Latvijas pacientiem ir tiesības dzīvot

  • Valters Bolevics, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktors
  • 15.06.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Jaunu medikamentu pieejamība Latvijas pacientiem ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā. No jaunajiem, ar patentu aizsargātiem medikamentiem, kas pēdējos gados reģistrēti Eiropā, Latvijas pacientiem nav pieejami 74%.

Kā liecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas (EFPIA) publiskotā analīze par zāļu pieejamību un kompensāciju 2016-2019. gada periodā (Patients W.A.I.T. Indicator 2020), Eiropā laikā no 2016. līdz 2019. gada beigām tika reģistrēti 152 jauni medikamenti. Latvijā no tiem pieejami tikai 23 jeb 15% no kopējā jauno medikamentu apjoma, ierindojot Latviju pēdējā vietā Eiropas Savienībā un 4. vietā no beigām kontinentālajā Eiropā. Aiz Latvijas paliek tikai Bosnija, Serbija un Maķedonija. Salīdzinoši kaimiņvalstī Igaunijā pacientiem pieejami uz pusi vairāk jeb 47 no jaunajiem medikamentiem un vidēji Eiropas Savienībā tie ir 74 medikamenti. Savukārt, piemēram, Eiropas Savienības līderei Vācijai tie ir 133 medikamenti.

Attēls Nr. 1. Medikamentu pieejamība Eiropā (2016-2019)

 Foto - 

Uzskatu, ka mūsu valsts iedzīvotāju interesēs ir izbeigt zinātnes progresa ignoranci valstiskā līmenī. Tikai inovācijas nodrošina visaugstākos sasniegumus pacientu dzīvildzes un dzīves kvalitātes rādītājos. Mums ir fantastiska iespēja saņemt pasaulē jaunākos produktus, mēs nevaram to ignorēt.

Atcerēsimies neseno pandēmiju, kad mūsu iespēju atgriezties pie ierastās ikdienas nodrošināja tieši zinātnieku jaunākie sasniegumi farmācijas jomā, un ir virkne valstu pasaulē, kurām nebija un joprojām nav pieeja produktiem, kāda ir mums. Zinātnes progress un šī progresa pieejamība cilvēkiem ir atslēgas vārdi ne tikai farmācijā, bet jebkurā nozarē – jo ātrāk no laboratorijām un patentu failiem tie nokļūst mūsu vidē, jo labāka mūsu pacientu dzīve, tas ir tik loģiski un vienkārši.

Cik novecojušus medikamentus lieto Latvijas pacienti?

Vērtējot gaidīšanas laiku, ar ko pacientiem Eiropas valstīs jārēķinās līdz jauni medikamenti ir pieejami vietējā tirgū, piemēram, Vācijā, pacientu gaidīšanas laiks no brīža, kad Eiropas Zāļu aģentūrā (EMA) ir apstiprināta un izsniegta jauna medikamenta tirdzniecības atļauja, līdz pieejamībai pacientam ir 3 mēneši. Latvijā tās ir 500 dienas jeb vairāk nekā gads. Ar šādiem attīstības tempiem, turklāt ņemot vērā farmācijas nozares dinamiku, būs diezgan grūti panākt Eiropas Savienības vidējos rādītājus.

Veselības ministrijai kā nozares virzītājam ir jānosaka mērķis sasniegt Eiropas Savienības vidējos rādītājus jaunu medikamentu pieejamībā pacientiem, piemēram, līdz 2030. gadam un paredzēt tam atbilstošu ikgadēju finansējumu.

Attēls Nr. 2. Medikamentu pieejamības gaidīšanas laiks Eiropā (2016-2019)

 Foto - 

 

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Jaunākajā žurnālā