Sabiedriskā transporta pietura Rīgas centrā. Foto: Ieva Leiniša, LETA
Pagājušajā nedēļā noslēdzās Rīgas domes izsludinātā cenu aptauja par pieturvietu nojumju un labiekārtojuma elementu dizaina izstrādi, kuras mērķis ir jaunu pieturvietu uzstādīšana Rīgas pilsētā. Tas ir brīnišķīgi, ka Rīgas dome vēlas nodrošināt ar darbu vietējos arhitektus, dizainerus un ražotājus. Uzskatu, ka šai iecerei ir jābūt pārdomātai, atbildīgi definējot vajadzības un mērķus atbilstoši mūsu iespējām, jo runa ir par visu rīdzinieku kopējo naudu.
Jaunu pieturvietu izstrāde ir daudz sarežģītāks, laikietilpīgāks un arī dārgāks projekts, nekā tas sākotnēji varētu šķist. Šobrīd projektam atvēlētais laiks, piemēram, dizaina izstrāde 45 dienās, manuprāt, nav atbilstošs uzstādītajam mērķim. Arī projekta izstrādei atvēlētā summa realitātē varētu būt krietni lielāka. Tāpat nav skaidrs, kādas būs kopējās projekta realizācijas izmaksas un cik pilsēta būs gatava tērēt par jauno pieturvietu uzturēšanu? Šie jautājumi ir būtiski jau skiču un tehniskā projekta izstrādes stadijā, lai konkursa dalībniekiem būtu iespēja piedāvāt atbildīgus risinājumus, atbilstošus resursiem un iespējām.
Kas sekos pēc skiču izveides?
Protams, kā ikvienā konkursā, arī šeit būs pieteikumi un žūrijas komisija beigās izvēlēsies kādu pretendentu un dizaina piedāvājumu, tomēr, kā tas darbosies realitātē, pašlaik grūti prognozēt. Pagaidām konkurss atgādina studentu ideju izspēli. Savulaik arī Latvijas Mākslas akadēmijā dizaina studiju procesā manā vadībā jaunieši izstrādāja pieturvietu dizaina vīzijas. Toreiz uzrunāju arī atbildīgās amatpersonas no Rīgas domes. Lai gan tika radīti vērā ņemami risinājumi, to tālākā attīstība nenotika. Arī par šobrīd izsludināto konkursu nav skaidrs, kas sekos pēc skiču izveides?
Pieturvietu izveide ir sarežģīts projekts
Lai pilsētā radītu jaunas, individuāla dizaina pieturvietas, jāsāk ar stratēģijas un dizaina koncepcijas izstrādi. Tikai pēc tam var ķerties pie skiču un tehniskā projekta izstrādes, un es pat nerunāju par prototipu izstrādi un testēšanas posmu, kas ir ļoti būtisks, lai varētu veikt attiecīgus uzlabojumus vai novērst nepilnības. Mūsdienu pieturvietas nenozīmē tikai kastīti ar jumtu, realitātē viss ir daudz sarežģītāk. Lai pieturvietas pildītu savas funkcijas, kā arī būtu iespējama pienācīga uzturēšana un apsaimniekošana, izstrādes gaitā jāpiesaista dažādu jomu speciālisti – arhitekti, inženieri, būvprojektētāji u.tml.
Esošās pieturvietas funkcionē labi
Diemžēl ar šādu praksi – vēlmi iegādāties Mercedes-Benz, atvēlot tam Žiguļa izmaksas – sirgstam bieži. Princips - ātri, lēti un izcili - nedarbojas. Ja vēlamies iegūt kvalitatīvu rezultātu, kas kalpos ilgtermiņā, manuprāt, vajadzētu organizēt slēgtu, apmaksātu metu konkursu, pieaicinot 4 - 6 atbilstoša līmeņa dizaina un arhitektūras profesionāļus. Tad ar uzvarētāju būtu slēdzams līgums par tehniskā projekta izstrādi un autoruzraudzību. Tikai tad varam cerēt uz jēgpilnu iznākumu.
Protams, ka esošā konkursa rezultātā kaut ko uzbūvēs, bet man būtu ļoti žēl, ja mums visiem ilgtermiņā nāktos par to dārgi maksāt. Tajā pašā laikā, ja abstrahējamies no “patīk”, “nepatīk” vērtējuma, jāņem vērā, ka esošās pasaules vadošā britu arhitekta Normana Fostera projektētās pieturvietas ir funkcionālas, estētiskas un pilsētvidei atbilstošas, tehniski pārdomātas un viegli uzturamas. Esmu dzirdējis kritiku par šo pieturvietu soliņiem, taču jāatceras, ka tie radīti, lai uz neilgu laiku piesēstu, nevis gulēšanai. Tātad tiem ir arī preventīva funkcija.
Neatbilstošs laika un izmaksu rāmis
Pašlaik izsludinātajā iepirkumā tehniskā specifikācija ir gana sarežģīta, paredzot dažādu materiālu, tai skaitā koka izmantošanu. Jāņem vērā, ka koks kā materiāls prasa īpašu attieksmi un būtiski maina arī uzturēšanas izmaksas. Pieturvietu izveidei jau tā ir gana sarežģīts process, tomēr vēlme pēc individualizēta dizaina (trīs veidu) visu sarežģīs vēl vairāk. Personalizētas pieturvietas, protams, ir dažādās pasaules pilsētās, tomēr to izstrāde nav ietverama piedāvātajā laika un izmaksu rāmī. Jau sākotnēji jādomā par to, kādas būs kopējās projekta realizācijas izmaksas, un kāda summa ik gadu būs jāatvēl, lai šīs pieturvietas uzturētā atbilstošā stāvoklī. Šim projektam noteikti nepieciešama daudz nopietnāka pieeja nekā tas ir šobrīd.
