Ilustratīvs attēls
Lai epidemioloģiski droši mācītos klātienē gan pirmsskolās, gan skolās, ir kritiski svarīgi atrisināt gaisa kvalitātes jautājumus. Tas nozīmē gan regulārus mērījumus, gan telpu vēdināšanu. Ar logu vēdināšanas režīmā vēl nebūs līdzēts, jo telpā, kurā uzturas vairāki bērni, gaisa kvalitāte būtiski mainās pat nepilnas stundas laikā.
Telpas kvadratūra nav noteicošais
Vēdināšana no rītiem vai pēc nodarbību beigām nav pietiekami efektīvs risinājums nedz pandēmijas apstākļos, nedz ikdienā. Vairākus mēnešus sekojot līdzi gaisa kvalitātes rādītājiem bērnudārza grupiņās, kurās bērni klātienē uzturas visas dienas garumā, ir izdarīti vairāki secinājumi. Un nepieciešamība pēc kvalitatīvas ventilācijas sistēmas ir viens no tiem. Ja sākotnēji šķita - jo lielāka telpa, jo labāks tajā gaiss, tad, veicot mērījumus, šāds pieņēmums neapstiprinājās. Gaisa kvalitāte ir atkarīga ne tikai no telpas kvadratūras, bet arī no bērnu skaita tajā, no logu kvalitātes un, protams, ventilācijas. Nereti mazāka izmēra telpās ar atbilstošu ventilāciju gaisa kvalitāte bija pat labāka, nekā lielākās telpās.
Es aicinātu skolu un pirmsskolu vadītājus izvērtēt visas iespējas un mainīt vai pārveidot logus, cik tas ir iespējams, lai vairākas reizes dienā varētu tos plaši atvērtēt un vēdināt klases un grupiņas. Zinu, ka daudzviet bērnu drošības nolūkos logi nav atverami vai arī ir atverami tikai uz nelielu vēdināšanas režīmu. Bērnu drošība, protams, ir svarīga, tomēr pandēmija ir pierādījusi, ka arī svaigs gaiss telpā ir jautājums par audzēkņu veselību un drošību. Ļoti vērtīgi būtu arī pašus bērnus iesaistīt procesā, skaidrojot, kāpēc telpas jāvedina. Tāpat var organizēt dažādus projektus un aktivitātes, lai veicinātu bērnu izpratni. Lai izvēdinātu telpas, bērniem jādodas ārā, neraugoties uz laika apstākļiem, tāpēc šos jautājumus ir būtiski skaidrot arī pašiem mazākajiem. Apzinoties svaigā gaisa nozīmi, bērniem būs pieņemami doties ārā arī lietus laikā, protams, ņemot līdzi lietussargus un atbilstoši saģērbjoties.
Miegainība, galvassāpes un citi simptomi
Gaisa kvalitāte nav tikai vēl viens rīks papildus vakcīnai, lai cīnītos ar pandēmiju. Patiesībā tie ir vairāki zaķi ar vienu šāvienu - ja telpās CO2 līmeņa rādītājs palielinās par 20% no normas, cilvēka organismam sāk parādīties pirmās pazīmes par skābekļa nepietiekamību. Pirmkārt, ķermenis uz skābekļa trūkumu norāda ar nogurumu, tad seko – miegainība, koncentrēšanas spēju trūkums. Var rasties galvassāpes un veidojas paaugstināts risks veselībai un labsajūtai. Tas nozīmē, ka arī mācīšanās nebūs tik produktīva, kā gribētos. Strādājot pie gaisa kvalitātes uzlabošanas, samazināsim vīrusa riskus, kā arī kļūsim možāki un enerģiskāki. Turklāt ziemā apkārt ceļo arī dažādi citi vīrusi, un pirmsskola ir viena no vietām, kur viens saslimušais var nodot tālāk stafeti citiem bērniem.
Diendusas laikā gaisa kvalitāte pasliktinās straujāk
Saprotams, ka izmaksu aspekts daudzus kavē rīkoties, tomēr aicinu meklēt risinājumus, uzrunājot uzņēmumus un mēģinot rast abpusēji izdevīgus risinājumus. Latvijā ir virkne kompāniju, kas izstrādā ventilācijas sistēmas, kā arī ražo gaisa kvalitātes mērītājus un liela daļa ir ļoti pretimnākoši bērnudārziem un skolām.
Ilgākā laika periodā lietojot mērīšanas iekārtu, bija iespējams secināt, ka viena cilvēka kabinetā gaisa kvalitāte ir salīdzinoši laba, ja regulāri vēdina, tomēr grupiņā, kurā bija seši bērni, tā pasliktinājās pat 40 minūšu laikā. Turklāt tā bija telpa, kas paredzēta 12 bērniem. Ņemot vērā, ka pirmsskolās bērni guļ arī diendusu, noteikti jāpievērš uzmanība faktam, ka tieši gulēšanas laikā gaisa kvalitāte pasliktinās straujāk, bet svaigs gaiss ir viens no priekšnoteikumiem kvalitatīvam miegam.
