Kooperatīvo sabiedrību VAKS pirms gadsimtu mijas nodibināja 20 domubiedri. Zemniekiem tolaik īsti nebija, kur likt izaudzētos graudus, jo cenas diktēja un peļņu nosmēla dzirnavnieki vai starpnieki. Tagad VAKS biedru skaits tuvojas sešiem simtiem un padomā ir ambiciozs pārstrādes rūpnīcas projekts
Kooperatīvs ir vajadzīgs tiem, kam iet grūti, un pirms 20 gadiem situācija tiešām bija smaga. Zemnieki spēja izaudzēt kvalitatīvus graudus, bet jēdzīgas kaltes un glabātavas nebija. «Sapratām, ka uz paplātes mums klāt neviens neko nenesīs un sava vieta tirgū jāizcīna pašiem. Bet, lai to izdarītu, jāapvieno spēki,» VAKS rašanās priekšnoteikumus iezīmē sabiedrības valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons. Pats nesen atgriezies no Šveices, kur divus gadus nostrādājis lauku saimniecībās. Varēja palikt veidot karjeru, bet būt par algotni, lai arī labi apmaksātu, svešā zemē Indulim nešķita vilinoši. Bija azarts apliecināt, ka latviešu lauksaimniekiem ir gana jaudas un zināšanu, lai veiksmīgi saimniekotu un attīstītu biznesu savā zemē.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.