Uzņēmumi nomaina telpu apgaismojumu uz LED (gaismu izstarojošo diožu) tehnoloģiju, lai rēķinu samazinātu vismaz uz pusi, bet investīcijas projektam atpelna trīs līdz piecu gadu laikā – šis ir biežākais rezultāts, ko panāk Latvijas uzņēmēji, izmantojot attīstības finanšu institūcijas Altum aizdevumu uzņēmumu energoefektivitātei un ESKO. Enerģētikas eksperti norāda: energoefektivitāte uzņēmējiem bieži vien nav prioritāte, biznesa vidē aizvien pastāv mīti par šā procesa dārdzību un sarežģīto ieviešanu, turklāt daudzos gadījumos komersantiem trūkst zināšanu par iespējām un potenciālo ieguvumu. Vairāki Altum klienti, realizējot pāreju uz LED apgaismojumu, ir pierādījuši, ka tā ir iespēja ietaupīt, uzlabot darba vidi, celt konkurētspēju un kļūt zaļāk domājošiem.
Veco lampu aizstāšana ar LED var samazināt uzņēmēja apgaismojuma rēķinu par vismaz 50 procentiem. Ja papildus tiek ieviestas arī citas tehnoloģijas, piemēram, dimmēšana, tad ietaupījums var pārsniegt pat 80 procentus. Arī tiem objektiem, kuriem jau ir LED apgaismojums, vairumā gadījumu to var optimizēt, nomainot uz jaunākas paaudzes LED. Par to ir vērts domāt, ja ikmēneša rēķins par apgaismojumu ir 1000 eiro un vairāk. Savukārt atpelnīšanās periods galvenokārt atkarīgs no apgaismojuma izmantošanas biežuma. Proti, jo biežāk izmantojam, jo ātrāk atmaksājas. Ja apgaismojuma izmantošana ir zem 40 stundām nedēļā, jārēķinās ar pieciem vai nedaudz vairāk gadiem, taču patērējot vairāk – ietaupījuma izmaksas sedz investīcijas vidēji divu līdz piecu gadu laikā.
Kā piemēru varu minēt uzņēmumu Latgales dārzeņu loģistika, kas nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu ziemas siltumnīcu kompleksā, kur apgaismojumam ir ļoti liela nozīmē, jo no gaismas atkarīga ir augu ražība. Gada tumšajā laikā uzņēmuma ikmēneša patēriņš, gaismojot pushektāru platību, var sastādīt līdz pusmiljonu kilovatstundām, kas finanšu izteiksmē, atkarībā no aktuālās cenas par elektrību, ir ap 40 000 eiro. Un pie šādiem patēriņiem energoefektivitāte ir ļoti būtiska, un šajā gadījumā investīcija bija uzņēmuma rentabilitātes jautājums, ko pēc gaismošanas infrastruktūras nodrošināšanas uzņēmumam izdevās kāpināt par ceturtdaļu.
Daudzi uzņēmēji vairās un pat velk garumā procesu, kas patiesībā ir ļoti vienkāršs – energoaudits, kas palīdz novērtēt potenciālu uzlabojumiem, aprēķinot ieguvumus un piemeklējot finanšu instrumentus, lai tos realizētu.
Uz jautājumu par to, kāpēc mainīt to, kas jau tāpat labi strādā, atbilde ir tikpat vienkārša – ar LED risinājumu kā minimums var nodrošināt to pašu apgaismojuma intensitāti, tikai ar krietni zemākām izmaksām. Turklāt mīts par šo nomaiņas procesa dārdzību ir nepamatots, jo ietaupījuma izmaksas sedz investīcijas ar uzviju. Savukārt ārpakalpojuma gadījumā uzņēmēja investīcijas nemaz nav nepieciešamas, jo par apgaismojuma nomaiņu maksā pakalpojuma sniedzējs, bet procesā panāktais izmaksu ietaupījums tiek dalīts ar uzņēmēju, vienlaikus mazinot arī tehniskos riskus jeb uzņēmuma veltīto laiku apgaismojuma uzturēšanai.
Tā, piemēram, uzņēmums Jelgavas Tipogrāfija pirmos energoefektivitātes pasākumus ražotnē sāka ar vienkāršāko soli – apgaismojuma nomaiņu. Ieguvumi bija taustāmi gana ātri, piemēram, ražošanas telpās, kuras strādā 24/7, investīcijas atpelnījās pusotrā gadā. Pirms projekta realizācijas auditori sarēķināja ieguvumus, kas kopumā bija ap 30 procentiem, un atrada komandu, kura to kvalitatīvi varētu ieviest. Vieni māk drukāt grāmatas, bet otri – uzstādīt apgaismojumu, un tā tam arī jāstrādā, lai aplēses sakristu ar reālo ieguvumu. Ņemot vērā, ka piecu gadu laikā no 600 spuldzēm uzņēmumā izdega divas, domājams, tas bija pareizs lēmums. Savukārt izvēle par finansējumu bija acīmredzama, jo sava nauda maksā dārgi – 12 līdz 15 procentus gadā, kamēr ārējais finansējums – vidēji 3 līdz 6, aizdevumu atmaksājot no ietaupītā, neradot papildu slogu iekšējās naudas plūsmai.
Vēl viens veiksmīgas un efektīvas sadarbības piemērs ir uzņēmumam Ogres Prestižs. Savu energoefektivitātes projektu, 1700 kvadrātmetru platībā mainot un modernizējot gaismekļus uz LED, uzņēmums realizēja sadarbībā ar energoservisa kompāniju RCG Lighthouse, kas piedāvā uzstādīt apgaismojumu pēc ārpakalpojuma principa. Speciālisti uzlika skaitītājus, lai uzzinātu aktuālo gaismekļu patēriņu, veica aprēķinu par ieguvumiem un uzsāka nomaiņu. Ietaupījumu tika lemts procentuāli sadalīt pēc principa 30 energoservisa kompānijai, bet 70 – paliek uzņēmumam, noslēdzot sadarbības līgumu uz pieciem gadiem. Tas ir optimālākais risinājums, ja uzņēmums nevēlas investēt savu naudu vai negrib uzņemties jaunas saistības aizdevumu veidā. Tam visam ir vēl divi ieguvumi – laika ekonomija, jo nav jāiedziļinās iekārtu iegādē un uzstādīšanā, un garantija spuldzēm. Piecus gadus pēc apgaismojuma nomaiņas nav mainīta neviena spuldzē, savukārt, ja būtu vajadzība kādu nomainīt, to darītu pakalpojuma sniedzēji.
Uzņēmēji bieži rēķina projektu atmaksāšanas periodus, bet te ir būtiski saprast, ka par katru dienu, kurā deg vecās spuldzes, tiek zaudēta nauda. Pērn un šogad aktivizējušās arī pašvaldības – gandrīz katra ceturtā no 119 pašvaldībām realizēja vismaz vienu “apgaismojuma kā ārpakalpojuma” projektu. Tas ir solis pareizā virzienā, jo Eiropas uzņemtais zaļais kurss un energoefektivitāte, kas ir stratēģiska prioritāte arī Latvijas enerģētikas un klimata plānā, tikai pieņemsies spēkā.
To apstiprina arī uzņēmumi, kuri ar Altum finansējumu jau realizējuši energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus. Piemēram, Latgales dārzeņu loģistika virzās uz enerģētikas politikas mērķi par klimata neitralitāti, atzīstot, ka tas pamazām arī izdodas. Pa pēdējiem gadiem vienā projektā vien izdevies ietaupīt vairāk nekā 2000 tonnas oglekļa emisijas.
Savukārt Jelgavas Tipogrāfija apgaismojuma nomaiņas projektam sekojuši vēl citi, jo tiek ņemts vērā, ka 70% uzņēmuma partneru ir zaļi domājoši ES uzņēmēji un rēķina ieguvumus ilgtermiņā. Tas nozīmē, ka viņi sagaida, ka tādi būs arī viņu partneri, un tirgū tas ir reāls vērtēšanas kritērijs. Lai iepazītos ar uzņēmuma darba modeli, partneri regulāri veic neatkarīgu sociālo auditu. Tas ir process, kad starptautisku ekspertu komanda bez brīdinājuma izvērtē uzņēmumu, pārbaudot visu no darba apģērba kvalitātes līdz energoefektīviem risinājumiem. Un tas ir normāls sadarbības modelis Eiropā. Gudrākie uzņēmēji par ilgtspēju domā jau šodien.
Pagaidām nav neviena komentāra