Elēģija pusslodzes darbiniekam

  • Atis Švinka, uzņēmējs, PROGRESĪVIE
  • 12.08.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Kad valdība 2020. gada rudenī pieņēma šā gada budžetu, partija Progresīvie skaļi teica, ka nodokļu reformas, kas ir vērstas pret nepilnas slodzes strādājošajiem, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem, ir diskriminējošas. Finanšu ministra Jāņa Reira reforma tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir nostādījusi absurdā situācijā – ar šo regresīvo nodokļu sistēmu cilvēki, kas pelna vismazāk, proporcionāli vislielāko ienākumu daļu maksā nodokļos. Šāda reforma kaitē gan iedzīvotājiem, gan valstij. Mūsu bažas un brīdinājumi, ka pēc 2021. gada 1. jūlija sāksies atbrīvošanās no nepilnu slodzi strādājošajiem, šobrīd sāk piepildīties.

Apkopēja pirmspensijas vecumā, kura strādā trijās darbavietās, saņemot mazliet mazāk par 500 eiro, pēc 1. jūlija no darba devēja uzzina par atbrīvošanu. Ciest var arī jaunās māmiņas vai citi cilvēki, kas kopj savus bērnu vai tuviniekus un tādēļ izvēlas vai ir spiesti strādāt pusslodzi, jo otru pusi slodzes uzņēmumā strādā cilvēks, kurš nav noteiktajā izņēmuma kategorijā. Līdz ar to, darba devējam izvēloties par labu pilnas slodzes strādājošajam, darbs tiks uzteikts arī jaunajai māmiņai. Pašlaik parādās darba sludinājumi ar tekstiem - “meklējam mundru pensionāru”, kas darbinieku izvēlē jau norāda diskrimināciju, ka izvēle ir nevis pēc prasmēm, bet piederības kādai noteiktai grupai.

Varas elite izvēlējās šo nodokļu “reformas” ceļu ar “cēliem mērķiem”, lai visi darbinieki būtu sociāli aizsargāti. Realitāte būs pretēja – cilvēki zaudēs darbu vai nonāks pārmērīgā nodokļu jūgā.

Šīs reformas izskatās pēc atriebības par to, ka 2020. gadā Covid-19 krīzē daudzās nozarēs strādājošajiem bija jāizmaksā pabalsti. Tobrīd valdība ieraudzīja, ka daudziem cilvēkiem sociālās iemaksas ir ļoti mazas, un tad visi tika pasludināti par “blēžiem”, nodokļu nemaksātājiem un radās šāds “glābšanas plāns”. Reira nodokļu reforma raisa vairākus svarīgus jautājumus:

  • Vai informāciju par mazajām sociālajām iemaksām un to, kuri cilvēki netiek sociāli apdrošināti, nevajadzēja pētīt jau laikus?
  • Vai valdošā elite nepamana, ka daļa šobrīd strādājošo, kurus negatīvi ietekmē šī reforma, nemaz neprasīja un nesaņēma Covid pabalstus?
  • Vai valdošā elite neredz, ka aplokšņu algas tiek maksātas konkrētās nozarēs vai konkrētos uzņēmumos un ka to apkarošanai ir izmantojami citi instrumenti?

Diemžēl ar šo “reformu” daudzi darbinieki tiks iegrūsti ēnu ekonomikā. Ar šo reformu tiek iznīcināts ceļš uz katra cilvēka sapratni un tādu apstākļu radīšanu, lai katrs var strādāt pilnu vai nepilnu slodzi kā algots darbinieks vai pašnodarbinātais, vai ārštata darbinieks, vai arī saņemt ienākumus kā autoratlīdzību. Šīs dažādās iespējas tiek iznīcinātas.

Reira “reformu” ir gandrīz neiespējami labot vai adaptēt ar dažām korekcijām, tādēļ jaunos likumus var labot, tikai tos pilnībā pārstrādājot. Ir jāskata citu valstu pieredze, jārunā ar sociālajiem partneriem un jāveic padziļināti pētījumi.

Latvija nedrīkst īstenot regresīvas reformas, kas balstās tikai datubāzēs un aritmētikā, ignorējot reālas nodarbinātības ikdienu. Nodarbinātībai ir jākļūst par centrālo sociālās politikas pīlāru Latvijā, nodrošinot iespējas ikvienam strādāt par cienīgu atalgojumu un atbilstoši savām prasmēm, vēlmēm un iespējām.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ausma Rozentāle

Valoda, vide un motivācija – kas senioriem palīdz apgūt digitālās prasmes?

Digitālās prasmes ir kļuvušas par ikdienišķu nepieciešamību. Kā saņemam valsts pakalpojumus, kā pierakstāmies pie ārsta vai saņemam medikamentus, kā veicam bankas maksājumus vai pat komunicējam ar tuviniekiem, - tas viss arvien vairāk notiek tiešsaistē. Tomēr OECD dati liecina, ka vairāk nekā puse senioru valstīs ar labu interneta pieejamību joprojām jūtas nedroši digitālajā vidē vai izmanto internetu tikai minimālām vajadzībām.

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Kļūst labāk – par IKP izmaiņām šā gada 3. ceturksnī

Kļūst labāk – tā divos vārdos var raksturot šodien publicētos IKP datus. Ekonomikas pieaugums gada griezumā ir sasniedzis 2,5%. Tas nav izcili, taču ārpus pandēmijas svārstību perioda, kad dažkārt iespaidīgu kāpumu radīja saimnieciskās darbības administratīva ierobežošana gadu iepriekš, šis ir labākais rādītājs kopš 2018. gada beigām.

Viedoklis Olavs Rāciņš

Inovāciju temps valsts pārvaldē - kā paātrināt modernizāciju?

Par inovācijām valsts pārvaldē pēdējā laikā tiek diskutēts ļoti plaši, paužot gan ļoti optimistiskus, gan piesardzīgus viedokļus, bet kopumā Latvijā šobrīd tiek īstenota mērķtiecīga valsts pārvaldes modernizācija, ieviešot digitālus rīkus, mākslīgā intelekta (MI) risinājumus un jaunas sadarbības platformas.

Jaunākajā žurnālā