Ļoti labvēlīga vide visiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem

  • Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs
  • 15.07.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Latvijas pensiju 2. līmeņa aktīvajiem ieguldījumu plāniem šā gada pirmais pusgads bijis labs – atbilstoši notikumiem finanšu tirgū labāk klājies tiem plāniem, kas vairāk iegulda akcijās. Tomēr pensiju plānu rezultāti ir jāvērtē ilgtermiņā un, raugoties teju divdesmit gadu perspektīvā, varam redzēt, kā ienesīguma procenti pārvēršas reālā naudā. Piemēram, kopš SEB pensiju 2. līmeņa plānu ieviešanas, esam palielinājuši mūsu klientu uzkrājumus kopumā par vairāk nekā 257 miljoniem eiro. Šāds rezultāts priecē, jo sekmēs nākotnes pensionāru labklājību. Taču, ņemot vērā, ka ilgus gadus pensiju 2. līmeņa pārvaldnieki ir strādājuši citos apstākļos nekā patlaban, uz šo ceturtdaļu miljarda aicinu raudzīties pensiju 2. līmeņa vēstures kontekstā.

Valsts fondēto pensiju shēma tika ieviesta 2001. gadā, un pirmos divus gadus līdzekļu pārvaldīšanu veica Valsts kase, taču kopš 2003. gada pārvaldīšanu veic privātie līdzekļu pārvaldītāji. Pirmajos pensiju 2. līmeņa darbības gados aktīvu apmērs ieguldījumu plānos bija salīdzinoši neliels. Piemēram, SEB aktīvais plāns aktīvi 2005. gada 31. janvārī bija aptuveni 9 miljoni eiro, 2007. gada 31. janvārī aptuveni 29 miljoni eiro; šodien tie ir teju 559 miljoni eiro*. Paskaitiet paši, cik ir 3%, 5% vai 10% ienesīgums gadā no 9 miljoniem un cik – no 559 miljoniem eiro. Pašlaik, kad kopējais aktīvu apjoms ir krietni palielinājies, redzam arvien lielākus skaitļus arī klientu uzkrājumu pieaugumā.

Ieguldījums akcijās palielina ienesīgumu

Jau vairāk nekā trīs gadus – kopš 2018. gada – pensiju 2. līmeņa dalībniekiem ir iespēja uzkrājumu veidot pensiju plānos ar maksimālo akciju īpatsvaru līdz 75%. Līdz 2007. gadam likums atļāva akcijās ieguldīt tikai līdz 30% no pensiju plānu aktīviem, bet nākamos 10 gadus plānu pārvaldnieki akcijās drīkstēja ieguldīt līdz 50% no kopējiem aktīviem. Iespēja lielāku uzkrājuma daļu ieguldīt akcijās ļāvusi palielināt arī klientu uzkrājumu apmēru. Tas labi atspoguļojas šo ieguldījumu plānu ienesīguma rādītājos – apskatot rezultātus portālā manapensija.lv, varam redzēt, ka ienesīguma flagmaņi kopš 2018. gada ir tieši aktīvākie ieguldījumu plāni.

Šogad pensiju 2. līmeņa dalībniekiem kļūst pieejami arī ieguldījumu plāni, kas akcijās var ieguldīt līdz pat 100% aktīvu, tādējādi dodot iespēju ilgtermiņā mērķēt uz augstākiem ienesīguma rādītājiem, kas, protams, iet roku rokā ar augstāku risku.

Iemaksu likmei jāpaliek stabilai

Ilgtermiņa rezultātos būtiska loma bijusi arī iemaksu likmei jeb summai, kas gan no darba devēja, gan darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek novirzīta pensiju 2. līmenī. Pašlaik iemaksu apmērs ir 6% no bruto algas, un tāds tas ir kopš 2016. gada. Ja raugāmies vēsturiski, jāatzīmē, ka šī likme mainījusies vairākkārt (no 2% līdz 8%), taču lauvas tiesu laika – 8 gadus – tā bijusi tikai 2%. Tātad, ja šobrīd no 1000 eiro lielas algas uzkrājumam pensiju 2. līmenī automātiski ik mēnesi tiek novirzīti 60 eiro (gadā 720 eiro), tad pie trīsreiz mazākās 2% likmes tie būtu vien 20 eiro (gadā 240 eiro).

Raugoties nākotnē, esmu pozitīvi noskaņots – pašlaik vide, kurā pārvaldniekiem ļauts strādāt, ir ļoti labvēlīga visiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem. Pirmkārt, plānu aktīvi ir pietiekami lieli, lai tos veiksmīgi ieguldītu; otrkārt, iemaksu likme jau piecus gadus ir stabila un, treškārt, beidzot varam veidot arī 100% akciju plānus. Es atļaušos minēt, ja šāda vide būtu bijusi 10 gadus agrāk, nopelnītās naudas apjoms klientiem varētu būt ne vien 257 miljoni, bet pat divas reizes vairāk.

*Dati no portāla www.manapensija.lv.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Rihards Bunka

Minimālās algas celšana nedrīkst kļūt par “zaļo gaismu” noziedzniekiem

Valstī ik pa laikam tiek celta minimālā alga, un šādu lēmumu pieņem izpildvara – Ministru kabinets. No pirmā acu uzmetiena tā ir sociāli taisnīga un atbalstāma iniciatīva, kas paredzēta iedzīvotāju labklājības uzlabošanai. Tomēr aiz šī ekonomiskā instrumenta slēpjas arī būtiska juridiska dimensija, par kuru sabiedrība reti aizdomājas – minimālās algas celšana automātiski ietekmē vairākus krimināltiesību un administratīvās atbildības kritērijus.

Viedoklis Darja Voitjuka

Kāpēc Saeima nevar vai negrib vienoties par tālmācības definīciju?

Šobrīd Saeimas deputāti turpina skatīt Izglītības likuma grozījumus, kas attiecas uz tālmācību. Šonedēļ komisijas sēdē tika diskutēts arī par tālmācības definīciju. Šajā kontekstā ir svarīgi atcerēties, ka tālmācību nevar interpretēt kā pilnībā patstāvīgu izglītojamā mācīšanos, izslēdzot pedagoga līdzdalību mācību procesa īstenošanā un uzraudzībā.

Viedoklis Egita Bairamova

Ignorēt vai iesaistīties?

Klusēšana par sabiedrībā aktuālām tēmām, kas agrāk tika uzskatīta par drošāko stratēģiju, sāk pārvērsties par risku

Viedoklis Artūrs Vasiļevskis

Dominēs tie, kam spēcīgākais mākslīgais intelekts

Artūrs Vasiļevskis, SIA Tilde valdes priekšsēdētājsPēdējos trīs gados bieži piesaukto mākslīgo intelektu (MI) pamatoti uzskata par tehnoloģiju, kas fundamentāli transformēs veidu, kā cilvēki mācās, strādā un pieņem lēmumus. Tas jau tagad maina dažādas nozares, un biznesa vidē nostiprinās pārliecība, ka tā valsts vai globālā korporācija, kas iegūs kontroli pār MI, dominēs pasaulē.Ne velti divi apņēmīgākie spēlētāji globālajā tirgū — ASV un Ķīna — pašlaik izvērsuši pamatīgu «bruņošanās sacensību» MI attīstībā. No šā gada pirmajos 10 mēneš

Jaunākajā žurnālā