Ļauties mītiem par vakcināciju nav mūsdienīgi

  • Romāns Alijevs, Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors
  • 12.05.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija ir viena no skolām ar augstāko vakcinēto un vakcinēties gatavo pedagogu un darbinieku skaitu. Kas pedagogus un skolas darbiniekus mudina vakcinēties, kā kolektīvā notiek informēšana par vakcināciju un ar to saistītajiem jautājumiem?

Nebaidīties jautāt un uzzināt

Šobrīd gandrīz viss skolas kolektīvs paudis gatavību vakcinēties – liela daļa jau saņēmuši pirmo vai abas vakcīnas devas, vēl daļa ir pieteikušies un gaida savu kārtu. Informēšanu par vakcināciju, kas ietvēra arī atbildes uz kolektīva jautājumiem, sākām ļoti savlaicīgi, aptuveni septembrī. Organizējām gan kolektīvas sarunas tiešsaistē, gan individuāli. Protams, vakcinācija nav obligāta un ir katra paša izvēle, arī to uzsvērām skolotājiem un tehniskajiem darbiniekiem, tomēr vienlaikus lūdzām katru padomāt un, ja ir kas neskaidrs, jautāt palīdzību.

Kopumā no kolektīva bija ļoti daudz jautājumu – tie, kuri jau izslimojuši Covid-19, interesējās par to, vai arī viņiem nepieciešama vakcīna. Tāpat bija daudz jautājumu par antivielām, blakusparādībām u.tml. Lai pilnvērtīgāk un precīzāk atbildētu uz jautājumiem, mēs piesaistījām skolas mediķus, kuri sazinājās ar katru darbinieku individuāli, ja nepieciešams, pat vairākas reizes, kamēr vairāk nebija neatbildētu jautājumu. Arī skolas administrācija runāja ar katru darbinieku. Ņemot vērā, ka dažāda vecuma grupu pedagogiem bija atšķirīgi jautājumi, individuālā pieeja sevi attaisnoja.

Mūsu kolektīvā ir 170 pedagogi un 74 tehniskie darbinieki, tāpēc bija skaidrs, ka visi nebūs vienisprātis. Tas, ka bijām proaktīvi un sākām komunikāciju pat pirms valdības, palīdzēs mums atgriezties pie darba klātienē, taču daudz kas ir atkarīgs arī no kolēģiem citās skolās. Iespējamie iemesli, kas kavē gatavību vakcinēties, ir ļoti dažādi.

Par nākamo mācību gadu jādomā jau tagad

Vieniem veiksmīgi izdodas realizēt attālinātās mācības, kas pasargā skolotājus un skolēnus no saslimšanas, un viņiem nebūtu iebildumu tā turpināt arī nākamajā mācību gadā. Citus kavē neskaidrības ar dažādām vakcīnām un salīdzinoši novēlotais vakcinācijas sākums. Manuprāt, ja vakcinācija notiktu jau februārī, gribētāju būtu daudz vairāk. Vēl prognozēju, ka vasaras otrajā pusē pieaugs to skolotāju skaits, kas vēlēsies vakcinēties. Būsim atpūtušies pēc vasaras brīvlaika, tuvosies jaunais mācību gads un to negribēsies sākt attālināti. Tomēr, lai septembrī atgrieztos skolā, par vakcināciju jādomā jau tagad.

Vērtējot informācijas pieejamību valsts līmenī, jāsaka atzinīgi vārdi – informācijas ir gana daudz arī krievu valodā. Tomēr, ja mūsu skolā ir nepieciešamība, informācija tiek arī tulkota. Krieviski rakstošie ziņu portāli, kā arī LR4 un citi mediji strādā aktīvi, tomēr vienlaikus jāapzinās, ka Krievijas mediji ir vēl aktīvāki. Latvijā ir daudzas ģimenes, kas dzīvo citā informatīvajā telpā un pilnībā nepārvalda latviešu valodu. No Krievijas nāk daudz informācijas par to, ka Eiropā viss esot slikti, taču ir būtiski izvērtēt, no kāda avota un kāpēc nāk informācija.

Ir svarīgi spēt analizēt informāciju. Ikdienā saņemu daudz jautājumu par medijos dzirdēto ne tikai no kolēģiem. Cenšos skaidrot situāciju, cik tas ir manos spēkos, bet vienmēr iesaku arī vērsties pie sava ģimenes ārsta. Es uzticos mediķiem un ikvienam iesaku to darīt! Nedrīkst ļauties mītiem par vakcināciju - tas nav mūsdienīgi.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā