Ļauties mītiem par vakcināciju nav mūsdienīgi

  • Romāns Alijevs, Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors
  • 12.05.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija ir viena no skolām ar augstāko vakcinēto un vakcinēties gatavo pedagogu un darbinieku skaitu. Kas pedagogus un skolas darbiniekus mudina vakcinēties, kā kolektīvā notiek informēšana par vakcināciju un ar to saistītajiem jautājumiem?

Nebaidīties jautāt un uzzināt

Šobrīd gandrīz viss skolas kolektīvs paudis gatavību vakcinēties – liela daļa jau saņēmuši pirmo vai abas vakcīnas devas, vēl daļa ir pieteikušies un gaida savu kārtu. Informēšanu par vakcināciju, kas ietvēra arī atbildes uz kolektīva jautājumiem, sākām ļoti savlaicīgi, aptuveni septembrī. Organizējām gan kolektīvas sarunas tiešsaistē, gan individuāli. Protams, vakcinācija nav obligāta un ir katra paša izvēle, arī to uzsvērām skolotājiem un tehniskajiem darbiniekiem, tomēr vienlaikus lūdzām katru padomāt un, ja ir kas neskaidrs, jautāt palīdzību.

Kopumā no kolektīva bija ļoti daudz jautājumu – tie, kuri jau izslimojuši Covid-19, interesējās par to, vai arī viņiem nepieciešama vakcīna. Tāpat bija daudz jautājumu par antivielām, blakusparādībām u.tml. Lai pilnvērtīgāk un precīzāk atbildētu uz jautājumiem, mēs piesaistījām skolas mediķus, kuri sazinājās ar katru darbinieku individuāli, ja nepieciešams, pat vairākas reizes, kamēr vairāk nebija neatbildētu jautājumu. Arī skolas administrācija runāja ar katru darbinieku. Ņemot vērā, ka dažāda vecuma grupu pedagogiem bija atšķirīgi jautājumi, individuālā pieeja sevi attaisnoja.

Mūsu kolektīvā ir 170 pedagogi un 74 tehniskie darbinieki, tāpēc bija skaidrs, ka visi nebūs vienisprātis. Tas, ka bijām proaktīvi un sākām komunikāciju pat pirms valdības, palīdzēs mums atgriezties pie darba klātienē, taču daudz kas ir atkarīgs arī no kolēģiem citās skolās. Iespējamie iemesli, kas kavē gatavību vakcinēties, ir ļoti dažādi.

Par nākamo mācību gadu jādomā jau tagad

Vieniem veiksmīgi izdodas realizēt attālinātās mācības, kas pasargā skolotājus un skolēnus no saslimšanas, un viņiem nebūtu iebildumu tā turpināt arī nākamajā mācību gadā. Citus kavē neskaidrības ar dažādām vakcīnām un salīdzinoši novēlotais vakcinācijas sākums. Manuprāt, ja vakcinācija notiktu jau februārī, gribētāju būtu daudz vairāk. Vēl prognozēju, ka vasaras otrajā pusē pieaugs to skolotāju skaits, kas vēlēsies vakcinēties. Būsim atpūtušies pēc vasaras brīvlaika, tuvosies jaunais mācību gads un to negribēsies sākt attālināti. Tomēr, lai septembrī atgrieztos skolā, par vakcināciju jādomā jau tagad.

Vērtējot informācijas pieejamību valsts līmenī, jāsaka atzinīgi vārdi – informācijas ir gana daudz arī krievu valodā. Tomēr, ja mūsu skolā ir nepieciešamība, informācija tiek arī tulkota. Krieviski rakstošie ziņu portāli, kā arī LR4 un citi mediji strādā aktīvi, tomēr vienlaikus jāapzinās, ka Krievijas mediji ir vēl aktīvāki. Latvijā ir daudzas ģimenes, kas dzīvo citā informatīvajā telpā un pilnībā nepārvalda latviešu valodu. No Krievijas nāk daudz informācijas par to, ka Eiropā viss esot slikti, taču ir būtiski izvērtēt, no kāda avota un kāpēc nāk informācija.

Ir svarīgi spēt analizēt informāciju. Ikdienā saņemu daudz jautājumu par medijos dzirdēto ne tikai no kolēģiem. Cenšos skaidrot situāciju, cik tas ir manos spēkos, bet vienmēr iesaku arī vērsties pie sava ģimenes ārsta. Es uzticos mediķiem un ikvienam iesaku to darīt! Nedrīkst ļauties mītiem par vakcināciju - tas nav mūsdienīgi.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Romāns Gagunovs

Demokrātijas izturības pārbaude jeb Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem

Notikumi Latvijas iekšpolitikā līdz ar parlamenta lēmumu, ka Latvijai ir jāizstājas no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju, liecina, ka ir sākusies aktīva un agresīva priekšvēlēšanu kampaņa pirms nākamā gada oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām.

Viedoklis Baiba Īvāne

Lasīšana un drošība

Mēs katrs reizēm atceramies dažādas epizodes no mūsu bērnības – priecīgas, komiskas, siltas, skumjas, sāpīgas, reizēm arī traģiskas. Man ir bijusi tā privilēģija piedzīvot laimīgu bērnību – pilnu ar iespaidiem, notikumiem, rūpēm par mani, un arī pilnu ar lasīšanas pieredzi, kas mūsu ģimenē ir bijusi neatņemama ikdienas daļa.

Viedoklis Kristiāna Kalniņa

Konvencija pret vardarbību nav drauds. Tā ir mūsu sabiedrības spogulis – un tieši tas biedē visvairāk

To šajās dienās varētu teikt ikviens, kurš reiz centies runāt par dzimtē balstītu vardarbību un piedzīvojis, īpaši jau meitenes un sievietes – jo skaidrāk mēģini to izskaidrot, jo vairāk jūties nevēlamama, neadekvāta, pārspīlējoša. Vardarbība – fiziska, emocionāla, seksuāla - nebūt nav tēma, kurā “katram ir savs viedoklis”. Tā ir tēma, kurā informētība, profesionāla izpratne un personīgā pieredze vēsturiski bieži sastopas ar sabiedrības, un šoreiz arī ar daudzu politiķu vēlmi – nedzirdēt, nepaskatīties pārāk tuvu un neieklausīties, ja tas izjauc ierasto mieru.

Viedoklis Ināra Ziemele

Valsts institūcijām ir jāievēro tie paši likumi kā privātam būvētājam

Jau iepriekš publiskajā telpā izskanējušas diskusijas par gadījumiem, kad valsts vai pašvaldības iestādes veic būvdarbus uz zemes, kas tām nepieder. Viens no šādiem gadījumiem saistās ar Jēkabpils cietumu un sūdzībām par patvaļīgu būvniecību. Šī situācija atklāj, cik sarežģīta un trausla ir īpašuma tiesību un publiskās intereses līdzsvarošana.

Jaunākajā žurnālā