Latvijas pacientiem ir tiesības dzīvot

Valters Bolevics, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktors
15.06.2021.

Jaunu medikamentu pieejamība Latvijas pacientiem ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā. No jaunajiem, ar patentu aizsargātiem medikamentiem, kas pēdējos gados reģistrēti Eiropā, Latvijas pacientiem nav pieejami 74%.

Kā liecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas (EFPIA) publiskotā analīze par zāļu pieejamību un kompensāciju 2016-2019. gada periodā (Patients W.A.I.T. Indicator 2020), Eiropā laikā no 2016. līdz 2019. gada beigām tika reģistrēti 152 jauni medikamenti. Latvijā no tiem pieejami tikai 23 jeb 15% no kopējā jauno medikamentu apjoma, ierindojot Latviju pēdējā vietā Eiropas Savienībā un 4. vietā no beigām kontinentālajā Eiropā. Aiz Latvijas paliek tikai Bosnija, Serbija un Maķedonija. Salīdzinoši kaimiņvalstī Igaunijā pacientiem pieejami uz pusi vairāk jeb 47 no jaunajiem medikamentiem un vidēji Eiropas Savienībā tie ir 74 medikamenti. Savukārt, piemēram, Eiropas Savienības līderei Vācijai tie ir 133 medikamenti.

Attēls Nr. 1. Medikamentu pieejamība Eiropā (2016-2019)

Uzskatu, ka mūsu valsts iedzīvotāju interesēs ir izbeigt zinātnes progresa ignoranci valstiskā līmenī. Tikai inovācijas nodrošina visaugstākos sasniegumus pacientu dzīvildzes un dzīves kvalitātes rādītājos. Mums ir fantastiska iespēja saņemt pasaulē jaunākos produktus, mēs nevaram to ignorēt.

Atcerēsimies neseno pandēmiju, kad mūsu iespēju atgriezties pie ierastās ikdienas nodrošināja tieši zinātnieku jaunākie sasniegumi farmācijas jomā, un ir virkne valstu pasaulē, kurām nebija un joprojām nav pieeja produktiem, kāda ir mums. Zinātnes progress un šī progresa pieejamība cilvēkiem ir atslēgas vārdi ne tikai farmācijā, bet jebkurā nozarē – jo ātrāk no laboratorijām un patentu failiem tie nokļūst mūsu vidē, jo labāka mūsu pacientu dzīve, tas ir tik loģiski un vienkārši.

Cik novecojušus medikamentus lieto Latvijas pacienti?

Vērtējot gaidīšanas laiku, ar ko pacientiem Eiropas valstīs jārēķinās līdz jauni medikamenti ir pieejami vietējā tirgū, piemēram, Vācijā, pacientu gaidīšanas laiks no brīža, kad Eiropas Zāļu aģentūrā (EMA) ir apstiprināta un izsniegta jauna medikamenta tirdzniecības atļauja, līdz pieejamībai pacientam ir 3 mēneši. Latvijā tās ir 500 dienas jeb vairāk nekā gads. Ar šādiem attīstības tempiem, turklāt ņemot vērā farmācijas nozares dinamiku, būs diezgan grūti panākt Eiropas Savienības vidējos rādītājus.

Veselības ministrijai kā nozares virzītājam ir jānosaka mērķis sasniegt Eiropas Savienības vidējos rādītājus jaunu medikamentu pieejamībā pacientiem, piemēram, līdz 2030. gadam un paredzēt tam atbilstošu ikgadēju finansējumu.

Attēls Nr. 2. Medikamentu pieejamības gaidīšanas laiks Eiropā (2016-2019)

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ināra Ziemele

Valsts institūcijām ir jāievēro tie paši likumi kā privātam būvētājam

Jau iepriekš publiskajā telpā izskanējušas diskusijas par gadījumiem, kad valsts vai pašvaldības iestādes veic būvdarbus uz zemes, kas tām nepieder. Viens no šādiem gadījumiem saistās ar Jēkabpils cietumu un sūdzībām par patvaļīgu būvniecību. Šī situācija atklāj, cik sarežģīta un trausla ir īpašuma tiesību un publiskās intereses līdzsvarošana.

Viedoklis Mārtiņš Paurs

De minimis – sprungulis māju renovācijas riteņos

Vai tas, ka lielas daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā ir aptieka, vai kādā no dzīvokļiem strādā kurpnieks, vai kāda dzīvokļa īpašnieks ir izīrējis sev piederošu dzīvokli citā mājā, var kavēt mājas renovāciju? Gribētos teikt, ka nevar. Bet diemžēl var gan aizkavēt, gan apturēt pavisam. Šķērslis var būt jebkura viena dzīvokļa īpašnieka uzņēmējdarbība.

Viedoklis Lauris Mencis

Neizkrist no vilciena: mācīšanās kā Latvijas izaicinājums

Manā atmiņā ir iesēdusies tēze par to, kā iespējams palūkoties uz savu darbu un izaugsmi ilgtermiņā. Proti, aptuveni 60–70 % pienākumu jāsagādā gandarījums un patika, 20–30 % var būt tādi, kas prasa piepūli vai ir izaicinoši, taču rada vērtību nākotnē ar jaunu zināšanu, prasmju un pieredzes iegūšanu. Un līdz 10 % var būt arī tādi, kas neatbilst nevienai no iepriekš minētajām grupām, taču tie vienkārši ir jāizdara.

Viedoklis Viesturs Bulāns

Vai tehnoloģijas dod vai atņem drošību?

Oktobris visā Eiropā un arī Latvijā tiek atzīmēts kā Kiberdrošības mēnesis. Šajā laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta digitālajai drošībai, gan atgādinot par drošības pamatprincipiem, gan pievēršoties aktuālajiem datiem. Tehnoloģijām un digitalizācijai kopumā ir būtiska ietekme ne tikai uz mūsu ieradumiem un uzvedību, bet arī uz drošības izjūtu, kas ir viena no cilvēku pamatvajadzībām.