Organizāciju darbinieki pamazām sāk atgriezties birojos, tomēr ir skaidrs, ka daudzi vēl joprojām strādās mājās. Šis ir labs laiks, kad pētīt jau uzkrāto pieredzi un mācīties no citu kļūdām, kā strādāt šādā hibrīda darba vidē
Stenforda Universitātes profesors Nikolass Blūms (Nicholas Bloom) savos pētījumos konstatē, ka 20% darbinieku vēlas strādāt birojā, 30% labāk izvēlas darbu no mājām, savukārt 50% vēlas šos modeļus apvienot. Kā šādā situācijā organizēt darbu, lai darbinieki būtu apmierināti, produktīvi, saglabātu biznesa efektivitāti un elastību, sastopoties ar nākamajām krīzēm, kad var nākties atkal atgriezties pie ierobežojumiem? Vadītājiem būs jāveido dažādi darba modeļi, lai apvienotu komandā gan tos, kuri strādā attālināti, gan tos, kuri darbojas klātienē.
Sākotnējie pētījumi atklāja, ka vislabāk motivēti ir tieši tie darbinieki, kuriem ir iespēja pašiem izvēlēties, kur strādāt. Tiesa, ja brīvi ļaujam katram izlemt, kad un kur strādāt, kādam var rasties jautājums — kāpēc man nākt uz darbu noteiktā laikā, ja kolēģi, ar kuriem cieši sadarbojos, ir mājās? Attālinātā darba periodā es bieži sastapos arī ar vadītāju jautājumu: kā es varu zināt, ka mani darbinieki mājās patiešām strādā? It īpaši, ja darba rezultāti nav viegli izmērāmi.
Komandā pamazām veidojas neveselīga šķelšanās — mūsējie birojā un tie, kas strādā no mājām. Sapulcēs daži piedalās attālināti, citi — bariņā sēž pie biroja galda. Bet arī viņiem jārunā tiešsaistē, lai dzirdētu visi. Taču tieši mājās palicēji nereti jūtas izslēgti no grupas, jo pēc Zoom sapulcēm birojā cilvēki turpina apspriest darba lietas neformālās sarunās, tāpēc viņiem ir vairāk noderīgas informācijas nekā pārējiem. Protams, birojā esošajiem nevar liegt šo komunikāciju, kas tik dabiski uzvirmo, ja esi ar kolēģi fiziski blakus koptelpā vai biroja virtuvē. Vēl viena problēma — cilvēki visbiežāk izvēlas strādāt no mājām pirmdienās un piektdienās, lai veidotu garākas «brīvdienas». Tas neļauj efektīvi izmantot biroja telpas — pirmdienās un piektdienās tās ir tukšas, savukārt nedēļas vidū pārslogotas.
Pastāv arī risks radīt nevienlīdzīgu vidi, kurā visiem tomēr nav dotas vienādas karjeras izaugsmes iespējas. Blūma pētījumos konstatēts, ka no mājām biežāk vēlas strādāt sievietes ar maziem bērniem. Šī grupa kļūst nosacīti neredzama, bet vadītāji drīzāk izvēlas paaugstināt amatā tos, kurus ikdienā sastop darba koridoros, kuru darbu var novērot klātienē. Pētījumi apstiprina, ka darbinieki, kuri strādā uz vietas, par 50% biežāk saņem paaugstinājumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.