Otrās iespējas

Indra Briķe (Melānija) un Juris Bartkevičs (Hugo). Foto — Mārcis Baltskars
Zane Radzobe, žurnāla Ir teātra kritiķe
Print Friendly, PDF & Email

Dailes teātra izrāde Zemdegas — pēcgarša ir smeldze un didaktika

Bet jāsāk, manuprāt, ar Regīnu Ezeru. Ne velti režisora Dmitrija Petrenko iestudētajā Zemdegu programmiņā ierastā apcerējuma vietā par autoru nodrukāts garš fragments no senas intervijas ar Ezeru (kurā viņa runā par visu ko, izņemot literatūru) un mazmazītiņš literatūrzinātnieka Gunta Bereļa teksts, pilns ironijas par neveiklajiem latviešu literatūrkritikas centieniem autori definēt, pašam savu versiju tā arī neizvirzot. Saprotu. Jo — kas tad īsti ir Ezeras proza? Tie nav sižeti vai psiholoģija; valoda — jā, smeldze — protams… Bet tās jau terminos neizteiksi. Tāpēc iestudēt Zemdegas, man šķiet, ir uzdrīkstēšanās. Pretenzija, ka noķersi izvairīgo, pratīsi pārtulkot. Vai Dmitrijam Petrenko tas izdevies? Jā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu