Elēģija pusslodzes darbiniekam

  • Atis Švinka, uzņēmējs, PROGRESĪVIE
  • 12.08.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Kad valdība 2020. gada rudenī pieņēma šā gada budžetu, partija Progresīvie skaļi teica, ka nodokļu reformas, kas ir vērstas pret nepilnas slodzes strādājošajiem, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem, ir diskriminējošas. Finanšu ministra Jāņa Reira reforma tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir nostādījusi absurdā situācijā – ar šo regresīvo nodokļu sistēmu cilvēki, kas pelna vismazāk, proporcionāli vislielāko ienākumu daļu maksā nodokļos. Šāda reforma kaitē gan iedzīvotājiem, gan valstij. Mūsu bažas un brīdinājumi, ka pēc 2021. gada 1. jūlija sāksies atbrīvošanās no nepilnu slodzi strādājošajiem, šobrīd sāk piepildīties.

Apkopēja pirmspensijas vecumā, kura strādā trijās darbavietās, saņemot mazliet mazāk par 500 eiro, pēc 1. jūlija no darba devēja uzzina par atbrīvošanu. Ciest var arī jaunās māmiņas vai citi cilvēki, kas kopj savus bērnu vai tuviniekus un tādēļ izvēlas vai ir spiesti strādāt pusslodzi, jo otru pusi slodzes uzņēmumā strādā cilvēks, kurš nav noteiktajā izņēmuma kategorijā. Līdz ar to, darba devējam izvēloties par labu pilnas slodzes strādājošajam, darbs tiks uzteikts arī jaunajai māmiņai. Pašlaik parādās darba sludinājumi ar tekstiem - “meklējam mundru pensionāru”, kas darbinieku izvēlē jau norāda diskrimināciju, ka izvēle ir nevis pēc prasmēm, bet piederības kādai noteiktai grupai.

Varas elite izvēlējās šo nodokļu “reformas” ceļu ar “cēliem mērķiem”, lai visi darbinieki būtu sociāli aizsargāti. Realitāte būs pretēja – cilvēki zaudēs darbu vai nonāks pārmērīgā nodokļu jūgā.

Šīs reformas izskatās pēc atriebības par to, ka 2020. gadā Covid-19 krīzē daudzās nozarēs strādājošajiem bija jāizmaksā pabalsti. Tobrīd valdība ieraudzīja, ka daudziem cilvēkiem sociālās iemaksas ir ļoti mazas, un tad visi tika pasludināti par “blēžiem”, nodokļu nemaksātājiem un radās šāds “glābšanas plāns”. Reira nodokļu reforma raisa vairākus svarīgus jautājumus:

  • Vai informāciju par mazajām sociālajām iemaksām un to, kuri cilvēki netiek sociāli apdrošināti, nevajadzēja pētīt jau laikus?
  • Vai valdošā elite nepamana, ka daļa šobrīd strādājošo, kurus negatīvi ietekmē šī reforma, nemaz neprasīja un nesaņēma Covid pabalstus?
  • Vai valdošā elite neredz, ka aplokšņu algas tiek maksātas konkrētās nozarēs vai konkrētos uzņēmumos un ka to apkarošanai ir izmantojami citi instrumenti?

Diemžēl ar šo “reformu” daudzi darbinieki tiks iegrūsti ēnu ekonomikā. Ar šo reformu tiek iznīcināts ceļš uz katra cilvēka sapratni un tādu apstākļu radīšanu, lai katrs var strādāt pilnu vai nepilnu slodzi kā algots darbinieks vai pašnodarbinātais, vai ārštata darbinieks, vai arī saņemt ienākumus kā autoratlīdzību. Šīs dažādās iespējas tiek iznīcinātas.

Reira “reformu” ir gandrīz neiespējami labot vai adaptēt ar dažām korekcijām, tādēļ jaunos likumus var labot, tikai tos pilnībā pārstrādājot. Ir jāskata citu valstu pieredze, jārunā ar sociālajiem partneriem un jāveic padziļināti pētījumi.

Latvija nedrīkst īstenot regresīvas reformas, kas balstās tikai datubāzēs un aritmētikā, ignorējot reālas nodarbinātības ikdienu. Nodarbinātībai ir jākļūst par centrālo sociālās politikas pīlāru Latvijā, nodrošinot iespējas ikvienam strādāt par cienīgu atalgojumu un atbilstoši savām prasmēm, vēlmēm un iespējām.

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dagnis Isaks

Izglītības sistēmas neizmantotais potenciāls – skolotāju palīgi jeb auklītes

Lai mazinātu pirmsskolu pedagogu trūkumu un sagatavotu profesionālus, mūsdienu prasībām atbilstošus skolotājus, svarīgi dot iespēju tiem, kuri jau pazīst nozari un ir motivēti mācīties – auklītēm jeb skolotāju palīgiem, piedāvājot arī budžeta vietas arī nepilna laika studijās.

Viedoklis Inese Andersone

Lieku bērnu nav

Pēdējo gadu statistika rāda satraucošu tendenci – bērnu skaits, kas nonāk ārpusģimenes aprūpē, pieaug. 2023. gadā šādu bērnu bija 289, bet 2024. gadā jau 330, no kuriem ievērojams īpatsvars ir pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Tas nozīmē, ka mūsu sabiedrībā pieaug situāciju skaits, kad ģimenes nespēj nodrošināt drošu un atbalstošu vidi saviem bērniem.

Viedoklis Gunārs Kosojs

Materiālu izvēle pagaidu infrastruktūrā: kad īstermiņa risinājums kļūst par ilgtermiņa izaicinājumu

TV3 ziņās nesen izcelts piemērs – Rīgas Centrālajā stacijā izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Viedoklis Elīna Celmiņa

Kāpēc ikvienam no mums ir svarīgi iekāpt otra kurpēs, lai spertu īstu soli uz priekšu?

Gadu gaitā dažādas sociālas kampaņas un iesaistošas aktivitātes ir palīdzējušas uzlabot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem – redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura – traucējumiem, tomēr viņiem joprojām nav viegli justies pilnvērtīgi sabiedrībā.

Jaunākajā žurnālā