Elēģija pusslodzes darbiniekam

  • Atis Švinka, uzņēmējs, PROGRESĪVIE
  • 12.08.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Kad valdība 2020. gada rudenī pieņēma šā gada budžetu, partija Progresīvie skaļi teica, ka nodokļu reformas, kas ir vērstas pret nepilnas slodzes strādājošajiem, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem, ir diskriminējošas. Finanšu ministra Jāņa Reira reforma tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir nostādījusi absurdā situācijā – ar šo regresīvo nodokļu sistēmu cilvēki, kas pelna vismazāk, proporcionāli vislielāko ienākumu daļu maksā nodokļos. Šāda reforma kaitē gan iedzīvotājiem, gan valstij. Mūsu bažas un brīdinājumi, ka pēc 2021. gada 1. jūlija sāksies atbrīvošanās no nepilnu slodzi strādājošajiem, šobrīd sāk piepildīties.

Apkopēja pirmspensijas vecumā, kura strādā trijās darbavietās, saņemot mazliet mazāk par 500 eiro, pēc 1. jūlija no darba devēja uzzina par atbrīvošanu. Ciest var arī jaunās māmiņas vai citi cilvēki, kas kopj savus bērnu vai tuviniekus un tādēļ izvēlas vai ir spiesti strādāt pusslodzi, jo otru pusi slodzes uzņēmumā strādā cilvēks, kurš nav noteiktajā izņēmuma kategorijā. Līdz ar to, darba devējam izvēloties par labu pilnas slodzes strādājošajam, darbs tiks uzteikts arī jaunajai māmiņai. Pašlaik parādās darba sludinājumi ar tekstiem - “meklējam mundru pensionāru”, kas darbinieku izvēlē jau norāda diskrimināciju, ka izvēle ir nevis pēc prasmēm, bet piederības kādai noteiktai grupai.

Varas elite izvēlējās šo nodokļu “reformas” ceļu ar “cēliem mērķiem”, lai visi darbinieki būtu sociāli aizsargāti. Realitāte būs pretēja – cilvēki zaudēs darbu vai nonāks pārmērīgā nodokļu jūgā.

Šīs reformas izskatās pēc atriebības par to, ka 2020. gadā Covid-19 krīzē daudzās nozarēs strādājošajiem bija jāizmaksā pabalsti. Tobrīd valdība ieraudzīja, ka daudziem cilvēkiem sociālās iemaksas ir ļoti mazas, un tad visi tika pasludināti par “blēžiem”, nodokļu nemaksātājiem un radās šāds “glābšanas plāns”. Reira nodokļu reforma raisa vairākus svarīgus jautājumus:

  • Vai informāciju par mazajām sociālajām iemaksām un to, kuri cilvēki netiek sociāli apdrošināti, nevajadzēja pētīt jau laikus?
  • Vai valdošā elite nepamana, ka daļa šobrīd strādājošo, kurus negatīvi ietekmē šī reforma, nemaz neprasīja un nesaņēma Covid pabalstus?
  • Vai valdošā elite neredz, ka aplokšņu algas tiek maksātas konkrētās nozarēs vai konkrētos uzņēmumos un ka to apkarošanai ir izmantojami citi instrumenti?

Diemžēl ar šo “reformu” daudzi darbinieki tiks iegrūsti ēnu ekonomikā. Ar šo reformu tiek iznīcināts ceļš uz katra cilvēka sapratni un tādu apstākļu radīšanu, lai katrs var strādāt pilnu vai nepilnu slodzi kā algots darbinieks vai pašnodarbinātais, vai ārštata darbinieks, vai arī saņemt ienākumus kā autoratlīdzību. Šīs dažādās iespējas tiek iznīcinātas.

Reira “reformu” ir gandrīz neiespējami labot vai adaptēt ar dažām korekcijām, tādēļ jaunos likumus var labot, tikai tos pilnībā pārstrādājot. Ir jāskata citu valstu pieredze, jārunā ar sociālajiem partneriem un jāveic padziļināti pētījumi.

Latvija nedrīkst īstenot regresīvas reformas, kas balstās tikai datubāzēs un aritmētikā, ignorējot reālas nodarbinātības ikdienu. Nodarbinātībai ir jākļūst par centrālo sociālās politikas pīlāru Latvijā, nodrošinot iespējas ikvienam strādāt par cienīgu atalgojumu un atbilstoši savām prasmēm, vēlmēm un iespējām.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā