Galvenās vērtības Rīgai 3

Jānis Lange. Foto: Edmunds Brencis
Aivars Ozoliņš
Print Friendly, PDF & Email

«Mans mērķis ir — nulle tolerances pret nelikumībām, korupciju, shēmām, dažādām pelēkām lietām,» uzsver Jānis Lange, kuru Rīgas dome 21. aprīlī apstiprināja Rīgas pilsētas izpilddirektora amatā. Rīdzinieku uzticēšanās atjaunošanu pašvaldībai viņš uzskata par savu galveno mērķi un par kritēriju, pēc kura varēsim vērtēt viņa darbu.

Līdzšinējais Latvijas valsts ceļu valdes priekšsēdētājs sāks pildīt Rīgas pilsētas izpilddirektora amata pienākumus 17. maijā un būtu gribējis, lai šī saruna notiktu «pāris nedēļu pēc stāšanās amatā», kad būs detalizētāk iepazinies ar darbu plašo lauku. Tomēr 30. aprīlī tiešsaistē viņam bija gana daudz sakāmā gan par Rīgā darāmo, gan par principiem, kurus viņš apņēmies īstenot jaunajā amatā. «Darbu ir ļoti daudz.»

 

Kāpēc konkursa komisija no 37 pretendentiem izvēlējās jūs? Kā jums pašam šķiet, kas jūsu piedāvājumā un pieredzē tai šķita labāks nekā citiem?

Viskorektāk šo jautājumu būtu uzdot pašai konkursa komisijai, bet es pieļauju, ka mana pieredze, mans skatījums, pieļauju, ka varbūt vērtības un zināšanas bija tas, kas pārliecināja nominācijas komisiju, un tāpēc arī man šī iespēja tiek dota. Es pieļauju, bet vislabāk uz šo jautājumu atbildētu viņi paši, protams.

Vai jūs pats iesniedzāt pieteikumu, vai arī jūs uzrunāja atlases uzņēmums?

Mani uzrunāja Pedersen & Partners konsultanti un aicināja pieteikties šajā konkursā.

Kāpēc piekritāt? Vai tad Latvijas valsts ceļos viss jau izdarīts, viss strādā ideāli un jums tur vairs nav, ko darīt?

Es strādāju Latvijas valsts ceļos kopš 2008. gada, un kopš 2013. gada es esmu Latvijas valsts ceļu vadītājs. Divus termiņus esmu bijis Latvijas ceļu vadītājs, un šā gada jūlija beigās man beigtos kārtējais līgums. Un, apdomājot savu līdzšinējo darbību un nākotnes izaicinājumus, es arī iekšēji, atbildot uz jautājumu, vai gribētu kaut ko mainīt, sajutu, ka – jā – es gribu kaut ko mainīt, es gribu augt, es gribu attīstīties un meklēju jaunu motivāciju un jaunus izaicinājumus. Un tas pēc būtības arī bija pats galvenais iemesls, kāpēc es pieņēmu lēmumu piedalīties šajā konkursā.

Jūsu amatpersonas deklarācijā redzams, ka jūs 2019. gadā algā Latvijas valsts ceļos esat saņēmis 74,6 tūkstošus. Rīgas domē alga kopā ar simts procentu piemaksu būs 4800 eiro mēnesī jeb 58 tūkstoši gadā. Kāpēc esat gatavs uzņemties jaunu, politiski un administratīvi sarežģītāku darbu ar mazāku atalgojumu?

Jā, bet es nevaru teikt, ka šis atalgojums ir mazs. Tas jebkurā gadījumā ar šo 100% piemaksu ir konkurētspējīgs. Un ne vienmēr visu izšķir alga, un šajā gadījumā man šie personiskie izaicinājumi likās būtiskāki, iespēja ar savām zināšanām piedalīties darbā Rīgas pašvaldībā, mēģināt palīdzēt mainīt virzienu, kurā Rīga bija gājusi, attīstīties, atjaunot iedzīvotāju uzticēšanos pašvaldībai, pašvaldības institūcijām. Nu, man gribējās būt daļai no šā stāsta.

Vai jums šķiet pareizi, ka jums maksās simt procentu piemaksu pie algas, bet citiem Rīgas administrācijas darbiniekiem atalgojums nemainīsies? Un vai šī piemaksa bija nosacījums, lai jūs piekristu ieņemt amatu?

Es teikšu tā – ja šādas piemaksas nebūtu, es nebūtu pretendējis. Man liekas, ka šie ir skaidri spēles noteikumi, ar kādiem mani uzaicināja piedalīties. Man bija arī saruna ar personāla atlases kompāniju, un viņi teica – šādi ir skaidri noteikumi – un es arī balstos uz šiem noteikumiem. Un man liekas godīgi, ka šādi noteikumi tiek pateikti jau no paša sākuma.

Ja jautājat attiecībā uz citiem, tad ir jautājums vispār, vai atalgojuma sistēma valsts pārvaldē ir konkurētspējīga un kādēļ ir jāiet ar šādu sistēmu, ka vispār ir nepieciešamas piemaksas. Un mana atbilde īsumā – es domāju, ka nē, tā nav konkurētspējīga un būtu noteikti reformējama, cilvēki būtu pelnījuši saņemt konkurētspējīgāku atalgojumu, par to man nav nekādu šaubu.

Jūs esat teicis, ka «mans princips vienmēr ir bijis, lai darbs valsts uzņēmumā būtu efektīvs, caurspīdīgs un ilgtspējīgs». Strādājat Latvijas valsts ceļos kopš 2008. gada. Vai darbs tur vienmēr ir bijis efektīvs un it īpaši – vai vienmēr caurspīdīgs?

Nu, mēs esam auguši. Protams, kā jebkura organizācija, esam soli pa solim attīstījušies, un man ir gandarījums par to profesionalitāti, kas ir Latvijas valsts ceļos, par cilvēkiem, par viņu kompetences līmeni. Jā, mēs esam gājuši šajā virzienā, un es uzskatu, ka esam daudz ko sasnieguši. It sevišķi šajos apstākļos, kad Latvijas valsts ceļi ir darbojušies nozarē, kurā vienmēr ir trūcis finansējuma. Un, kad trūkst finansējuma, vienmēr tiek noteiktas prioritātes, un, lai tu noteiktu prioritātes, tev ir jāizvirza konkrēti kritēriji, pēc kādiem vari noteikt šīs prioritātes. Tas man bijis svarīgi. Un arī Valsts kontrole, cik ir mūs pārbaudījusi… Ir svarīgi, ka mēs arī uz ārpusi varam šīs prioritātes un principus pastāstīt. Katrā ziņā šādi esmu strādājis, un šāds ir mans princips arī turpmāk.

Ir diezgan plaši izplatīts priekšstats, ka dažādās ar celtniecību saistītās jomās, kas naudu saņem no valsts iepirkumiem, aktīvi darbojas karteļi. Vai jums ir nācies ar tādiem saskarties, strādājot Latvijas valsts ceļos, un ko darīsiet, lai novērstu sarunātus iepirkumus Rīgas domē un pašvaldības uzņēmumos?

Nē, man nav nācies saskarties, un tad, kad arī Konkurences padome paziņoja šo informāciju par karteļiem būvniecības jomā, es arī pats personīgi sazinājos ar Konkurences padomes vadītāju un jautāju, vai tas ietver arī ceļu būvi. Tai brīdī atbilde bija nē, ka tas neattiecas uz ceļu būvi.

Protams, ka mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi tam, kas notiek tirgū, kas notiek ar konkurenci, un mana atziņa pēc būtības ir – jo lielāka konkurence, jo zemākas cenas. Un tas ir tas, ko mēs redzam ļoti spēcīgi pēdējos divos gados – vidējais pretendentu skaits ir pieaudzis, un cenas automātiski gājušas uz leju. Ir svarīgi, lai mēs uzbūvējam sistēmu, kurā skaidri parādām, kā uzņēmēji var nonākt līdz zināmām kvalifikācijas prasībām, pēc kādiem spēles noteikumiem viņi piedalās konkursos un, pats galvenais, pēc kādiem spēles noteikumiem šie līgumi tiek arī izpildīti. 

Un te, jāsaka, Latvijas valsts ceļi ir ļoti neelastīgs partneris. Ja mēs pasūtām konkrētus darbus, mēs arī šos konkrētos darbus pieprasām. Mēs neļaujam projekta gaitā mainīt, atteikties un mainīt kaut kādus materiālus, pretendēt uz papildus darbiem. Nu, ja jūs pajautātu jebkuram uzņēmējam, kurš ir strādājis Latvijas valsts ceļu līgumos, es domāju, viņi arī pateiktu, ka profesionalitāte un tā neelastība no mūsu puses ir ļoti izteikta.

Un kā cerat šos principus ieviest Rīgas pašvaldības uzņēmumos, kuru ir kopā piecpadsmit?

Jā, trīspadsmit plus divi. Es augstu vērtēju Rīgas domes iekšējos noteikumus, kuri pagājušajā gadā izveidoti attiecībā uz principiem, pēc kuriem strādā Rīgas domes kapitālsabiedrības. Man arī ir svarīgi, lai šie principi tiktu tālāk sistēmiski ieviesti dzīvē attiecībā gan uz atklātību, gan uz mērķiem, gan uz caurspīdīgumu. 

Katram uzņēmumam jādarbojas efektīvi. Mums ir tātad jāuzstāda konkrēti mērķi, šiem mērķiem jābūt izmērāmiem gadu no gada – mums jāapskatās, kā tas ir attiecībā pret iepriekšējo gadu. Un tas ir šis jautājums par uzticēšanās būvēšanu – to nekad nevar uzbūvēt ātri, tā ir jābūvē soli pa solim. Toties sagraut var, tieši otrādi, ļoti vienkārši.

Mans mērķis ir – nulle tolerances pret nelikumībām, korupciju, shēmām, dažādām, teikšu tā, pelēkām lietām. Ir svarīgi, lai mēs nākam ar skaidriem principiem, ar vērtībām. Un vērtības ir pats galvenais, un tās rodas no vadības, no vadības komandas, un ka mēs par to runājam un stāstām.

Ja vēl par caurspīdīgumu – opozīcija pārmeta, ka neesot bijis kandidātu apspriešanas un izvērtēšanas domes komitejās, nebija tikšanos ar visu frakciju deputātiem. Kāpēc nebija?

Es tikos ar visu frakciju deputātiem, es tikos ar visām frakcijām. Es pieļauju, ka varbūt [Saskaņas frakcijas vadītājs Konstantins] Čekušina kungs neveikli izteicās. Komitejās nebija, bet ar visām frakcijām es tikos, un, ja godīgi, man šīs sarunas atstāja tiešām labu iespaidu. Es pat teiktu, ka sajutu tādu, nu, es nevienā brīdī nejutu vienaldzību, tieši otrādi, sajutu, ka Rīgas domes deputāti pilnīgi no visām frakcijām deg par Rīgu. Bija daudz jautājumu, kas deputātiem ir svarīgi – gan par vērtībām, gan par finansējumu, gan par energoefektivitāti, CO2 izmešiem, ielu infrastruktūru, manu līdzšinējo pieredzi saistībā ar remontiem. Jautājumi bija arī par Rīgas metropoli, par apkaimēm, par sporta finansējumu, mazdārziņiem, ielu tirdzniecību un daudzi citi. Man tiešām palika labs iespaids, un es arī daudz ko ieguvu no šīm sarunām, lai saprastu, kas deputātiem ir svarīgi.

Tā ka jautājums par to, ka kaut kas notika sasteigti vai pārsteidzīgi – tas nav jautājums man, es pieļauju, ka tā varbūt vairāk ir tāda politiskā retorika.

Jūs esat bijis vai joprojām esat Jaunās Vienotības biedrs un teicāt, ka noliksiet biedra karti. Vai esat jau nolicis?

Jā, tikko mani ievēlēja, es uzrakstīju iesniegumu par to, ka pārtraucu savu darbību [partijā]. Varbūt es varu izstāstīt arī savu vēsturi, lai ir zināma?

Lūdzu!

Kad pabeidzu studijas, sāku strādāt Jelgavas pašvaldībā, biju atbildīgs par ielu sfēru. Tur tika izveidota aģentūra Pilsētsaimniecība, un es arī piedalījos zināmā mērā pie pirmsākumiem, veidojām visu sistēmu. Un 2005. gadā, kad viens no maniem draugiem kandidēja pašvaldību vēlēšanās no Jaunā laika, viņš lūdza man palīdzību uzrakstīt programmu, lai palīdzu nokonsultēt par infrastruktūru. Es konsultēju, bet man likās arī pareizi, ka, ja es konsultēju, pats nepiedalos vēlēšanās, jo strādāju Jelgavas domes struktūrvienībā. Bet man likās, ka šī programmiņa atbilda manām vērtībām, un es arī attiecīgi iestājos Jaunajā laikā.

2009. gadā un 2013. gadā es piedalījos pašvaldības vēlēšanās, 2013. gadā pat tiku ievēlēts kā deputāts, bet burtiski tajā pašā laikā kļuvu arī par Latvijas valsts ceļu valdes priekšsēdētāju. Un tad, protams, man likās, ka nav korekti, ja darbojos tādā līmenī, darboties arī Jelgavas domē. Es noliku savu mandātu pašvaldībā. Arī ministrija to akceptēja – ministrija nesaskaņoja to, ka es darbojos divās vietās, un kopš 2013. gada es nekādā veidā neesmu aktīvi darbojies, nacionālā līmenī neesmu darbojies politikā.

Tas, ka iedzīvotāji iesaistās politiskajās partijās, man liekas tikai apsveicami. Man nav vienalga, kas notiek manā pašvaldībā, un es arī aicinātu visus aktīvi piedalīties pašvaldību darbā, jo šī atgriezeniskā saite, kas ir starp pašvaldību un iedzīvotājiem, ir ļoti būtiska. Un, ja iedzīvotāji aktīvi pauž savu pozīciju – kas pašvaldībai var būt labāk? Pašvaldība zina to, kas iedzīvotājiem ir nepieciešams.

Tātad jūs kandidējāt uz Jelgavas domi, būdams vadošā amatā Latvijas valsts ceļos.

Es varu pastāstīt, bet, nu, nezinu, pats izvēlieties, vai to rakstīt vai nerakstīt. 2013. gada pavasarī es Latvijas valsts ceļos vēl nebiju valdes priekšsēdētājs, biju valdes loceklis. Un tajā laikā bija sajūta, ka mūs tur, visu valdi kaut kādā brīdī ministrs vienkārši nonesīs. Nu, tādas bija indikācijas un sajūtas…

Kurš bija ministrs tolaik?

Tolaik bija [Aivis] Ronis, un valsts sekretārs bija [Anrijs] Matīsa kungs. Un tad bija smags pavasaris, es atceros, ļoti kritizēja [toreizējo LVC valdes priekšsēdētāju Ivaru] Pāžes kungu, pareizāk, medijos izskanēja kritika no ministrijas valsts sekretāra, un nevarēja jau saprast, vai tas attiecas tikai uz Pāžes kungu, vai uz to, ka visa valde varbūt strādā neatbilstoši. Un mani aicināja kandidēt Jelgavas domes pašvaldības vēlēšanās, un es domāju apmēram tā – ko darīt nākotnē, un kāpēc ne?

Bet, nu, tad vienā brīdī viss mainījās – mani gan ievēlēja Jelgavas domē, gan arī piedāvāja man kļūt par Latvijas valsts ceļu valdes priekšsēdētāju.

Tik un tā jums droši vien pārmetīs, ka kaut kādus lēmumus pieņemat kādu politisku motīvu vadīts. Vai tas netraucēs strādāt un neradīs konfliktus ar domes priekšsēdētāju, kurš pārstāv citu politisko spēku? Vai esat par to runājis ar Staķa kungu?

Jā, mēs esam izrunājuši, un arī Staķa kungs pauda savu viedokli, ka būtu jāpārtrauc darbība politiskajā partijā. Domes priekšsēdētājs, manuprāt, arī publiski to domes sēdē izteica. Tā ka es to respektēju. Mana pieeja ir strādāt objektīvi un vienādi ar pilnīgi visiem Rīgas domes deputātiem. Es pieļauju, ka, tieši otrādi, varbūt Jaunajai Vienotībai šobrīd būs grūtāk, jo man visi lēmumi būs pat dubultā jāizsver un dubultā jāņem vērā šis aspekts, lai nevarētu pārmest kādu angažētību.

Tikai viens jautājums par baumām. “Vecrīgā runāja”, un ne tikai Vecrīgā – dažs A/P/P frakcijas deputāts arī –, ka kandidāti uz šo amatu būšot saskaņoti ar Edgaru Jaunupu. Vai viņu pazīstat un vai esat ar viņu ticies?

Nepazīstu, neesmu ticies un kategoriski noraidu šādu versiju, un man tas nav arī pieņemami.

Jūs uzstājat, ka apvienosiet pienākumus Rīgā ar amatu uzņēmuma Latvijas dzelzceļš padomē. Kāpēc tas jums ir tik svarīgi, un vai tie ir finansiāli iemesli – alga gandrīz 30 tūkstoši gadā?

Tātad, kas man ir svarīgi – Latvijas dzelzceļā ir uzsāktas būtiskas reformas. Pagājušajā gadā mēs samazinājām gan darbinieku skaitu, gan attiecīgi arī izdevumus būtiski samazinājām, konstatējām daudzus un dažādus procesus, esam uzsākuši daudzas reformas. Un šā gada lielākais izaicinājums jau ir iedzīvināt komercializācijas virzienu Latvijas dzelzceļā. Man gribas iziet cauri šīm reformām un arī saglabāt profesionālismu kā padomes loceklim. Un man ir, protams, svarīgs arī šis finansiālais, pilnīgi godīgi pasaku.

Tātad šie trīs argumenti, kādēļ man bija svarīgi, un arī nominācijas komisijai, kad man bija intervija, es šo faktu minēju, ka man būtu svarīgi saglabāt iespēju darboties arī šajā virzienā. Jau no paša sākuma es to godīgi esmu pateicis, un paldies Rīgas domes deputātiem un arī Satiksmes ministrijai par šādu iespēju.

Vai no trim iemesliem, kurus minējāt, viens – par reformām – , nenonāk pretrunā ar jūsu paša skaidroto, ka, redz, Latvijas dzelzceļa padomes sēdes notiekot tikai divas reizes mēnesī?

Jā, pagājušajā gadā bija 27 padomes sēdes. Kur tur ir pretruna? Es īsti nesapratu jautājumu.

Jūs sakāt, ka ir svarīgi turpināt plašas un svarīgas reformas, bet no otras puses paliek iespaids, ka gribat pateikt arī, ka tā darba tur nemaz tik daudz nav, tikai padomes sēdes divreiz mēnesī.

Nē, nu, vēlreiz – padomes loma jau nav operatīvā darbība, padomes loma ir pēc būtības stratēģiskā pārraudzība, uzstādīt mērķus un skatīties, kā valde šos mērķus sasniedz un cik efektīvi strādā. Šis ir vairāk tāds stratēģiskas skatījums, stratēģiska funkcija, stratēģiskā vadība. Bet tas nav ikdienas rutīnas darbs.

Bet ko Latvijas dzelzceļš bez jums nevarētu lemt un īstenot? Kāpēc jūsu stratēģiskā vadība ir tik izšķirīgi svarīga tieši šim valsts uzņēmumam?

Tas ir jautājums vairāk par mani pašu. Es pats vēlos turpināt šo darbu Latvijas dzelzceļā, es pats vēlos uzturēt savu kvalifikāciju, pats vēlos redzēt šīs reformas rezultātus.

Labi, tad nākamais jautājums būs ne tikai par jums. Attīstot Rail Baltica, radikāli pārveidos gan Rīgas staciju, gan teritoriju ap to, un tas noteikti skars Latvijas dzelzceļa intereses. Vai nevar sanākt, ka jūs šo projektu veidošanas gaitā aizstāvēsiet risinājumus, kuri ir ērtāki un izdevīgāki nevis rīdziniekiem, bet gan Latvijas dzelzceļam?

Es domāju, ka tieši otrādi, ka varbūt tā ir iespēja labāk koordinēt šos jautājumus visur tur, kur pārklājas Rīgas domes un Latvijas dzelzceļa darbības jomas.

Bet, ja pastāvēs kādas šaubas par interešu konfliktu, es, protams, sevi atstatīšu no šādu jautājumu lemšanas, par to nav šaubu. Protams, ka ir īpaši būtiski un īpaši svarīgi izsekot šiem lēmumiem. Bet attiecībā uz Rail Baltica – protams, ka Rail Baltica darbība Rīgas pilsētā ir ļoti būtiska, it sevišķi apkārtējās vides sakārtošana, un finanšu līdzekļi, kas nepieciešami šīs apkārtējās vides sakārtošanai, ir ļoti lieli. Un te ir jautājums, vai Rīgas dome var to atļauties viena pati izdarīt, vai tomēr nepieciešams valsts atbalsts. Un sadarbība ir atslēga, manuprāt. 

Latvija ir pieteikusies uz 295 miljoniem eiro no Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma videi draudzīgas satiksmes veidošanai, un puse šīs naudas tiktu Rīgai, puse Latvijas dzelzceļam. Vai arī šis Rīgas un LDz kopīgais projekts tiešām neradīs potenciālu interešu konfliktu, ja atradīsieties abās pusēs? Un vai par to ir lemts LDz padomē?

Man ir grūti iedomāties, kā sabiedriskā transporta koridoru stiprināšana un sabiedriskā transporta integrēšana ar dzelzceļa stacijām varētu radīt interešu konfliktu. Šobrīd tādu risku nesaskatu. Bet, ja tāds būs, protams, attiecīgi rīkošos.

Attiecībā uz jautājumu, vai LDz padomē par šiem projektiem ir lemts – padome regulāri seko līdzi investīciju projektu realizācijai, un LDz ir sagatavojis arī attīstības projektus, tai skaitā uz Bolderāju. Bet šo projektu realizācija būs atkarīga no publiskā finansējuma pieejamības.

Vai jūs jau esat iepazinies ar plāniem, kā padarīt Rīgas transporta mezglu videi draudzīgāku?

Nē, detalizēti neesmu, tikai tik, cik šobrīd izskanējis publiski. Bet skaidrs, ka investīcijas Rīgā ir ļoti, ļoti nepieciešamas, un it sevišķi transporta infrastruktūrā. Un jāņem vērā, ka, jo attīstītāka pilsēta, jo lielāka loma ir gan sabiedriskajam transportam, gan gājējiem. Un arī visi klimata mērķi, CO2 izmeši, tranzīta kustība, kas šobrīd ir cauri Rīgai – skaidrs, ka tie būtu jāmazina, ir jāpiedāvā alternatīvas – sabiedriskā transporta attīstība, citu transporta veidu attīstība, labāka savienojamība starp sabiedrisko transportu, privāto transportu, dzelzceļu, mobilitātes punkti, ērtāks un lētāks, zaļāks transports – darbu ir ļoti daudz.

Kuri būs jūsu pirmie un svarīgākie darbi jaunajā amatā?

Jebkuram vadītājam vienmēr ir jāspēj atbildēt uz trīs jautājumiem: kur mēs esam, kurp vēlamies doties un kā tur nokļūsim? Protams, pirmais ir detalizēti iepazīties ar visu informāciju.

Manos kā izpilddirektora pienākumos ietilpst zināmā mērā divi virzieni. Viens no virzieniem ir kapitālsabiedrību pārvaldība, tātad visi jautājumi par efektivitāti, caurspīdīgumu, vai ir noteikti mērķi, kādi ir šie mērķi. Un otrs virziens ir centrālā administrācija plus departamenti. Man ir svarīgi, lai Rīgā būtu spēcīga izpildvara un tā efektīvi realizētu domes lēmumus un arī spētu piedāvāt kvalitatīvu informāciju, lai politiķi spētu pieņemt labākos lēmumus. Kā izpilddirektors redzu, ka ir jāskatās arī uz efektivitātes jautājumiem, kā savstarpēji koordinēt dažādu departamentu darbu, kā centralizēt dažādas atbalsta funkcijas. Jo, nu, es pieņemu, ka, piemēram, ja ir IT atbalsta funkcijas vienam departamentam, otram, trešajam vai iepirkumi vienā, otrā, vai trešā departamentā, to visu centralizējot, caur apjomu var viennozīmīgi dabūt uzlabojumus. Es katrā gadījumā gribētu iet šajā virzienā. 

Un, protams, mans virsuzdevums ir [iedzīvotāju] uzticēšanās Rīgas pašvaldībai un apmierinātība ar Rīgas domes sniegtajiem pakalpojumiem.

Šonedēļ jūs kā Latvijas valsts ceļu vadītājs rakstījāt, ka «novadu, pilsētu un pat valstu vadītāji, kuriem izdodas sakārtot ceļus, gūst nepārprotamu iedzīvotāju atbalstu arī citiem darbiem un pat reformām». Vai ceļu sakārtošana būs jūsu galvenā prioritāte arī Rīgas izpilddirektora amatā, un vai tas nozīmēs, ka citām jomām būs mazāk naudas?

Es nevaru runāt šobrīd par naudu, tāpēc ka nauda vienmēr ir politiķu jautājums. Bet viennozīmīgi – apskatoties arī Rīgas domes iedzīvotāju apmierinātību ar dažādām sfērām, mēs redzam, ka ielu, ietvju, laukumu uzturēšana un remonts ir viena no sfērām, ar kuru rīdzinieki ir visvairāk neapmierināti. Tāpēc neapšaubāmi, un arī ņemot vērā manu profesionālo pieredzi, es noteikti lielu daļu savas uzmanības pievērsīšu šim jautājumam un darīšu visu, lai spētu pārliecināt politiķus par to, ka šajā jomā ir nepieciešami uzlabojumi.

Vai tātad Rīgas ielu, ietvju un ceļu stāvoklis būs kritērijs, pēc kura varēs vērtēt jūsu darbu?

Viens no – noteikti! Un tas ir jautājums par apmierinātību. Ja iedzīvotāji jutīs, ka ietvju, ielu, infrastruktūras stāvoklis uzlabojas, tad, es ceru, pozitīvāk vērtēs Rīgas domes darbu un attiecīgi arī manu darbu. Noteikti iedzīvotāju apmierinātība ir viens no kritērijiem – ja iedzīvotāji ir apmierināti, mēs strādājam labi, ja nav apmierināti, tad strādājam slikti, tai skaitā arī es.

Nupat ir prezentēta pilsētas attīstības programmas pirmā redakcija. Tajā liela vieta atvēlēta velosatiksmei. Vai, jūsuprāt, nav pārāk liela?

Es nevaru detalizēti komentēt šobrīd.

Bet konceptuāli? Pašreizējā dome acīmredzami pievērš lielāku uzmanību velo nekā auto satiksmei. Vai un kā būtu jāmēģina noturēt līdzsvaru?

Ir jābūt balansam, un tam, protams, ir jāiet nedaudz vairāk par labu sabiedriskajam transportam, gājējiem, velotransportam. Šis princips visā pasaulē ir viens – jo attīstītāka pilsēta, jo lielāks uzsvars uz mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, sabiedrisko transportu. Un viennozīmīgi – es domāju, ka Rīga pēc velo kopējā balansa atpaliek gan no Viļņas, gan arī no Tallinas. Tāpēc man nav šaubu, ka ir jāiet šajā virzienā.

Es nevaru nokomentēt šobrīd jums precīzi detaļās, cik kilometri, kādai jābūt šai proporcijai, cik daudz līdzekļu proporcionāli tam jāatvēl.

Pagaidu administrācija pagājušogad sāka uzņēmumu pārvaldības sakārtošanu. Jūs jau pieminējāt konsultatīvo padomi. Vai esat ar to ticies un kā plānojat sadarboties?

Es esmu sazvanījies, un uzreiz pēc svētkiem man ir paredzēta tikšanās ar [Andri] Grafa kungu, lai pārrunātu šos jautājumus, aktualitātes, turpmāko sadarbības modeli. Bet vēlreiz vēlos pateikt – es augstu vērtēju to, ka šādi noteikumi ir izstrādāti un šāda konsultatīvā padome darbojas. Tas ir viennozīmīgi liels solis tajā virzienā, lai uzlabotu uzticēšanos. Un es plānoju sadarboties un strādāt tādā virzienā, lai, kā teicu, būtu caurspīdīgi un izsekojami lēmumi.

Kopš pagājušā gada izpilddirektors ir visu 15 pašvaldības kapitālsabiedrību daļu turētājs. Vai tā nav pārāk liela vara viena cilvēka rokās, un kā spēsiet iedziļināties un efektīvi izpildīt laba un gādīga saimnieka pienākumus uzreiz tik daudzos dažādos uzņēmumos, turklāt, ņemot vērā, ka turpināsiet būt arī Latvijas dzelzceļa vadībā?

Nu, laiks rādīs. Katrā gadījumā man pirmās nedēļas būs izšķirošas, lai saprastu, cik liela ir šī slodze un kāda ir nepieciešama komanda, lai pareizi sakārtotu procesus. To es jums varēšu atbildēt pēc kāda laika.

Kā jums šķiet, kā mēdz teikt, pirmsšķietami, kuri uzņēmumi, jūsuprāt, būtu jāsakārto pirmām kārtām?

Nebūtu korekti no manas puses, pirms esmu iepazinies ar detalizētu informāciju, to komentēt, izteikt apgalvojumus, nezinot precīzi. Šī ir viena no lietām, no kuras es gribu izvairīties arī turpmāk nākotnē – runāt šķietamībās un pieņemt lēmumus, pamatojoties uz sajūtām vai tādām, nu, baumām. Nē – viennozīmīgi nē! Man ir svarīgi fakti, svarīgi saprotami mērķi. Ja mērķis tiek sasniegts – ļoti labi! Ja netiek sasniegts – skaidrs, un attiecīgi tālāk korektīvās darbības. Tāds ir mans princips.

No maija tiks likvidētas Rīgas izpilddirekcijas. Opozīcija biedē, ka iestāšoties haoss. Kā tiksiet galā ar šo reorganizāciju, lai haoss neiestātos?

Lielāks uzsvars acīmredzot būs uz domes Teritorijas labiekārtošanas pārvaldi. Tas ir jautājums par funkciju pārdali starp izpilddirekcijām un pārvaldēm. Kā jebkurai reformai, jābūt uzstādītam mērķim, atrunātiem procesiem, un Labiekārtošanas pārvaldei būs lielāks svars. Te ir jautājums arī par Apkaimju centriem – atgriezeniskā saite ar iedzīvotājiem, protams, ir ļoti būtiska.

Izpilddirektors kopš pagājušā gada ir ne tikai pašvaldības uzņēmumu kapitāldaļu turētājs, viņa tiešā pārraudzībā ir arī Komercdarbības nodrošinājuma pārvalde, kuras viens no uzdevumiem ir izvērtēt, vai turpināt pašvaldības līdzdalību uzņēmumos. Vai konceptuāli plānojat mainīt kādu uzņēmumu īpašnieku struktūru?

Īsā atbilde ir – nē, neplānoju. Un tas nav arī Rīgas domes izpildvaras jautājums, tas ir jautājums lēmējvarai. Mēs katrā gadījumā no savas puses sagatavojam nepieciešamo izvērtējumu, alternatīvas, un tad Rīgas dome pieņem lēmumu. Un, cik esmu sekojis līdzi, pavisam nesen Rīgas dome par vairākām savām kapitālsabiedrībām, kas saistītas ar medicīnu, pieņēma lēmumu saglabāt līdzdalību.

Par medicīnas iestādēm skaidrs, bet, piemēram, pašvaldība martā nolēma likvidēt Rīgas ūdens meitasuzņēmumu Aqua Riga un vairs neražot ūdeni pudelēs.

Ja tīri konceptuāli – mans viedoklis ir tāds, ka, protams, valstij un pašvaldībai nav jādarbojas jomās, kurās privātais sektors var šo pakalpojumu sniegt labāk, vai kurās pašvaldībai nav stratēģiska mērķa. To es viennozīmīgi atbalstu, un es savos uzskatos… nu, nezinu, vai jūs to rakstīsiet, vai ne, bet es godīgi pasaku, ka esmu liberāls tādā ziņā. (Smejas)

Rakstīšu, protams, to, ko sakāt. Tieši tāpēc ir jautājumi par konkrētiem uzņēmumiem. Piemēram, vai vajag Rīgas namu pārvaldnieku, kas dara to, ko dara privātie, vai, piemēram, Rīgas mežus, kas ražo dēļus un būvē mednieku namiņus it kā bērniem?

Tie ir stratēģiski jautājumi, un par šādiem stratēģiskiem jautājumiem nepieciešama, teikšu tā – argumentēta informācijas sagatavošana un izvērtēšana.

Ko darīsiet ar Centrāltirgu, kur joprojām var nopirkt kontrabandas cigaretes un spirķiku, bet Piena paviljonā tagad ir lupatu bodes?

Katrā gadījumā sagaidīšu izvērstu un nopietnu vērtējumu par esošo situāciju un vai menedžments ir spējīgs panākt to, kāds ir akcionāru uzstādījumus attiecībā uz Centrāltirgu. Tas attiecas uz pilnīgi visām kapitālsabiedrībām.

Kāds bija uzstādījums?

Es varu pateikt, ka tas ir nepieņemami, ja Centrāltirgū var izskanēt vārdi “spirķik, sigareti”. Nu, nesaprotu! Šobrīd, sēžot šeit un vēl neesot izpilddirektora amatā, es to nesaprotu – kas ir iemesli, kāpēc šo jautājumu nevar sakārtot, šo kontroli attiecībā uz teritoriju? Es jums nevaru šobrīd atbildēt, bet katrā gadījumā tie ir jautājumi, kurus es uzdošu.

Tie jautājumi droši vien būtu jāuzdod pirmām kārtām Valsts ieņēmumu dienestam, muitai un robežsardzei. Esat minējis, ka Rīgas pašvaldības uzņēmumu aktīvu vērtība ir trīsarpus miljardi…

Nē, tas nav Rīgas uzņēmumu, tas ir Rīgas domes, jo Rīgas domei ir vairāk nekā 18 tūkstoši dažādu īpašumu – laukumi, ēkas un dažādas vienības. Un, paskatoties bilancē, mēs redzam, ka aktīvu vērtība sastāda trīsarpus miljardus eiro, kas, protams, ir ļoti, ļoti būtisks apjoms, un ir svarīgi, lai šie aktīvi tiktu atbilstoši pārvaldīti. Jebkuram aktīvam, lai tas dotu pievienoto vērtību, ir nepieciešami arī ieguldījumi. Nu, man tas arī ir būtiski.

Jautājums man ir par krīzes iespaidu uz pašvaldības uzņēmumu darbību un līdz ar to arī vērtību. Vai jums jau ir kaut kāds priekšstats vai aplēses, kā krīze ietekmējusi pašvaldību uzņēmumus?

Nē, es šobrīd nevaru atbildēt, neesmu iepazinies ar gada pārskatiem par 2020. gadu. Es šobrīd operēju tikai ar oficiālo informāciju, ar tiem datiem, kas ir manā rīcībā. Protams, arī tas, kas izskanējis publiskajā telpā, piemēram, par Rīgas satiksmi – mazāk cilvēku ir pārvietojušies, tātad mazāki ieņēmumi. Es pieņemu, ka arī citiem uzņēmumiem krīzes ietekmē ir kādas izmaiņas saimnieciskajā darbībā, bet detalizēti es nepateikšu, tad ir jāskatās, katrs uzņēmums atsevišķi jāanalizē. Un šis ir viens no iemesliem, kāpēc šī saruna kaut kādas pāris nedēļas pēc stāšanās amatā būtu jau vairāk ar faktiem un skaitļiem.

Tad nu pašlaik piefiksēsim jautājumus, par kuriem nākotnē būs jārunā vēl.

Labprāt!

Pašvaldībai ir daļas arī slimnīcās, kā jau pieminējāt. Kā tas ir slimnīcām palīdzējis vai traucējis tikt galā ar krīzes radīto pārslodzi?

Rīgas Dzemdību nams, Rīgas veselības centrs, Rīgas 2. slimnīca, Rīgas 1. slimnīca – jums taisnība. Vai jūsu jautājums ir, vai īpašnieku struktūra ir ietekmējusi slimnīcu darbību krīzes laikā?

Jā, vai pašvaldības dalība ir palīdzējusi slimnīcām veikt savas funkcijas.

Es tagad varu pateikt tikai to, ka Rīgas dome vēl pavisam nesen lēma saglabāt savu līdzdalību šajās kapitālsabiedrībās. Acīmredzot akcionārs ir izvērtējis situāciju un secinājis, ka tas ir nepieciešams. Nav manā rīcībā šobrīd detalizētas informācijas.

26. aprīlī Pilsētas attīstības komisija nolēma veidot Stratēģisko projektu uzraudzības komisiju, kuras sastāvā būs visa domes augstākā vadība, arī jūs. Kādi ir stratēģiskie projekti, kurus īpaši uzraudzīsiet?

Es domāju, ka te jārunā kontekstā gan ar Eiropas Atveseļošanas fondu, gan ar pilsētas attīstību – visi lielie stratēģiskie objekti, un tas ir ļoti svarīgi, lai notiktu šāda koordinācija starp Rīgas domes struktūrām, lai būtu tāds vispārīgs, vienots skats. Un tad tie jautājumu var būt visdažādākie, ir jābūt atvērtiem dažādiem attīstības projektiem un gataviem ātri reaģēt un koordinēt šos jautājumus.

Bet vai varat tagad nosaukt projektus, par kuriem jums jau ir skaidrs, ka jums tie būs īpaši jāuzrauga?

Es domāju, ka viss, kas saistīts ar Eiropas Atveseļošanas fondu. Gan mobilitātes jautājumi, gan transporta sektors, zaļināšana, mobilitātes punkti, CO2, māju siltināšana noteikti – es domāju, ka ambīcijas Rīgai ir lielas, un ir jāstrādā visos šajos virzienos.

Jautājums, kas neattiecas uz jūsu kompetenci, taču pašlaik ir ļoti aktuāls – par ugunsgrēku Merķeļa ielā, kurā gāja bojā astoņi cilvēki. Vai jums kā pieredzējušam vadītājam ir ieteikumi, kas būtu jāmaina uzraugošo iestāžu darbā, lai tā nevarētu notikt?

Redziet, zināmā mērā tas ir paradokss, ka tos uzņēmumus, kuri ir nelegāli, vai nelegālos darboņus ir pat grūtāk kādā veidā ietekmēt nekā likumpaklausīgus pilsoņus. Jo redzam, ka šajā gadījumā ne ir bijusi kāda licence, ne atbilstība būvnoteikumiem, ne ugunsdrošības prasībām. Saprotu, ka iepriekš ir bijuši jau daudzi sodi, un tajā pašā laikā mums nav institūcijas, kas varētu iet, un, es nezinu, piedodiet, likt atslēgu priekšā tām durvīm un vienkārši slēgt.

Tālākās darbības, es domāju, izriet šobrīd gan no ugunsdzēsējiem, gan no pašvaldības policijas, gan no būvvaldes – aktīva preventīvā darbība – iet cauri visām pārējām vietām Rīgā, par kurām ir signāli, ka šāda darbība notiek. Nu, un, parādīt, kāda ir attieksme, ka šīs lietas netiks tolerētas.

Komentāri (3)

Sskaisle 07.05.2021. 09.33

Tik ļoti ļoti gribas noticēt … kārtējo reizi , bet nu esmu piesardzīga. Dzīvē viss ir citādāk. Nesen, avisam nesen pilni mediji bija ar informāciju, cik korumpēts un negodigs uzņemējs ir A.Brandavs, ka Rīgas karte no Rīgas budžeta zeltu smēlusi maisiem …. tagad lasu, ka Latvijas valsts nolēmusi A.Brandavam uzticēt valsts naudu sabiedriskā transporta nodrošināšanai. Kur tad korupcija, izšķērdība? Bija un klusi pazuda?

Tagad Staķis slapju muti zino, kas par drausmām notiek Rīgas mežos – var teikt ar mums atņemtiem – nozagtiem miljoniem servēti galdi vip personām. Nu – rēķinu, ka jāpagaida 2-3 gadiņi, kad tām pašām vip personām tos galdiņus ar miljoniem servēs tie paši un vēl jaunie kungi.

Ievadiet lsm.lv atslēgvārdus ceļu seguma kvalitāte Latvijā – labi, jebkurā portālā un tad sāciet lasīt – kā tas ir uz papīra, politiķu un ierēdņu runās un kā tas ir dzīvē.

Tomēr – variantu nav – vēlu veiksmi – lai izdodas – lai man nākas ņemt atpakaļ savas drūmās prognozes un nožēlot neticību!!!

+3
0
Atbildēt

0

altinyildiz 07.05.2021. 11.29

“Ko darīsiet ar Centrāltirgu, kur joprojām var nopirkt kontrabandas cigaretes un spirķiku…”
————-
Labs jautājums, tikai atbilde jau ir kādā citā jautājumā: “Jūsu amatpersonas deklarācijā redzams, ka jūs 2019. gadā algā Latvijas valsts ceļos esat saņēmis 74,6 tūkstošus. Rīgas domē alga kopā ar simts procentu piemaksu būs 4800 eiro mēnesī jeb 58 tūkstoši gadā.”
Es uzreiz iztēlojos, kā Jančiks pavīpsnāja par tādu JV trubadūra Ozoliņa nekompetenci, vai “zosu dzīšanu”
p.s. zosu dzīšana – krimināls slengs, kad kāds atlaiž nepieskatāmo.

0
0
Atbildēt

0

altinyildiz 07.05.2021. 11.14

Pat atklāti kremļa pārstāvji: Ušakovs ar Ameriku, neiedomājās Čakmarijas ielu pārtaisīt par vienjoslu, lai radītu satiksmes sastrēgumus, viņiem nepietika talantu. Tam bija vajadzīgs Staķa/Ķirša ģēnijs.
Jau kuru reizi atkārtoju, ka labāk, lai Rīgu posta krievi un neviens man nebāž acīs, ka pašu bāleliņi visu izzaguši, nekā, kad to pašu dara čekas kropļi ar latviskiem uzvārdiem.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu