Veicot izpēti pirms tikko sāktās Rīgas cirka ēkas rekonstrukcijas, arhitekti cerēto būvamatniecības meistardarbu vietā atklājuši kliedzošas neizdarības. Tās ieviestas jau nama pirmsākumos 19. gadsimtā. Vēl lielāka motivācija ilgi gaidītajām pārmaiņām!
Atmiņas par lāci, kas minas uz ritenīša Rīgas cirkā, daudziem saistās ar gada aukstajiem mēnešiem, kas bija tradicionāls laiks šīs iestādes apmeklējumam. Tāpēc tas būs pārsteigums: kopš ēkas atvēršanas skatītājiem tālajā 1888. gadā nekad oficiāli nav tikusi dota atļauja cirka arēnu ekspluatēt arī ziemā! Siltums izplūda caur apaļo skārda kupolu, kas bija nosiltināts tikai ar dēļu saturētu vatelīnu. Arī zem arēnas amfiteātra padomju laikā ierīkotās apkures caurules īsti nepildīja savu funkciju. Loģiski, nebija arī ventilācijas.
Turklāt sēdvietu konstrukcija veidota no koka, tāpēc bažas sagādāja ugunsdrošība, viens pēc otra stāsta biroja NRJA arhitekti Uldis Lukševics un Zigmārs Jauja. Samilzušās problēmas novērsīs pēc šī biroja projekta tikko sāktā cirka ēkas pārbūve.
Baumanis, Pfeifers un Sokolovs
Kad pēc mūra nojaukšanas ap Vecrīgu veidojās bulvāru loks Rīgas vēsturiskajā centrā, 1874. gadā zemes gabalu tagadējā Merķeļa ielā 4 nopirka Alberts Salamonskis. Ievērojama figūra strauju popularitāti ieguvušajā cirka industrijā, Eiropas zirgu dresētāju asociācijas prezidents. Salamonskis īsā laikā «uzcirta» cirka arēnas arī Berlīnē un Maskavā.
Šis vīrs tiešām nepazina robežas. Saglabājušies dokumenti, kuros Rīgas policija saistībā ar cirka ēku viņam daudzkārt pārmet nesaskaņotu būvniecību. «Viņš mēģināja uztaisīt brīvdabas cirka arēnu, tad — koka pagaidu konstrukciju, līdz beidzot, piesaistot pazīstamu arhitektu Jāni Frīdrihu Baumani, 1888.—1889. gadā tapa mūra nams, ko, protams, arī sāka lietot jau pusuzbūvētu,» notikumus pirms vairāk nekā 130 gadiem ieskicē NRJA vadītājs. «Salamonskis ēku būvēja ātri, un arī sarakste ar tā laika būvvaldi ir diezgan intensīva — ka būvniecība nenotiek pēc projekta, un viņi atsakās uzņemties atbildību par šo ēku,» — tā Rīgas cirka pirmsākumus apraksta Lukševics.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.