Ilustratīvs attēls
Pašlaik, kad Covid-19 pandēmija dažādu iemeslu dēļ vismaz uz laiku ir nedaudz atkāpusies un ļauj mums uzelpot, varam atkal vairāk pievērsties saviem ikdienišķajiem darbiem, tai skaitā smagu hronisku slimību ārstēšanai, kuras arī pandēmijas apstākļos diemžēl nekur nav pazudušas un prasa gan adekvātu valsts attieksmi, gan mūsdienīgu ārstēšanu.
Viena no šādām hroniskajām saslimšanām ir epilepsija – tās pacientu skaits nemainās, izplatība saglabājas nemainīga visās pasaules valstīs. Visiem cilvēkiem ir gēni, kuri noteiktos apstākļos var novest pie epilepsijas. Epilepsija ir galvas smadzeņu slimība, kas izpaužas tādā veidā, ka cilvēkam notiek dažādas lēkmes. Tās rodas galvas smadzeņu garozā nervu šūnās pastiprinātu, gribai nepakļautu elektrisku izlāžu rezultātā. Visbiežāk lēkme izpaužas kā krampji, bet tai ir arī citi veidi, piemēram, sastingšana ar atmiņas zudumu, automātiskas kustības, reibonis, slikta dūša, vemšana.
