Ļoti labvēlīga vide visiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem

  • Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs
  • 15.07.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Latvijas pensiju 2. līmeņa aktīvajiem ieguldījumu plāniem šā gada pirmais pusgads bijis labs – atbilstoši notikumiem finanšu tirgū labāk klājies tiem plāniem, kas vairāk iegulda akcijās. Tomēr pensiju plānu rezultāti ir jāvērtē ilgtermiņā un, raugoties teju divdesmit gadu perspektīvā, varam redzēt, kā ienesīguma procenti pārvēršas reālā naudā. Piemēram, kopš SEB pensiju 2. līmeņa plānu ieviešanas, esam palielinājuši mūsu klientu uzkrājumus kopumā par vairāk nekā 257 miljoniem eiro. Šāds rezultāts priecē, jo sekmēs nākotnes pensionāru labklājību. Taču, ņemot vērā, ka ilgus gadus pensiju 2. līmeņa pārvaldnieki ir strādājuši citos apstākļos nekā patlaban, uz šo ceturtdaļu miljarda aicinu raudzīties pensiju 2. līmeņa vēstures kontekstā.

Valsts fondēto pensiju shēma tika ieviesta 2001. gadā, un pirmos divus gadus līdzekļu pārvaldīšanu veica Valsts kase, taču kopš 2003. gada pārvaldīšanu veic privātie līdzekļu pārvaldītāji. Pirmajos pensiju 2. līmeņa darbības gados aktīvu apmērs ieguldījumu plānos bija salīdzinoši neliels. Piemēram, SEB aktīvais plāns aktīvi 2005. gada 31. janvārī bija aptuveni 9 miljoni eiro, 2007. gada 31. janvārī aptuveni 29 miljoni eiro; šodien tie ir teju 559 miljoni eiro*. Paskaitiet paši, cik ir 3%, 5% vai 10% ienesīgums gadā no 9 miljoniem un cik – no 559 miljoniem eiro. Pašlaik, kad kopējais aktīvu apjoms ir krietni palielinājies, redzam arvien lielākus skaitļus arī klientu uzkrājumu pieaugumā.

Ieguldījums akcijās palielina ienesīgumu

Jau vairāk nekā trīs gadus – kopš 2018. gada – pensiju 2. līmeņa dalībniekiem ir iespēja uzkrājumu veidot pensiju plānos ar maksimālo akciju īpatsvaru līdz 75%. Līdz 2007. gadam likums atļāva akcijās ieguldīt tikai līdz 30% no pensiju plānu aktīviem, bet nākamos 10 gadus plānu pārvaldnieki akcijās drīkstēja ieguldīt līdz 50% no kopējiem aktīviem. Iespēja lielāku uzkrājuma daļu ieguldīt akcijās ļāvusi palielināt arī klientu uzkrājumu apmēru. Tas labi atspoguļojas šo ieguldījumu plānu ienesīguma rādītājos – apskatot rezultātus portālā manapensija.lv, varam redzēt, ka ienesīguma flagmaņi kopš 2018. gada ir tieši aktīvākie ieguldījumu plāni.

Šogad pensiju 2. līmeņa dalībniekiem kļūst pieejami arī ieguldījumu plāni, kas akcijās var ieguldīt līdz pat 100% aktīvu, tādējādi dodot iespēju ilgtermiņā mērķēt uz augstākiem ienesīguma rādītājiem, kas, protams, iet roku rokā ar augstāku risku.

Iemaksu likmei jāpaliek stabilai

Ilgtermiņa rezultātos būtiska loma bijusi arī iemaksu likmei jeb summai, kas gan no darba devēja, gan darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek novirzīta pensiju 2. līmenī. Pašlaik iemaksu apmērs ir 6% no bruto algas, un tāds tas ir kopš 2016. gada. Ja raugāmies vēsturiski, jāatzīmē, ka šī likme mainījusies vairākkārt (no 2% līdz 8%), taču lauvas tiesu laika – 8 gadus – tā bijusi tikai 2%. Tātad, ja šobrīd no 1000 eiro lielas algas uzkrājumam pensiju 2. līmenī automātiski ik mēnesi tiek novirzīti 60 eiro (gadā 720 eiro), tad pie trīsreiz mazākās 2% likmes tie būtu vien 20 eiro (gadā 240 eiro).

Raugoties nākotnē, esmu pozitīvi noskaņots – pašlaik vide, kurā pārvaldniekiem ļauts strādāt, ir ļoti labvēlīga visiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem. Pirmkārt, plānu aktīvi ir pietiekami lieli, lai tos veiksmīgi ieguldītu; otrkārt, iemaksu likme jau piecus gadus ir stabila un, treškārt, beidzot varam veidot arī 100% akciju plānus. Es atļaušos minēt, ja šāda vide būtu bijusi 10 gadus agrāk, nopelnītās naudas apjoms klientiem varētu būt ne vien 257 miljoni, bet pat divas reizes vairāk.

*Dati no portāla www.manapensija.lv.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā