Britu un zviedru farmācijas kompānija AstraZeneca bija tā, kurai būtu jāapgādā pasaule ar lētu vakcīnu pret Covid-19. Taču pēc vairākām uzņēmuma pieļautām neveiksmēm sarūk uzticēšanās viņu ražotajam medikamentam
Pagājušā gada 26. aprīlī Elisa Granato atgriezās no aizkapa dzīves. «Laikam nekas nevar pārspēt situāciju, kad tu pamosties un izlasi ziņu par savu nāvi,» viņa ierakstīja tviterī. «Ar mani viss kārtībā.»
Trīs dienas pirms tam, Elisas 32. dzimšanas dienā, medijos visā pasaulē tika publicētas bildes, kuros dzeltenā krekliņā ģērbusies smaidīga mikrobioloģe no Oksfordas saņem injekciju kreisās rokas augšdelmā. Viņa pati to uztvēra kā maznozīmīgu poti, taču tā bija ļoti svarīga visai cilvēcei. Ar šo injekciju sākās Eiropā pirmais klīniskais izmēģinājums tikko izstrādātai jaunai vakcīnai pret Covid-19.
Tūlīt pēc tam internetā sāka ceļot viltus ziņas par Elisas Granato nāvi, sākot kaislīgus un arvien dīvainākus strīdus par medikamentu, ar kuru bija paredzēts vakcinēt lielāko daļu pasaules.
Preparāts Vaxzevria, kuru radījusi neliela pasaulē atzītu zinātnieku komanda no Oksfordas Universitātes un kuru rūpnieciski ražo veiksmīgais farmācijas milzis AstraZeneca, no ziņu virsrakstiem nenozūd jau vairākus pēdējos mēnešus. Taču ne tādu iemeslu dēļ, uz kādiem cerēja šīs vakcīnas izstrādātāji.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.