Cilvēce joprojām nav radusi atbildi uz neiespējamo jautājumu, kas bija pirmais — vista vai ola? Zemnieku saimniecībā Sprīdīši pirmais noteikti bija saimnieks Artis Galejs, tikai tad nāca 5700 brīvu, laimīgu vistu un, protams, olas
Vasarā vistas mostas ap četriem no rīta. Paēd, papļāpā, sāk dēt un gaidīt kopējus, kuri ierodas pēc sešiem, — darbs ar vistām domāts īstiem cīruļiem, nevis mūžam miegainajām pūcēm. Jaunās vistiņas jau agri izdējušas savas mazās, īpaši vērtīgās oliņas, kamēr vecākās kundzes vēl staipa stīvās gūžas un tikai taisās uz dēšanu. Visvairāk klukstes gaida, kad atvērsies parādes durvis un varēs iet laukā. Ja plosās bargs negaiss, no debesīm gāžas krusa vai ziemā piesalst zem mīnus 10 grādiem, dāmām diemžēl jāpaliek kūtī. Viņas ar to nav mierā un pulcējas pie ārdurvīm, kur kā brīvības cīņu demonstrantes stundām nikni blenž uz durvju rokturi cerībā ar hipnozes spēku to dabūt vaļā.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.