1945. gada «atbrīvotāji»

Kreisajā pusē — bijušais kompartijas pagrīdnieks, vēlākais Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta / ministrijas 5. daļas priekšnieka vietnieks Eduards Gavars. Labajā pusē — LPSR VDTK Abrenes apriņķa daļas darbinieks Ignats Rjabčuks. 1944.—1945. gads. Fotogrāfiju autori nezināmi. Latvijas Nacionālā arhīva krājums
Gints Zelmenis, Domuzīme
Print Friendly, PDF & Email

Ko par «atbrīvošanu» nerakstīja PSRS vēstures grāmatās

Padomju Savienības pastāvēšanas laikā Latvijas teritorijas atbrīvošana no vācu reiha okupācijas tika attēlota kā varonības pārpilnu notikumu virkne, kurā «Sarkanā armija Komunistiskās partijas vadībā varonīgi cīnījās pret vācu fašismu». Saprotams, ka arī PSRS valsts drošības orgānus jeb čeku tolaik attēloja kā pašaizliedzīgus cīnītājus pret «brūno mēri». Taču daudzas lietas PSRS vēstures grāmatās neaprakstīja. Cita starpā nerakstīja, ka PSRS valsts drošības orgānu darbības praktiskās izpausmes bieži vien neatšķīrās no nacistu represīvo iestāžu izdarībām, un noklusēja arī to, ka čekistu darbā bez tīri represīva rakstura pārmērībām bija vēl citas «ēnas puses». Dažas no tām aplūkotas šajā rakstā. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu