Suns pielēkšoja man klāt. Mute pa pusei sakļauta ap koka nūju, kažoks — plandošs. Mirkli, apstājies! es nodomāju, lai paliekam šādi mūžu mūžos: es šeit, plašā un baltā klajumā, un viņš ņiprā skrējienā cauri vizuļojošām sniega vērpetēm.
Ābols
Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.