Durvis vakcinācijai jāatver plašāk!

Vakcinācijas centrs Daugavpils sporta kompleksā, kur 17. un 18. aprīlī ikviens iedzīvotājs varēja vakcinēties pret Covid-19. Foto: Ivars Soikāns, LETA
Ginta Kraukle, Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece
Print Friendly, PDF & Email

Vakcinācijas tempi liek vēlēties labāku situāciju. Par laimi, liela daļa sabiedrības saprot, ka vakcīna ir vienīgais ceļš, kā atgriezties pie klātienes darba, mācībām un iespējai tikties ar draugiem un tuviniekiem. Ļaujot vakcinēties visiem, kuri to vēlas, un atceļot sarežģīto dalījumu prioritārajās grupās, vakcinēto skaits būtiski pieaugtu. Jāapdomā arī t.s. “zaļās pases” ieviešanu, kas vakcinētajiem cilvēkiem sniegtu iespēju apmeklēt sporta zāles, restorānus u.tml. Tas sniegtu iespēju arī virknei uzņēmēju pakāpeniski atsākt darbību.

Vienīgā iespēja atgriezties normālā ikdienas dzīvē

Veselības ministrijas dati liecina, ka Latvijā vakcinācijai pret Covid-19 izmantotas 206 418 vakcīnu devas (pirmo vakcīnas devu saņēmis 178 501 iedzīvotājs, otro – 27 917 iedzīvotāji). Vakcinācijas gaitu ietekmējis arī skandāls ar AstraZeneca vakcīnu. Lai gan liela daļa iedzīvotāju apzinās, ka vakcinācija ir vienīgā iespēja atgriezties normālā ikdienas dzīvē, vakcinācijas procesu jāturpina sekmēt ar visiem iespējamiem līdzekļiem.

Runājot par vakcinēšanos pret Covid-19, jāņem vērā, ka mūsu un vecāku paaudze ir saņēmusi potes arī pret virkni citu slimību, kuras kādreiz būtiski apdraudēja sabiedrību, bet, pateicoties zinātnei, šobrīd tiek ierobežotas. Piemēram, difterija, tuberkuloze, ērču encefalīts u.c. Tāpat jāapzinās, ka Covid-19 nav parasta gripa. Pagaidām manā paziņu lokā nav neviena, kam būtu nopietnas komplikācijas no vakcīnas vai būtu iestājusies nāve, un ceru, ka tādu gadījumu nebūs. Diemžēl ar Covid-19 saslimšanas radītajām sekām mana pieredze ir daudz skumjāka: vairāki kolēģi, kuri bija ekonomiski aktīvajā vecumā un veseli, ir aizgājuši mūžībā no vīrusa radītajām komplikācijām. Tas tikai apliecina – šī ir bīstama un neparedzama slimība, kas katrā organismā uzvedas citādi. Tāpēc esmu par vakcinēšanos.

Nepieciešamas papildus aktivitātes no valsts puses

Cīņu ar vīrusu apgrūtina arī dažādi mīti, kas apvij vakcīnas un procesu kopumā. Diemžēl, organizējot vakcinācijas procesu centralizēti, ir sabojāts viss, ko bija iespējams sabojāt. Manuprāt, lielāka autonomija pašvaldībām šajā jautājumā sekmētu plašāku skaitu vakcinēties gatavo iedzīvotāju. Līvānu novadā rīkojam regulāras tikšanās ar skolu vadītājiem, katru dienu sekojam līdzi saslimšanas rādītājiem un atbilstoši tiem plānojam iestāžu darbu. Līvānu slimnīcā pēc pašvaldības iniciatīvas ir izveidots vakcinācijas kabinets. Tomēr nepieciešamas arī papildus aktivitātes no valsts puses. Runājot par vakcīnu iegādi, tagad skaidri iezīmējas, ka nebija pareizi likt visas olas vienā groziņā – stratēģija, iepērkot līdzvērtīgā skaitā dažādu ražotāju vakcīnas, šobrīd būtu atmaksājusies.

Lai labotu situāciju, nepieciešams aktīvs skaidrojošais darbs un pozitīvo paraugu popularizēšana. Svarīgi ļaut vakcinēties ikvienam, kurš to vēlas.

Organizējot vakcināciju, jāraugās, kā būtu ērtāk un vienkāršāk vakcīnas saņēmējiem jeb lietotājiem, nevis organizatoriem. Turklāt iespēja brīvi vakcinēties motivētu arī tos, kuri vēl nav izlēmuši.

Cilvēkus kaitina šķēršļi, īpaši pārspīlēti un mākslīgi radīti. Durvis uz vakcināciju jāver vaļā daudz plašāk. Aizvadītā nedēļas nogale, kad pie vakcinācijas centriem veidojās rindas, parādīja, ka cilvēki ir gatavi vakcinēties. Tomēr būtiski vērtēt, kuros centros vakcīnu vajadzēs vairāk. Piemēram, Daugavpilī tās palika neizlietotas, bet Cēsīs gluži otrādi – bija par maz. Atraidot vakcinēties gatavu cilvēku, kurš neietilpst kādā grupā, pastāv iespēja, ka viņš otrreiz neatnāks.

Ja tiek vakcinēti pedagogi, tad jāpiedāvā šī iespēja visiem vienādi. Nevajag sarežģīt situāciju ar papildus dalījumiem – klātienē, neklātienē, pirmsskolā utt. strādājošajiem, tādejādi tikai tiek radīta krīze krīzē. Ir vērtīgi arī analizēt citu valstu piemēru. Mums kā sabiedrībai patīk izcelt un koncentrēties uz negatīvo, tomēr citās valstīs, piemēram, Lielbritānijā cilvēki ar mierīgu prātu vakcinējas arī ar AstraZeneca. “Brīvā vakcinēšanās” aizvadītajā nedēļā parādīja, ka netrūkst cilvēku, kuri ir izvērtējuši riskus un gatavi vakcinēties arī ar AstraZeneca. Kāpēc to neļaut?

Zaļās pases vakcinētajiem

Ir nepieciešams arī pārskatīt prasības, lai sasniegtu masu vakcinācijas slieksni. Iespējams, vērts ieviest t.s. zaļās pases vakcinētajiem, piemēram, atļaujot ceļot, apmeklēt sporta zāles, restorānus, peldbaseinu u.c. vietas. Tas pozitīvi motivētu, turklāt sniegtu atbalstu arī ekonomikai, jo galu galā – cik ilgi mēs mocīsim uzņēmējus?

Pašlaik par maz tiek novērtēta pašvaldību loma un ieguldījums. Lielāka autonomija un iespēja pieņemt lēmumus par procesu organizēšanu savā teritorijā sekmētu situācijas uzlabošanos. Virkne pašvaldību šajā laikā bijušas pat proaktīvākas par valdību. Saslimstības izplatības ierobežošanā liels nopelns ir tieši apzinīgai pašvaldību rīcībai. Arī Latgales pašvaldību, kuras nereti piemin kā negatīvo piemēru, tomēr tā nav. Arī mūsu iedzīvotāji spēj kritiski izvērtēt situāciju un nebalstīties uz apšaubāmiem avotiem. Latgalē ir ļoti daudz progresīvu cilvēku, galvenais – nelikt šķēršļus, būt gataviem reaģēt, sadarboties un drosmīgi pieņemt lēmumus, uzņemties atbildību, jo krīzē nevar strādāt ar miera laika metodēm.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu