Ļoti labvēlīga vide visiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem

  • Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs
  • 15.07.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Latvijas pensiju 2. līmeņa aktīvajiem ieguldījumu plāniem šā gada pirmais pusgads bijis labs – atbilstoši notikumiem finanšu tirgū labāk klājies tiem plāniem, kas vairāk iegulda akcijās. Tomēr pensiju plānu rezultāti ir jāvērtē ilgtermiņā un, raugoties teju divdesmit gadu perspektīvā, varam redzēt, kā ienesīguma procenti pārvēršas reālā naudā. Piemēram, kopš SEB pensiju 2. līmeņa plānu ieviešanas, esam palielinājuši mūsu klientu uzkrājumus kopumā par vairāk nekā 257 miljoniem eiro. Šāds rezultāts priecē, jo sekmēs nākotnes pensionāru labklājību. Taču, ņemot vērā, ka ilgus gadus pensiju 2. līmeņa pārvaldnieki ir strādājuši citos apstākļos nekā patlaban, uz šo ceturtdaļu miljarda aicinu raudzīties pensiju 2. līmeņa vēstures kontekstā.

Valsts fondēto pensiju shēma tika ieviesta 2001. gadā, un pirmos divus gadus līdzekļu pārvaldīšanu veica Valsts kase, taču kopš 2003. gada pārvaldīšanu veic privātie līdzekļu pārvaldītāji. Pirmajos pensiju 2. līmeņa darbības gados aktīvu apmērs ieguldījumu plānos bija salīdzinoši neliels. Piemēram, SEB aktīvais plāns aktīvi 2005. gada 31. janvārī bija aptuveni 9 miljoni eiro, 2007. gada 31. janvārī aptuveni 29 miljoni eiro; šodien tie ir teju 559 miljoni eiro*. Paskaitiet paši, cik ir 3%, 5% vai 10% ienesīgums gadā no 9 miljoniem un cik – no 559 miljoniem eiro. Pašlaik, kad kopējais aktīvu apjoms ir krietni palielinājies, redzam arvien lielākus skaitļus arī klientu uzkrājumu pieaugumā.

Ieguldījums akcijās palielina ienesīgumu

Jau vairāk nekā trīs gadus – kopš 2018. gada – pensiju 2. līmeņa dalībniekiem ir iespēja uzkrājumu veidot pensiju plānos ar maksimālo akciju īpatsvaru līdz 75%. Līdz 2007. gadam likums atļāva akcijās ieguldīt tikai līdz 30% no pensiju plānu aktīviem, bet nākamos 10 gadus plānu pārvaldnieki akcijās drīkstēja ieguldīt līdz 50% no kopējiem aktīviem. Iespēja lielāku uzkrājuma daļu ieguldīt akcijās ļāvusi palielināt arī klientu uzkrājumu apmēru. Tas labi atspoguļojas šo ieguldījumu plānu ienesīguma rādītājos – apskatot rezultātus portālā manapensija.lv, varam redzēt, ka ienesīguma flagmaņi kopš 2018. gada ir tieši aktīvākie ieguldījumu plāni.

Šogad pensiju 2. līmeņa dalībniekiem kļūst pieejami arī ieguldījumu plāni, kas akcijās var ieguldīt līdz pat 100% aktīvu, tādējādi dodot iespēju ilgtermiņā mērķēt uz augstākiem ienesīguma rādītājiem, kas, protams, iet roku rokā ar augstāku risku.

Iemaksu likmei jāpaliek stabilai

Ilgtermiņa rezultātos būtiska loma bijusi arī iemaksu likmei jeb summai, kas gan no darba devēja, gan darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek novirzīta pensiju 2. līmenī. Pašlaik iemaksu apmērs ir 6% no bruto algas, un tāds tas ir kopš 2016. gada. Ja raugāmies vēsturiski, jāatzīmē, ka šī likme mainījusies vairākkārt (no 2% līdz 8%), taču lauvas tiesu laika – 8 gadus – tā bijusi tikai 2%. Tātad, ja šobrīd no 1000 eiro lielas algas uzkrājumam pensiju 2. līmenī automātiski ik mēnesi tiek novirzīti 60 eiro (gadā 720 eiro), tad pie trīsreiz mazākās 2% likmes tie būtu vien 20 eiro (gadā 240 eiro).

Raugoties nākotnē, esmu pozitīvi noskaņots – pašlaik vide, kurā pārvaldniekiem ļauts strādāt, ir ļoti labvēlīga visiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem. Pirmkārt, plānu aktīvi ir pietiekami lieli, lai tos veiksmīgi ieguldītu; otrkārt, iemaksu likme jau piecus gadus ir stabila un, treškārt, beidzot varam veidot arī 100% akciju plānus. Es atļaušos minēt, ja šāda vide būtu bijusi 10 gadus agrāk, nopelnītās naudas apjoms klientiem varētu būt ne vien 257 miljoni, bet pat divas reizes vairāk.

*Dati no portāla www.manapensija.lv.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā