Viņš atver acis piepeši un gandrīz sāpīgi, it kā rīta gaisma, kas grab vecajās žalūzijās, būtu atplēsusi vaļā arī viņa plakstus. Istabā vēl virmo naksnīga dvinga — vai tomēr pie vainas iepriekšējā vakarā pārlieku aizrautīgi tērētie brendija krājumi; kā vienmēr, aizsākās ar «tikai apslapināšu lūpas».
Omnegūts
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.