu, taču skaidrs ir, ka šajā gadījumā nav jautājuma par apvienošanu kā tādu vispār, bet par veidu un laiku, jo pati apvienošana ir Saeimas izlemts un mums uzdots uzdevums. Koncepcijas izstrādē kā ļoti nozīmīgus partnerus redzu pašu sabiedrisko mediju pārstāvjus, lai gan par galarezultātu atbildību nesīs SEPLP.
  3. No Saeimas uzdevuma, kas definēts jaunajā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, un iepriekšējām diskusijām publiskajā telpā ir pietiekami skaidri nojaušams, ka esošais modelis daudziem raisa iebildumus. Līdz ar to mūsu uzdevums būs, pirmkārt, izvērtēt citus iespējamos modeļus, vienlaikus paturot prātā arī nesenos Satversmes tiesas spriedumus par valsts budžeta plānošanas un veidošanas jautājumiem.
  4. Likums skaidri nosaka SEPLP kompetenci un pienākumus, nepārprotami norādot, ka padome «garantē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālo neatkarību, tai skaitā neiejaucoties programmu satura veidošanā»

Jaunais sabiedrisko mediju pārvaldības modelis paredz jaunas institūcijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda izveidošanu, kura tiešie pienākumi būs pārraudzīt sabiedrisko mediju darba atbilstību ētikas un žurnālistikas profesionālajiem principiem, kā arī atbildīgumu sabiedrības priekšā. SEPLP pienākums savukārt ir ombuda izraudzīšanās atklātā konkursā un apstiprināšana amatā. Tāpat jaunais likums paredz, ka SEPLP amatā apstiprina sabiedriskā medija galveno redaktoru, ko izvirza valde. 

Par gadījumu ar NEPLP uzlikto sodu LTV varu teikt vien tik daudz, ka televīzijai ir visas tiesības šo lēmumu pārsūdzēt likumā paredzētajā kārtībā. Atgādināšu, ka NEPLP arī turpmāk paliek uzraudzības funkcijas par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma prasību ievērošanu, tajā skaitā sabiedrisko mediju darbībā.

  1. Patlaban nevaru šo jautājumu komentēt, jo neesmu bijusi iesaistīta šajā procesā.
  2. Man nav iemesla apšaubīt šajā jautājumā līdz šim pieņemtos lēmumus.
  3. Pilnībā apzinos, ka LTV valdes jautājums ir prioritārs, un pie tā jāķeras klāt, cik ātri vien to ļaus mūsu jaunveidojamās padomes resursi. Skaidrs, ka tik lielam uzņēmumam ar vienu valdes locekli ir par maz. Valdes locekļu izvēles un apstiprināšanas kārtību precīzi nosaka likums, tajā skaitā nominācijas komisijas veidošanu un neatkarīgu ekspertu piesaisti. Jebkura uzņēmuma valdes darbu pārraugošajai institūcijai valdes darba vērtējumā ir jāvadās pēc noteiktiem kritērijiem un to izpildes. Līdz šim tos ir noteikusi un vērtējusi NEPLP. Pirms iepazīšanās ar šādu informāciju nevaru sniegt nekādu vērtējumu par valdes darbu.
  1. Atbilde uz šo jautājumu ir daļēji ietverta jau iepriekšējā jautājumā, proti, ka šobrīd nevaru sniegt vērtējumu par valdes līdzšinējo darbu. Nākotnē, izvēloties valdes locekļus konkursā, ikvienam ir tiesības tajā piedalīties, ja kandidāts atbilst likuma prasībām. Turklāt jaunais likums neļauj pagarināt valdes locekļa pilnvaras. Viņu konkursa kārtībā amatā var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
  2. Jau minēju, ka ombuds mums jāizvēlas konkursā, līdz ar to man tagad nevar būt padomā kāds kandidāts. Tas pats attiecas uz galvenajiem redaktoriem, ko apstiprināšanai padomē virza katra sabiedriskā medija valde. 

Uzskatu, ka ombuda un galveno redaktoru apstiprināšana ir ļoti būtiski darbi, lai dzīvē īstenotu jauno likumu, kurā pirmo reizi gana detalizēti ir definēti sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipi, stratēģiskais mērķis un atbildība sabiedrības priekšā.

Par ombuda konkursa principiem un laika grafiku mums vēl jāvienojas iekšēji padomē. Turklāt izvēlētās kandidatūras mums pirms apstiprināšanas amatā būs jāsaskaņo ar sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ētikas padomēm, kā to nosaka likums. Tāpat ir jāizrunā ar mediju valdēm jautājums par galveno redaktoru apstiprināšanas procesu, jo tos virza valde.

  1. Kad Valsts prezidents izvirzīja un Saeima lēma par manas kandidatūras apstiprināšanu SEPLP locekļa amatā, es to uztvēru kā novērtējumu manam līdzšinējam profesionālajam darbam mediju nozarē. Savā līdzšinējā darbā neesmu pārstāvējusi nekādas konkrētas politiskas intereses un mana darba rezultāti ir publiski redzami. Pēc tādiem principiem strādāšu arī SEPLP. 

 

Jānis Eglītis

  1. Pirmais — darboties spējīga SEPLP sekretariāta izveide. Šobrīd SEPLP locekļiem nav gandrīz nekā. Esam reģistrējuši SEPLP Uzņēmumu reģistrā un izveidojuši e-pasta adreses, noslēgts līgums ar Latvijas Radio par pagaidu telpu izmantošanu. Bet nepieciešams gan darbinieku — jurista, finansista, biroja vadītāja —, gan tehniskais atbalsts, piemēram, datori, lietvedības sistēma u.c. Nav arī laika, lai ieskrietos, jo SEPLP jau no 4. augusta īsteno kapitāla daļu turētāja un augstākās lēmējinstitūcijas funkcijas sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kuru kopējais apgrozījums tuvojas 40 miljoniem eiro gadā. Tāpēc svarīgi ir vienoties ar NEPLP par atbalsta funkciju nodrošināšanu pārejas periodā līdz sekretariāta izveidei. Tāpat NEPLP būtu jāsniedz arī atzinums, kāds ir LTV un LR finansiālais stāvoklis un sabiedriskā pasūtījuma, kā arī budžeta izpilde kapitāla daļu turētāja maiņas brīdī.
  2. Tā kā nepieciešams izveidot SEPLP sekretariātu, svarīgāko darbinieku atrašana varētu prasīt vismaz mēnesi, ja ne ilgāk. Iespējams, mums Saeimai būs jālūdz uz šī pārējas perioda rēķina pagarināt koncepcijas iesniegšanas termiņu. Ir svarīgi, lai koncepcija būtu sagatavota kvalitatīvi, un to izdiskutēt ar visām iesaistītajām pusēm — LTV un LR pārstāvjiem, ekspertiem un lēmuma pieņēmējiem Saeimā un valdībā. Runāt par iespējamo rezultātu pirms sākušās šīs sarunas, manuprāt, ir pāragri, jo savu viedokli veidošu, ņemot vērā iesaistītās puses un valsts budžeta iespējas. Pamatmērķis jebkurām izmaiņām gan ir skaidrs — pēc apvienošanas sabiedriskie mediji jānostiprina finansiāli, nedrīkst pasliktināties redakcionālā neatkarība un daudzveidība, vienlaikus  jābūt caurskatāmai un saprotamai kārtībai, kādā notiek atskaitīšanās par sabiedrības budžeta līdzekļu izlietojumu un sabiedrisko labumu, ko sabiedriskie mediji rada.
  3. Par šo runāt konkrēti varēs tikai pēc notikušajām konsultācijām. Bet saskaņā ar dažādiem starptautiskiem pētījumiem ikgadēja budžeta dotācija sabiedriskajiem medijiem nenodrošina to darbības stabilitāti un prognozējamību, īpaši apstākļos, kad tas ilgstoši bijis nepietiekams. Līdz ar to domāju, ka modelis būtu maināms uz tādu, kas šos riskus novērš un mazina sabiedrisko mediju atkarību no budžeta piešķīrumiem. Tādi jautājumi, piemēram, LTV pāreja uz HD signālu, būtu jārisina caur kapitālieguldījumu plānu, sabiedrisko pasūtījumu gala lēmumu pieņemot LTV valdei, ne Saeimas vai valdības līmenī. Līdzīgi kā ar valsts aizsardzību un sabiedrības veselību, informatīvās telpas, tai skaitā sabiedrisko mediju stiprināšana, manuprāt, būtu nosakāma kā viena no valsts stratēģiskajām prioritātēm un attiecīgi jāizvēlas finansējuma modelis.
  1. Ar profesionālo standartu ievērošanu un skatītāju un klausītāju sūdzību uzraudzību būs jānodarbojas ombudam, kuru SEPLP meklēs atklātā konkursā. Ļoti ceru, ka izdosies atrast nozares profesionāli ar augstu uzticības līmeni sabiedrībā un  sabiedriskajā medijā. Manuprāt, satura kvalitāte ir laba, pats daudz lietoju sabiedrisko mediju radīto saturu, bet, protams, vienmēr ir pilnveides iespējas, par ko vajadzēs domāt galvenajam redaktoram. Sabiedrisko mediju misija ir uzrunāt ļoti dažādas sabiedrības grupas. Manuprāt, lielākais izaicinājums, ir sasniegt jauniešu, īpaši pusaudžu auditoriju, kā arī mazākumtautību auditoriju. Saskaņā ar NEPLP veikto pētījumu 91% latviešu patērē sabiedriskos medijus, kamēr Latvijā dzīvojošo cittautiešu vidū šis rādītājs ir tikai 63%. Sasniedzamību būtu jāpalielina, dažādojot sabiedrisko mediju platformas, kur saturs ir pieejams. Tas ir  svarīgi, domājot par jauniešu auditoriju, kas lineāro TV un radio patērē ļoti maz. Padomei kopā ar LTV un LR būs jālemj par sabiedrisko mediju satura, īpaši ziņu un analītiskā, nodošanu citiem medijiem, kuri spēj uzrunāt tos mazākumtautību vai citu sabiedrības grupu pārstāvjus, kuri LTV, LR vai LSM.lv dažādu iemeslus dēļ nelieto. Covid likums šādu iespēju paredz, tomēr praksē tas šobrīd netiek pielietots. 

Piedalījos lēmuma [par raidījumu Aizliegtais panēmiens] pieņemšanā. Lēmums tika ļoti rūpīgi izvērtēts, gan ņemot vērā sabiedrības veselības organizāciju ekspertu, gan Latvijas mediju ētikas padomes secinājumus. LTV lēmumu ir pārsūdzējis, līdz ar to galīgais juridiskais vērtējums vēl gaidāms.

5. SEPLP pienākums ir uzraudzīt visu sabiedriskā pasūtījuma ietvaros piešķirto līdzekļu izlietojuma pamatotību. Vienlaikus sabiedriskajos medijos ir jābūt iekšējai kārtībai, kā tiek kontrolēta satura veidošanas izmaksu pamatotība un caurskatāmība. Jāuzsver, ka neatkarīgo producentu izmantošana sabiedrisko mediju satura veidošanā nav nekas neparasts, tieši otrādi, SEPLPL uzliek par pienākumu LTV vismaz 10% no oriģinālsatura uzticēt veidot Latvijas neatkarīgajiem producentiem. Tas darīts ar mērķi stiprināt mediju vides daudzveidību un konkurenci satura veidošanā. Atbildību par sadarbības izmaksu pamatotību nes līguma slēdzēja puses — tātad LTV un satura veidotājs. SEPLP neiejaucas redakcionālu lēmumu pieņemšanā, bet var revīzijas komisijā prasīt pamatot konkrētu raidījuma izmaksas, salīdzinot tās ar citām. NEPLP tas tika darīts un šo praksi būs jāpārņem arī SEPLP kā sabiedrības interešu pārstāvim.

6. Jā, jo LTV7 ziņas un citi raidījumi krievu valodā uzrunāja pārāk mazu mazākumtautību auditorijas daļu, vienlaikus kavējot LTV7 attīstīt kā kvalitatīvas, izglītojošas izklaides un sporta programmu. Kopumā bilingvālas programmas nav plaši izplatīta prakse pasaulē, jo mērķauditorijas atšķiras. Vienlaikus, manuprāt, jaunajā LSM mazākumtautību platformā veidotajam saturam būtu jābūt plaši sasniedzamam, dažādās platformās, arī tādās, kuras var skatīties caur TV ekrāniem, jo liela daļa, īpaši vecāka gadagājuma cilvēku, internetu nelieto. Būs jāmeklē risinājums, lai par sabiedrības līdzekļiem veidots saturs sasniegtu arī šo mērķauditoriju. Tas ir svarīgi no vienotas informatīvas telpas viedokļa, pretējā gadījumā daļa auditorijas skatīsies ziņas, kas veidotas ārpus Latvijas robežām un kuru saturs ne vienmēr ir kvalitatīvs. Tas īpaši redzams esošajā Covid situācijā.

7. Kā NEPLP loceklis vienmēr esmu konsekventi iestājies, ka LTV kā kapitālsabiedrībai, kura apgroza ap 20 miljoniem eiro gadā, ir nepieciešama valde trīs cilvēku sastāvā. To pieļauj arī likums. Diemžēl neizdevās pārliecināt citus NEPLP locekļus sludināt konkursu. Domāju, ka SEPLP būs jāgroza LTV statūti, paredzot lielāku skaitu valdes locekļu, un atklātā konkursā tie jāatrod. Kad tas varētu notikt, pašlaik neņemos prognozēt, jo ir svarīgi nodrošināt SEPLP izveidi un sākt darbu pie mediju apvienošanas koncepcijas.

Kā NEPLP loceklis kopš 2020. gada februāra atbildu tieši par LR. Manuprāt, LR valde ar saviem pienākumiem šajā laikā labi tikusi galā, jo īpaši, ņemot vērā Covid situāciju. Noslēgts jauns koplīgums ar darbiniekiem, kā rezultātā darbinieku algas pērn vidēji pieauga par 9%, veiksmīgi notikusi iziešana no reklāmas tirgus, būtiski palielināti kapitālieguldījumi LR attīstības nodrošināšanai.

8. Sabiedriskajos medijos ir svarīgi saglabāt pēctecību. Tā kā ir redzama attīstība, uzskatu, ka esošo valdes locekļu kandidatūras būs noteikti ļoti nopietni jāizvērtē, kad tiks veidots apvienotais medijs ar vienotu vadības komandu. Vienlaikus uzskatu, ka konkurencei uz amatiem ir jābūt, tāpēc jārīko konkursi.

 9. Galveno redaktoru jāizvēlas sabiedrisko mediju valdei, Padome apstiprina vai pamatoti noraida valdes izvēli. Līdz ar to Padomei nevar būt «padomā» galvenā redaktora amata kandidāti, tie jāmeklē redakcijai kopā ar valdi un personāla atlases speciālistiem. Man kā Padomes loceklim svarīgākais, lai šis process būtu maksimāli caurspīdīgs un tiek atrasts redaktors, kas spēj skatīties uz sabiedrisko mediju misiju pietiekami plaši, ņemot vērā ļoti dažādās un bieži pretrunīgās sabiedrības grupu intereses, lai viņš uz satura veidošanu raugās atbilstoši mūsdienu realitātei, tātad pāri tradicionālajam mediju platformu dalījumam. Savukārt par ombudu jau minēju, ka jāsludina atklāts konkurss un jāatrod kandidāts, kam uzticētos gan sabiedrība, gan sabiedriskie mediji.

10. Jūtos ļoti brīvi. Politiskā neitralitāte ir ļoti būtiska, lai veiksmīgi pārraudzītu sabiedriskos medijus. Ka esmu politiski neitrāls, manuprāt, apstiprina gan tas, ka pirms pusotra gada vēlēšanās uz NEPLP locekļa amatu, gan tagad uz SEPLP locekļa amatu mani atbalstīja Saeimas pozīcijas un opozīcijas deputāti. Būt par sabiedrības interešu pārstāvi ir liels gods un arī atbildība!

Komentāri (1)

Sskaisle 16.08.2021. 17.39

es domāju, ka Latvijā situācija ir vel sliktāka. Ka mums ir stabili kleptokrātiska koalīcija un absolūti apcirpti , amputēti mediji.

Nevakcinēšanās ir kā līdzīgi izteicās Lancmanis – hibrīdrevolūcija – klusais protests pret varas bezatbildību un es laikam tomēr teiktu – absolūtu nesodāmību

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/slovenija-aktivisti-satraukti-par-autoritarismu-un-korupciju-valsti.a413795/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu