1945. gada «atbrīvotāji» • IR.lv

1945. gada «atbrīvotāji»

Kreisajā pusē — bijušais kompartijas pagrīdnieks, vēlākais Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta / ministrijas 5. daļas priekšnieka vietnieks Eduards Gavars. Labajā pusē — LPSR VDTK Abrenes apriņķa daļas darbinieks Ignats Rjabčuks. 1944.—1945. gads. Fotogrāfiju autori nezināmi. Latvijas Nacionālā arhīva krājums
Gints Zelmenis, Domuzīme

Ko par «atbrīvošanu» nerakstīja PSRS vēstures grāmatās

Padomju Savienības pastāvēšanas laikā Latvijas teritorijas atbrīvošana no vācu reiha okupācijas tika attēlota kā varonības pārpilnu notikumu virkne, kurā «Sarkanā armija Komunistiskās partijas vadībā varonīgi cīnījās pret vācu fašismu». Saprotams, ka arī PSRS valsts drošības orgānus jeb čeku tolaik attēloja kā pašaizliedzīgus cīnītājus pret «brūno mēri». Taču daudzas lietas PSRS vēstures grāmatās neaprakstīja. Cita starpā nerakstīja, ka PSRS valsts drošības orgānu darbības praktiskās izpausmes bieži vien neatšķīrās no nacistu represīvo iestāžu izdarībām, un noklusēja arī to, ka čekistu darbā bez tīri represīva rakstura pārmērībām bija vēl citas «ēnas puses». Dažas no tām aplūkotas šajā rakstā. 

1944. gada jūlijā Sarkanā armija sasniedza Latvijas teritoriju, un līdz gada beigām lielākā daļa Latvijas (izņemot Kurzemi) jau bija PSRS kontrolē. Reizē ar «padomju varu» Latvijā atgriezās arī «sociālistiskās likumības» galvenie sargi — čekisti. 

1944. gada 28. oktobra LPSR Valsts drošības tautas komisariāta1 rezolūcijā čekistu redzējums par stāvokli «atbrīvotajā» Latvijā un viņu tuvākie uzdevumi bija formulēti šādi: «Atkāpjoties pēc Sarkanās armijas triecieniem, ienaidnieks atstāj atbrīvotajā teritorijā savas diversiju, teroristiskās, nemiernieku un spiegu bandas un formējumus, turklāt balstās uz k[ontr]r[evolucionāriem], nacionālistiskiem un citiem Padomju Savienībai naidīgiem elementiem. Uz Latvijas čekistu kolektīvu gulstas atbildīgākie uzdevumi — sagraut un likvidēt šos ienaidnieku formējumus.» Lai šos uzdevumus īstenotu, «čekistu kolektīvam» vajadzēja ne tikai maksimāli ievērot «boļševistisko modrību un konspirāciju», bet arī stiprināt «čekistisko disciplīnu kolektīvā, izlēmīgi cīnīties ar tās pārkāpējiem».

«Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana»

Tomēr ar «čekistisko disciplīnu» LPSR VDTK kolektīvā bija nopietnas problēmas. Jau 1944. gada beigās Valsts drošības tautas komisariāta Kadru daļas Sevišķajā inspekcijā (šīs struktūras pārziņā bija čekistu nelikumību pārbaude un izmeklēšana) sāka pienākt ziņas par «antičekistiskām izpausmēm LPSR VDTK kolektīvā». 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu