Intelektuāļu līdzvaina progresā • IR.lv

Intelektuāļu līdzvaina progresā

Gvido Straube

Saukti šie cilvēki ir dažādi — inteliģenti, intelektuāļi, garīgā darba veicēji, literāti, mācītie (no vācu Gelehrte) utt. Kaut skaitliski viņu nekad nav daudz, tie vienmēr ir bijuši ieraugāmi, bet viņu devums ikvienas nācijas kultūrvēsturē ir salīdzinoši viens no iezīmīgākajiem, paliekošākajiem. Dažkārt vēsturē kāda sabiedrības daļa pret viņiem izturējusies negatīvi, pat naidīgi, visbiežāk tas bijis novērojams izteikti kreisās sociālās grupās, lai arī, paradoksālā kārtā tieši pateicoties šai relatīvi mazajai cilvēku grupai un viņu idejām, kreisie radikāļi nereti ir tikuši pie sava statusa izmaiņām un uzlabošanās, varas iegūšanu ieskaitot. 

Inteliģence savā vēsturiskajā attīstībā ir izgājusi garu un sarežģītu ceļu, un daudzu valstu intelektuāļu kopām tas bijis līdzīgs, tomēr ir valstis, kurās dažādu apstākļu dēļ to pastāvēšana ir mērāma krietni īsākā laika nogrieznī. Tomēr nekādi nevar teikt, ka viņu nozīme bijusi mazāk svarīga.

Pārcilājot relatīvi nesenus notikumus Latvijas pagātnē, procesi, kuru dēļ Latvija šodien atkal ir neatkarīga valsts, sāka attīstīties un nobrieda tieši šī mazā sabiedrības kodola aktivitāšu rezultātā. Un visnotaļ simboliski te ierakstās Radošo savienību plēnums 1988. gada jūnija sākumā.

Paskatoties uz vairāk nekā 100 gadus seniem notikumiem, arī valsts dzimšana 1918. gadā kļuva par realitāti tāpēc, ka ideja par Latvijas valsti urdīja pavisam nelielu ļaužu pulciņu, kuram bija augstākā izglītība un plašas akadēmiskas zināšanas.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu