Valsts kase
- Analīze
- 20.09.2023.
- Baiba Litvina
Rotaļas ar Avena šahu
- Viedoklis
- 14.06.2023.
Lietuvas lēmums par virspeļņas nodokli bankām mazinās kreditēšanu un budžeta ieņēmumus
- Aktuāli
- 18.09.2019.
Valsts kontrole: neapdomātie infrastruktūras projekti uzliek slogu pašvaldību budžetiem
- Analīze
- 20.09.2023.
- Baiba Litvina
Rotaļas ar Avena šahu
Ogres pašvaldība ņems maksimālo aizdevuma summu no valsts, lai par 1,7 miljoniem eiro būvētu «senlatviešu» pili
- Viedoklis
- 28.08.2023.
Meklējot valsts budžeta parāda optimālo līmeni
Pēdējos gados Latvija ir saskarusies ar vēl nebijušiem vai sen nepieredzētiem izaicinājumiem – Covid-19 pandēmija, Krievijas izraisītais karš Ukrainā, strauji pieaugušās energoresursu cenas un augstā inflācija. Šie satricinājumi ir būtiski palielinājuši arī valsts budžeta izdevumus – papildu atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem, humanitārā un militārā palīdzība Ukrainai, aizsardzības kapacitātes stiprināšana. Šādā situācijā nav iespējams finansēt visus papildu izdevumus ar budžeta ieņēmumiem – veidojas budžeta deficīts. Savukārt budžeta deficīts tiek segts, aizņemoties un attiecīgi palielinot valsts budžeta parādu[1]. Lai arī Latvijas valsts parāds pēc Eurostat
- Viedoklis
- 14.06.2023.
Lietuvas lēmums par virspeļņas nodokli bankām mazinās kreditēšanu un budžeta ieņēmumus
Lietuva pēdējos gados daudzos jautājumos ir bijis paraugs Latvijai – no mērķtiecīgas savu pilsētu attīstības un tālredzīgiem lēmumiem enerģētikas sfērā līdz digitālo iespēju izmantošanai valsts pārvaldē un citās jomās. Mūsu kaimiņi ir mūs apsteiguši, ko apliecina cilvēku dzīves līmeni atspoguļojoši rādītāji un ekonomikas izaugsme. Tomēr ir brīži, kad varam vērot kaimiņvalstī notiekošo, skaidri saprotot, ka tā darīt nevajag. Lietuva nupat ir raidījusi “šāvienu” savas ekonomikas “kājā”, pieņemot tā saucamo virspeļņas nodokli jeb solidaritātes maksājumu bankām. Tas var samazināt kreditēšanas intensitāti un negatīvi ietekmēt ekonomikas izaugsmi, kā arī vājināt banku gatavību nākamajām krīzēm, secina Eiropas Centrālā banka (ECB).
- Viedoklis
- 15.07.2021.
Ļoti labvēlīga vide visiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem
Latvijas pensiju 2. līmeņa aktīvajiem ieguldījumu plāniem šā gada pirmais pusgads bijis labs – atbilstoši notikumiem finanšu tirgū labāk klājies tiem plāniem, kas vairāk iegulda akcijās. Tomēr pensiju plānu rezultāti ir jāvērtē ilgtermiņā un, raugoties teju divdesmit gadu perspektīvā, varam redzēt, kā ienesīguma procenti pārvēršas reālā naudā. Piemēram, kopš SEB pensiju 2. līmeņa plānu ieviešanas, esam palielinājuši mūsu klientu uzkrājumus kopumā par vairāk nekā 257 miljoniem eiro. Šāds rezultāts priecē, jo sekmēs nākotnes pensionāru labklājību. Taču, ņemot vērā, ka ilgus gadus pensiju 2. līmeņa pārvaldnieki ir strādājuši citos apstākļos nekā patlaban, uz šo ceturtdaļu miljarda aicinu raudzīties pensiju 2. līmeņa vēstures kontekstā.
- Viedoklis
- 08.07.2020.
LPS aicina diskutēt par IIN ieņēmumu novirzīšanu veselības aprūpes sistēmai
Publiskajā telpā plaši izskanējis Finanšu ministrijas priekšlikums par t.s. veselības nodokļa ieviešanu no 2021. gada, ko veidotu 1 procentpunkts no darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (jau šobrīd tiek novirzīts veselības apdrošināšanai), 2 procentpunkti no solidaritātes nodokļa likmes un atskaitījums 2% apmērā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu pašvaldību sadaļas.
- Aktuāli
- 18.09.2019.
Valsts kontrole: neapdomātie infrastruktūras projekti uzliek slogu pašvaldību budžetiem
Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
- Ziņa
- 10.02.2017.
Latvija starptautiskajos tirgos aizņēmusies 650 miljonus eiro; pirmo reizi emitētas 30 gadu obligācijas
- Radars
- 25.03.2014.
Valsts kase atmaksās EK vienu miljardu eiro
- Radars
- 19.11.2013.
"Liepājas metalurga" nodrošinātie kreditori gatavi iesaistīties ar savu finansējumu
- Analīze
- 02.10.2013.
Kas atbildēs par galvojumu LM?
- Aktuāli
- 15.08.2019.
37 pašvaldībās trūkst naudas bērnunamu slēgšanas projektam
Gandrīz pusei pašvaldību, kas pērn pieteicās piedalīties 92 miljonus eiro vērtajā deinstitucionalizācijas projektā, trūkst naudas līdzmaksājumiem
- Ziņa
- 05.09.2017.
Augustā nodokļos iekasēts par 5% vairāk nekā plānots
Vienīgā nodokļu pozīcija, kurā iekasētais naudas apjoms nesasniedz plānoto, ir uzņēmumu ienākumu nodoklis
- Ziņa
- 10.02.2017.
Latvija starptautiskajos tirgos aizņēmusies 650 miljonus eiro; pirmo reizi emitētas 30 gadu obligācijas
Latvija starptautiskajos finanšu tirgos vienlaicīgi emitēja divu dažādu termiņu eiroobligācijas par kopējo summu 650 miljonu eiro, tādējādi nodrošinot lielāko daļu no 2017. gadam plānotā aizņemšanās apjoma, aģentūru LETA informēja Valsts kasē.
- Radars
- 25.03.2014.
Valsts kase atmaksās EK vienu miljardu eiro
Valsts kase otrdien atmaksās daļu no ekonomiskās krīzes laikā Latvijai izsniegtā starptautiskā aizdevuma - Eiropas Komisijai (EK) tiks pārskaitīts viens miljards eiro, aģentūrai LETA iepriekš sacīja Valsts kases preses sekretāre Eva Dzelme. "Aizde
- Radars
- 19.11.2013.
"Liepājas metalurga" nodrošinātie kreditori gatavi iesaistīties ar savu finansējumu
Uzņēmuma kreditori ir gatavi veikt priekšapmaksu par uzņēmuma uzturēšanu ziemā
- Analīze
- 02.10.2013.
Kas atbildēs par galvojumu LM?
Valsts kontrole brīdina par vēl citiem neapdomīgi izsniegtiem valsts galvojumiem
