«Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās. Viņiem ir saprāts un sirdsapziņa, un viņiem citam pret citu jāizturas brālības garā.» Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 1. pants.
Cilvēka cieņas jēdziens Latvijā pēdējos gados bieži nonācis publiskās telpas dienaskārtībā. Mēs runājam par cilvēka cienīgu dzīvi, par cilvēka cieņai atbilstošu garantēto minimālo ienākumu līmeni, par cieņpilnām savstarpējām attiecībām sabiedrībā u. c.
Latvijā kā demokrātiskā, tiesiskā valstī cilvēka cieņa ir augstākā vērtība un visu lietu mērs. To nosaka Satversme. Bet ko īsti tā nozīmē?
Atkarībā no tā, kādā valstī dzīvojam, varam saņemt būtiski atšķirīgas atbildes.
*
Padomju okupācijas laikā arī tika runāts par cilvēka vērtību un cilvēka cieņu, tomēr šiem jēdzieniem tika piešķirts cits saturs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.