“Dzīvot sabiedrībā nozīmē, cita starpā, nest citam cita nastas. Ja dzīvo kopā ar cilvēkiem, tev jāpadomā par viņiem pat tad, ja nedomā par sevi,” intervijā žurnālam Ir saka kontemplācijas skolotājs un rakstnieks Juris Rubenis, atbildot uz jautājumu, kādi ir viņa ieteikumi cilvēkiem, kuri baidās vakcinēties pret Covid-19.
Rubenis nule izdevis jaunu grāmatu Starp divām bezgalībām, kas vēsta par praksēm apziņas paplašināšanai. Vaicāts, kā esam izturējuši Covid-19 radīto krīzi un grūtības, Rubenis atbild plašāk: “Labs ir arī jautājums, ko nozīmē grūtības, kāda ir to nozīme cilvēka dzīvē. Cilvēks nevar nodzīvot dzīvi, nesastopoties ar grūtībām. Tā ir būtiska mūsu izaugsmes daļa. Krīzes katalizē mūsu izaugsmi, paplašina redzējumu. Lai arī Covid-19 krīze skar daudzus, tā īpaši neatšķiras no citām krīzēm, ko katrs piedzīvojam. Varbūt krīze ir brīnišķīgs brīdis, kas dod mums iespēju nonākt dziļāk sevī?”
Viņš atzīst, ka šogad pandēmijas radītās krīzes dēļ Integrālās izglītības institūts noturēs divreiz mazāk semināru nekā parasti: “Gada sākumā sašaurinājām visus izdevumus līdz minimumam, esam arī griezušies pēc valsts atbalsta un to saņēmuši,” saka Rubenis. Tāpēc viņš var sacīt, ka zina, kā jūtas citi Latvijas uzņēmumi. “Jau no paša krīzes sākuma atradu sev formulu — ja būs lemts slēgt uzņēmumu, neko darīt, tāda ir dzīve, ar to nekas nebeidzas. Biju pilnībā gatavs tam, ka iestāsies maksātnespēja, bet tas nav nekas tāds, kas iznīcina tavu dzīvi,” atzīst Rubenis.
Bet par notiekošo pasaulē un tepat blakus Latvijai – Baltkrievijā – Rubenis ir kodolīgs: “Naida akumulēšana neko nerisina. Man ir īsa formula, ko esmu sapratis un pielietojis daudzās dzīves situācijās: tas, kas cilvēku ceļ un attīsta, nav «pret», tas ir «par». Cīnoties pret, iznieko laiku. Dzīve ir īsa. Lai nav tā, ka dzīves noslēgumā vari teikt, ka cīnījies pret visām nejēdzībām, kas dzīvē bija. Bet, draudziņ, kāds ir sausais atlikums? Man gribētos nevis cīnīties pret, bet ieguldīt enerģiju labas lietas attīstībā. Es domāju, tas ir konstruktīvas politikas pamatā.”
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.
Komentāri (1)
Sskaisle 03.06.2021. 17.52
varbūt, ka ir tā – nezinu – jādomā
Tagad daudz domāju par cilvēku slepkavošanām un mocīšanām tepat kaimiņos -Baltkrievijā. …Tādā nozīmē – vai tie cilvēki ir normāli sevi dzenot nāvē … Vai normālāks nav piemēram, tāds tipiņš kā nu teiksim loginovs – no RO, kurš tagad augšāmcelts la.lv un sācis sprediķot …
Vai ir pareizi, ka tie cilvēki sevi upurē vēršoties pret Lukašenko? Vai Astras Gunāra un citu mazāk zināmu čekistu asinsdarbu upuri ir attaisnojušies?
Ar patiesū un svētu skaudību noskatījos bildes par māksliniekiem -gleznotājiem, cik smuki ģerbjas, cik smuki dzīvo, peldās baudās ….
Man būtu mēle jātur aiz deviņiem zīmogiem un jāstrādā no rīta līdz rītam, bet tikai es nekad to pašu finanšu laimi nesasniegtu, ja es savu darbošanos deklarētu VIDā. Jo es tā rēķinu, ka es apmēram pusi no nopelnītā 20 gadus maksāju VID – kamēr tie gudrie, tie smalkie , tie izcilie …
jā – sūdi peld pa virsu – tā ir – un pa straumi, neviss pret – bet jautājums – vai tad tas nav gudri? Vai tas nav labi?
0