sociālais nodoklis
- Viedoklis
- 25.10.2021.
Kļūt vai nekļūt par saimnieciskās darbības veicēju?
Straujiem soļiem tuvojas termiņš, kad beigsies autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem noteiktais pārejas periods un stāsies spēkā jaunais regulējums. Ar šīm izmaiņām radošo profesiju pārstāvji tiek iesaistīti ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanā, bet arī pilnvērtīgākā valsts sociālajā apdrošināšanā. Autoratlīdzības saņēmējam paredzētas divas iespējas - reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam vai nereģistrēties. Tāpēc rodas jautājums, kura no iespējām ir ērtāka un izdevīgāka radošo profesiju pārstāvjiem un vai jaunais regulējums bija nepieciešams?
- Viedoklis
- 12.08.2021.
Elēģija pusslodzes darbiniekam
Kad valdība 2020. gada rudenī pieņēma šā gada budžetu, partija Progresīvie skaļi teica, ka nodokļu reformas, kas ir vērstas pret nepilnas slodzes strādājošajiem, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem, ir diskriminējošas. Finanšu ministra Jāņa Reira reforma tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir nostādījusi absurdā situācijā – ar šo regresīvo nodokļu sistēmu cilvēki, kas pelna vismazāk, proporcionāli vislielāko ienākumu daļu maksā nodokļos. Šāda reforma kaitē gan iedzīvotājiem, gan valstij. Mūsu bažas un brīdinājumi, ka pēc 2021. gada 1. jūlija sāksies atbrīvošanās no nepilnu slodzi strādājošajiem, šobrīd sāk piepildīties.
- Viedoklis
- 25.11.2020.
Krīzes laikā neprofesionāli lēmumi nav pieļaujami
Šā gada pavasarī, sākoties krīzei, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicināja valdību izstrādāt krīzes pārvarēšanas stratēģiju, un, lai pēc iespējas vispusīgāk vadītu krīzi, grupā pie šā plāna izveides strādātu gan valdības pārstāvji, gan plašs profesionāļu loks no dažādām jomām.
- Viedoklis
- 13.11.2020.
Līdz normālam nodokļu režīmam kultūras nozarē vēl tālu
Valdība neplāno atkāpties no iecerēm līdzšinējos vairākus alternatīvo nodokļu režīmus nākamgad pārveidot divos: vienā cilvēki maksās nodokļus vispārējā nodokļu režīmā; otrs būs pašnodarbināto režīms, kas dalīsies divās daļās – viena daļa būs darījumu konts, no kā tiek noņemts nodoklis, bet otra - iespēja pamatot izdevumus, un tad nodokļi jāmaksā tikai no pārējās summas. Šāda sistēma ne tuvu nav normāls nodokļu režīms, jo nav skaidri definēti pamatotie izdevumi, kā arī pastāv riski biļešu cenu pieaugumam kultūras pasākumiem.
- Viedoklis
- 29.10.2020.
Kļūdu labojums. Par autoratlīdzību nodokļu reformu
Krišjāņa Kariņa valdībai ir laiks izlabot pieļautās kļūdas savā mājasdarbā – steigā un nekvalitatīvi sagatavotajā autoratlīdzību nodokļu reformā. Saeimā šobrīd skata nākamā gada valsts budžeta paketi, kurā iekļauta arī šī reforma.
- Viedoklis
- 22.10.2020.
Nākamā gada budžets tiek skatīts nenopietnā īstermiņā
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sākusi darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos. Prognozēts, ka nākamgad budžeta ieņēmumi saruks par 328 miljoniem eiro, bet izdevumi augs par 744 miljoniem eiro. Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta. Šāds budžeta deficīts, ņemot vērā situāciju pasaulē, būtu vērtējams kā salīdzinoši labs sniegums, tomēr ir laiks izbeigt slikto praksi – haotiskas nodokļu reformas budžeta pieņemšanas laikā.
- Ziņa
- 14.06.2017.
ZZS atbalsta sociālo iemaksu palielināšanu veselības aprūpes finansējuma pieaugumam
- Aktuāli
- 11.06.2020.
Kariņš: Vajadzētu vienkāršot daudzos nodokļu izņēmuma režīmus vienā
Šī Covid-19 radītā krīze ir parādījusi, ka mums ir nepiedodami daudz cilvēku, kuri ir strādājuši legālā režīmā, bet kuri nav sociāli pasargāti, intervijā žurnālam Ir saka valdības vadītājs Krišjānis Kariņš. Viņš gribētu vienkāršot šos daudzos izņēmuma režīmus vienā, kurā nodoklis sedz arī sociālo un veselības aprūpi. Kariņš norāda, ka pēc Covid-19 pandēmijas, lai palīdzētu veselības nozarei, "varam daļu no socnodokļa un no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iezīmēt veselības aprūpei un nodrošināt garantētu bāzes ienākumu, kas nav atkarīgs no politiķu lēmumiem".
- Viedoklis
- 21.02.2020.
Nodokļu sistēma un jauns sociālais kontrakts
Kādai būtu jābūt nodokļu sistēmai, lai vairotu cilvēku uzticību valstij? Strādājot nodokļu politikas plānošanas attīstības komitejā esmu dzirdējis idejas par dažādiem nodokļu sistēmas elementiem, taču pārsteidzoši maz par lielāko budžeta ieņēmumu sadaļu: VSAOI jeb sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tāpēc, lai veicinātu plašāku diskusiju, padalīšos ar savām pārdomām.
- Viedoklis
- 11.03.2019.
Visi vienā nodokļu grozā un vēl parādā valstij
Gada sākumā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz līdz 1. jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos. Veselības ministre Ilze Viņķele, stājoties amatā, uzsvēra, ka plāno panākt divu grozu principa atcelšanu, ieviešot vienotu sistēmu, kurā visiem, neatkarīgi no tā, kādā nodokļu režīmā viņi strādā, būtu “ieejas biļete”- viņi solidāri piedalītos apdrošināšanas sistēmā. Sistēma, kas sākotnēji šķiet solidāra, var nozīmēt to, ka tiem, kuri maksā nodokļus, būs jāatbalsta nodokļu nemaksātāji.
- Ziņa
- 14.06.2017.
ZZS atbalsta sociālo iemaksu palielināšanu veselības aprūpes finansējuma pieaugumam
ZZS atbalstīs sociālo iemaksu palielināšanu - par 0,5 procentpunktiem darba devējiem un 0,5 procentpunktiem darba ņēmējiem.
- Ziņa
- 08.06.2017.
Koalīcija atteikusies no ieceres par fiksētu maksājumu veselības apdrošināšanai
Valdība plāno veselības aprūpes pieejamību saistīt ar sociālā nodokļa nomaksu
- Ziņa
- 09.05.2017.
Cīrule: Četros mēnešos būtiski audzis iekasēto darbaspēka nodokļu apmērs
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas ir pieaugušas par gandrīz 10%, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklī iekasēts par 9% vairāk.
