Latvijas pacientiem ir tiesības dzīvot

  • Valters Bolevics, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktors
  • 15.06.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Jaunu medikamentu pieejamība Latvijas pacientiem ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā. No jaunajiem, ar patentu aizsargātiem medikamentiem, kas pēdējos gados reģistrēti Eiropā, Latvijas pacientiem nav pieejami 74%.

Kā liecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas (EFPIA) publiskotā analīze par zāļu pieejamību un kompensāciju 2016-2019. gada periodā (Patients W.A.I.T. Indicator 2020), Eiropā laikā no 2016. līdz 2019. gada beigām tika reģistrēti 152 jauni medikamenti. Latvijā no tiem pieejami tikai 23 jeb 15% no kopējā jauno medikamentu apjoma, ierindojot Latviju pēdējā vietā Eiropas Savienībā un 4. vietā no beigām kontinentālajā Eiropā. Aiz Latvijas paliek tikai Bosnija, Serbija un Maķedonija. Salīdzinoši kaimiņvalstī Igaunijā pacientiem pieejami uz pusi vairāk jeb 47 no jaunajiem medikamentiem un vidēji Eiropas Savienībā tie ir 74 medikamenti. Savukārt, piemēram, Eiropas Savienības līderei Vācijai tie ir 133 medikamenti.

Attēls Nr. 1. Medikamentu pieejamība Eiropā (2016-2019)

 Foto - 

Uzskatu, ka mūsu valsts iedzīvotāju interesēs ir izbeigt zinātnes progresa ignoranci valstiskā līmenī. Tikai inovācijas nodrošina visaugstākos sasniegumus pacientu dzīvildzes un dzīves kvalitātes rādītājos. Mums ir fantastiska iespēja saņemt pasaulē jaunākos produktus, mēs nevaram to ignorēt.

Atcerēsimies neseno pandēmiju, kad mūsu iespēju atgriezties pie ierastās ikdienas nodrošināja tieši zinātnieku jaunākie sasniegumi farmācijas jomā, un ir virkne valstu pasaulē, kurām nebija un joprojām nav pieeja produktiem, kāda ir mums. Zinātnes progress un šī progresa pieejamība cilvēkiem ir atslēgas vārdi ne tikai farmācijā, bet jebkurā nozarē – jo ātrāk no laboratorijām un patentu failiem tie nokļūst mūsu vidē, jo labāka mūsu pacientu dzīve, tas ir tik loģiski un vienkārši.

Cik novecojušus medikamentus lieto Latvijas pacienti?

Vērtējot gaidīšanas laiku, ar ko pacientiem Eiropas valstīs jārēķinās līdz jauni medikamenti ir pieejami vietējā tirgū, piemēram, Vācijā, pacientu gaidīšanas laiks no brīža, kad Eiropas Zāļu aģentūrā (EMA) ir apstiprināta un izsniegta jauna medikamenta tirdzniecības atļauja, līdz pieejamībai pacientam ir 3 mēneši. Latvijā tās ir 500 dienas jeb vairāk nekā gads. Ar šādiem attīstības tempiem, turklāt ņemot vērā farmācijas nozares dinamiku, būs diezgan grūti panākt Eiropas Savienības vidējos rādītājus.

Veselības ministrijai kā nozares virzītājam ir jānosaka mērķis sasniegt Eiropas Savienības vidējos rādītājus jaunu medikamentu pieejamībā pacientiem, piemēram, līdz 2030. gadam un paredzēt tam atbilstošu ikgadēju finansējumu.

Attēls Nr. 2. Medikamentu pieejamības gaidīšanas laiks Eiropā (2016-2019)

 Foto - 

 

Līdzīgi raksti

Viedoklis Lauris Borodovskis

Latvijai pēdējā iespēja kļūt par līderi kapitāla tirgus digitālajā transformācijā

Blokķēdes tehnoloģija vairs nav nākotne – tā ir realitāte, kas jau tagad maina pasaules finanšu arhitektūru.

Viedoklis Juris Alberts Ulmanis

310 ukraiņu karavīri izglābti un būs vēl

Laiks paveic neiedomājamas lietas. Jau trīsarpus gadus ilgstošais karš Ukrainā valsts austrumdaļā dzīvojošos tik ļoti pieradinājis pie ik dienu dzirdamajiem šāvieniem un sprādzieniem, ka tas kļuvis par ikdienas fona troksni. Cilvēki ir pielāgojuši dzīvi draudīgajiem apstākļiem un turpina ikdienas gaitas pat zinot, ka kuru katru brīdi būs jāmeklē patvērums.

Viedoklis Rasmuss Pētersons

Restorāni kā labklājības spogulis: ko tie atklāj par ekonomiku?

Lai izprastu tautsaimniecības attīstības virzību, ekonomisti visbiežāk paļaujas uz objektīviem rādītājiem – bezdarba līmeni, inflāciju un citiem ekonomikas rādītājiem. Taču ir vēl kāds, bieži vien mazāk pieminēts, bet ļoti jutīgs indikators – sabiedriskās ēdināšanas nozare. Kafejnīcas un restorāni ir kā barometrs, kas uztver ekonomikas svārstības vēl pirms tās atspoguļojas oficiālajā statistikā.

Viedoklis Ģirts Greiškalns

Ūdeņradis – Latvijas enerģētikas un mobilitātes balsts: realitāte un nākotnes virziens

Ūdeņradis nav jauna mode vai tehnoloģisks jaunums. Šī gāze ķīmiskajā rūpniecībā tiek izmantota jau vairāk nekā simt gadus. Taču šodien mēs redzam būtisku pārmaiņu – ūdeņradis no šauras rūpnieciskas nišas kļūst par enerģētikas un transporta nākotnes balstu. Pieaug pielietojumu daudzveidība, un tas, kas vakar vēl bija eksperiments, šodien jau notiek reālos apstākļos arī Latvijā.

Jaunākajā žurnālā