Ābols

Gunnhilla Eijeheuga
Print Friendly, PDF & Email

Suns pielēkšoja man klāt. Mute pa pusei sakļauta ap koka nūju, kažoks — plandošs. Mirkli, apstājies! es nodomāju, lai paliekam šādi mūžu mūžos: es šeit, plašā un baltā klajumā, un viņš ņiprā skrējienā cauri vizuļojošām sniega vērpetēm. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu