Cik daudz Rīga plāno tērēt jaunām pieturvietām?

  • Holgers Elers, dizaina biroja H2E līdzdibinātājs, profesors
  • 04.06.2021.
Sabiedriskā transporta pietura Rīgas centrā. Foto: Ieva Leiniša, LETA

Sabiedriskā transporta pietura Rīgas centrā. Foto: Ieva Leiniša, LETA

Pagājušajā nedēļā noslēdzās Rīgas domes izsludinātā cenu aptauja par pieturvietu nojumju un labiekārtojuma elementu dizaina izstrādi, kuras mērķis ir jaunu pieturvietu uzstādīšana Rīgas pilsētā. Tas ir brīnišķīgi, ka Rīgas dome vēlas nodrošināt ar darbu vietējos arhitektus, dizainerus un ražotājus. Uzskatu, ka šai iecerei ir jābūt  pārdomātai, atbildīgi definējot vajadzības un mērķus atbilstoši mūsu iespējām, jo runa ir par visu rīdzinieku kopējo naudu.

Jaunu pieturvietu izstrāde ir daudz sarežģītāks, laikietilpīgāks un arī dārgāks projekts, nekā tas sākotnēji varētu šķist. Šobrīd projektam atvēlētais laiks, piemēram, dizaina izstrāde 45 dienās, manuprāt, nav atbilstošs uzstādītajam mērķim. Arī projekta izstrādei atvēlētā summa realitātē varētu būt krietni lielāka. Tāpat nav skaidrs, kādas būs kopējās projekta realizācijas izmaksas un cik pilsēta būs gatava tērēt par jauno pieturvietu uzturēšanu? Šie jautājumi ir būtiski jau skiču un tehniskā projekta izstrādes stadijā, lai konkursa dalībniekiem būtu iespēja piedāvāt atbildīgus risinājumus, atbilstošus resursiem un iespējām.

Kas sekos pēc skiču izveides?

Protams, kā ikvienā konkursā, arī šeit būs pieteikumi un žūrijas komisija beigās izvēlēsies kādu pretendentu un dizaina piedāvājumu, tomēr, kā tas darbosies realitātē, pašlaik grūti prognozēt. Pagaidām konkurss atgādina studentu ideju izspēli. Savulaik arī Latvijas Mākslas akadēmijā dizaina studiju procesā manā vadībā jaunieši izstrādāja pieturvietu dizaina vīzijas. Toreiz uzrunāju arī atbildīgās amatpersonas no Rīgas domes. Lai gan tika radīti vērā ņemami risinājumi, to tālākā attīstība nenotika. Arī par šobrīd izsludināto konkursu nav skaidrs, kas sekos pēc skiču izveides?

Pieturvietu izveide ir sarežģīts projekts

Lai pilsētā radītu jaunas, individuāla dizaina pieturvietas, jāsāk ar stratēģijas un dizaina koncepcijas izstrādi. Tikai pēc tam var ķerties pie skiču un tehniskā projekta izstrādes, un es pat nerunāju par prototipu izstrādi un testēšanas posmu, kas ir ļoti būtisks, lai varētu veikt attiecīgus uzlabojumus vai novērst nepilnības. Mūsdienu pieturvietas nenozīmē tikai kastīti ar jumtu, realitātē viss ir daudz sarežģītāk. Lai pieturvietas pildītu savas funkcijas, kā arī būtu iespējama pienācīga uzturēšana un apsaimniekošana, izstrādes gaitā jāpiesaista dažādu jomu speciālisti – arhitekti, inženieri, būvprojektētāji u.tml.

Esošās pieturvietas funkcionē labi

Diemžēl ar šādu praksi – vēlmi iegādāties Mercedes-Benz, atvēlot tam Žiguļa izmaksas – sirgstam bieži. Princips - ātri, lēti un izcili - nedarbojas. Ja vēlamies iegūt kvalitatīvu rezultātu, kas kalpos ilgtermiņā, manuprāt, vajadzētu organizēt slēgtu, apmaksātu metu konkursu, pieaicinot 4 - 6 atbilstoša līmeņa dizaina un arhitektūras profesionāļus. Tad ar uzvarētāju būtu slēdzams līgums par tehniskā projekta izstrādi un autoruzraudzību. Tikai tad varam cerēt uz jēgpilnu iznākumu.

Protams, ka esošā konkursa rezultātā kaut ko uzbūvēs, bet man būtu ļoti žēl, ja mums visiem ilgtermiņā nāktos par to dārgi maksāt. Tajā pašā laikā, ja abstrahējamies no “patīk”, “nepatīk” vērtējuma, jāņem vērā, ka esošās pasaules vadošā britu arhitekta Normana Fostera projektētās pieturvietas ir funkcionālas, estētiskas un pilsētvidei atbilstošas, tehniski pārdomātas un viegli uzturamas. Esmu dzirdējis kritiku par šo pieturvietu soliņiem, taču jāatceras, ka tie radīti, lai uz neilgu laiku piesēstu, nevis gulēšanai. Tātad tiem ir arī preventīva funkcija.

Neatbilstošs laika un izmaksu rāmis

Pašlaik izsludinātajā iepirkumā tehniskā specifikācija ir gana sarežģīta, paredzot dažādu materiālu, tai skaitā koka izmantošanu. Jāņem vērā, ka koks kā materiāls prasa īpašu attieksmi un būtiski maina arī uzturēšanas izmaksas. Pieturvietu izveidei jau tā ir gana sarežģīts process, tomēr vēlme pēc individualizēta dizaina (trīs veidu) visu sarežģīs vēl vairāk. Personalizētas pieturvietas, protams, ir dažādās pasaules pilsētās, tomēr to izstrāde nav ietverama piedāvātajā laika un izmaksu rāmī. Jau sākotnēji jādomā par to, kādas būs kopējās projekta realizācijas izmaksas, un kāda summa ik gadu būs jāatvēl, lai šīs pieturvietas uzturētā atbilstošā stāvoklī. Šim projektam noteikti nepieciešama daudz nopietnāka pieeja nekā tas ir šobrīd.

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dagnis Isaks

Izglītības sistēmas neizmantotais potenciāls – skolotāju palīgi jeb auklītes

Lai mazinātu pirmsskolu pedagogu trūkumu un sagatavotu profesionālus, mūsdienu prasībām atbilstošus skolotājus, svarīgi dot iespēju tiem, kuri jau pazīst nozari un ir motivēti mācīties – auklītēm jeb skolotāju palīgiem, piedāvājot arī budžeta vietas arī nepilna laika studijās.

Viedoklis Inese Andersone

Lieku bērnu nav

Pēdējo gadu statistika rāda satraucošu tendenci – bērnu skaits, kas nonāk ārpusģimenes aprūpē, pieaug. 2023. gadā šādu bērnu bija 289, bet 2024. gadā jau 330, no kuriem ievērojams īpatsvars ir pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Tas nozīmē, ka mūsu sabiedrībā pieaug situāciju skaits, kad ģimenes nespēj nodrošināt drošu un atbalstošu vidi saviem bērniem.

Viedoklis Gunārs Kosojs

Materiālu izvēle pagaidu infrastruktūrā: kad īstermiņa risinājums kļūst par ilgtermiņa izaicinājumu

TV3 ziņās nesen izcelts piemērs – Rīgas Centrālajā stacijā izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Viedoklis Elīna Celmiņa

Kāpēc ikvienam no mums ir svarīgi iekāpt otra kurpēs, lai spertu īstu soli uz priekšu?

Gadu gaitā dažādas sociālas kampaņas un iesaistošas aktivitātes ir palīdzējušas uzlabot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem – redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura – traucējumiem, tomēr viņiem joprojām nav viegli justies pilnvērtīgi sabiedrībā.

Jaunākajā žurnālā