Turpmākās nedēļas kopā ar Vides filmu studijas videosērijas Es daru tā varoņiem meklēsim veidus, kā dzīvot dabai draudzīgāk
Par klimata izmaiņām viņi uzzina YouTube un skolā desmitniekus pelna, vācot atkritumus dabā. Vai aug cilvēki, kuriem apkārtējās vides saudzēšana būs pašsaprotama?
Agresīvs vegānisma sludinātājs
Savas izvēles precīzi atceras 19 gadus vecais Kaspars Pastars — 2017. gada 1. februārī septiņos vakarā apēdu vistas fileju. «Bet pēc pusstundas jau biju vegāns!» Toreiz viņš pieņēma skolasbiedrenes izaicinājumu nedēļu ēst tikai vegāniski. Sākumā pret augu valsts uzturu izturējies skeptiski, taču nolēmis — lai šo nedēļu «izdzīvotu», rūpīgi jāizpēta, kā kompensēt visus vitamīnus un uzturvielas. Skatoties dažādus YouTube video un lasot pētījumus, uzzinājis, ka vegānisks uzturs ir draudzīgs ne tikai dzīvniekiem, bet arī videi. «Skolā to neviens nestāstīja! Māca — vegānisms ir neveselīgs, jo gaļa organismam ir nepieciešama.»
Izaicinājuma piektajā dienā Kaspars jutās enerģiskāk un labāk nekā iepriekš un nolēma mēģināt vēl vienu nedēļu. «Apņēmos — tiklīdz jutīšos slikti, pārtraukšu!» Taču sliktāk viņš nejutās, un izaicinājums joprojām turpinās. «Kārtīgi kompensējot uzturvielas un reizi gadā veicot asins analīzes, pārliecinos, ka var dzīvot ļoti labi, ēdot vegāniski.» Turklāt jaunietis samazinājis tēriņus pārtikai — ja neizvēlas pārtikt no vegāniskajiem «sieriem» un «desām», bet ēd pākšaugus, graudaugus un dārzeņus, vegānisks uzturs maciņam ir draudzīgāks.
Kaspars atzīst, ka pirmajos gados bijis «agresīvs» vegānisma un zaļā dzīvesveida sludinātājs. Viņam izdevies pamudināt vairākus paziņas sākt šķirot atkritumus, piedomāt pie dabas resursu taupīšanas un pat mainīt uzturu. Grūtāk gājis ar ģimeni, tomēr arī vecāku paradumos progress ir jūtams. Protams, jauniešiem zaļais dzīvesveids ir aktuālāks, jo viņi par šo tēmu vairāk runā. Tomēr pat viszaļākajam vēl ir, kur augt. «Ja mēs nerīkosimies tagad un pēc iespējas aktīvāk, šis patiešām var būt mūsu pēdējais salmiņš!»
Pirms trim gadiem viņš iesaistījās arī vides aktīvistu organizācijā ar tieši tādu nosaukumu — Pēdējais salmiņš, kas sociālajos tīklos popularizē dabai draudzīgāku dzīvesveidu. Viņi darbojas kā filtrs — jaunieši rūpīgi pēta katrs sev tuvāko tēmu un būtiskāko nodod sekotājiem. Tomēr visefektīvāk ir veikt izpēti pašam, uzskata Kaspars. «Iesaku izglītoties maksimāli daudz un no dažādiem informācijas avotiem. Ja klausās, ko stāsta kāds cits, tas neatstāj tik dziļu iespaidu. Pēc pusstundas entuziasms kaut ko mainīt pagaist.»
Kopš iemācījusies gatavot auzu dzērienu, Māra Semjonova kafiju, kakao vai putru papildina tikai ar to.
Foto no privātā arhīva
Bruņurupucis ar salmiņu nāsī
Kad 12 gadus vecā Māra Semjonova internetā pamanīja auzu dzēriena recepti, viņa bija pārsteigta par tā vienkāršo sastāvu un pagatavošanu. Izrādās — nepieciešams tikai blenderis, auzu pārslas, ūdens, saldinātājs, piemēram, kļavu sīrups, un drāniņa, caur kuru dzērienu izfiltrēt. Iepriekš likās, ka augu «pieni» ir daudz dārgāki un ekskluzīvāki par govs pienu. Kopš iemācījusies gatavot auzu dzērienu, Māra bezkofeīna kafiju, kakao vai putru papildina tikai ar to.
«Kad izdomāju pamēģināt, nemaz nezināju, ka tas ir arī labāks videi.» Dabas aizsardzība Mārai ir svarīga. «Man ir bail par savu nākotni un dzīvniekiem. Visvairāk biedē globālā sasilšana — negribētu, ka izmirstam ūdens līmeņa pacelšanās vai karstuma dēļ.» Arī Māras ģimene cenšas dzīvot dabai draudzīgi — šķiro atkritumus, ņem līdzi savus maisiņus, ejot uz veikalu, reizēm iepērkas beziepakojuma veikalos un mazajam brālītim iegādājas ekoloģiskas autiņbiksītes.
Māras pirmais zaļais ieradums bija metāla salmiņu izmantošana. Motivēja internetā redzēts video par bruņurupuci, kam kokteiļa salmiņš iedūries nāsī. Savukārt lielāko daļu apģērba meitene meklē lietotu preču veikalos. «Tur var atrast ļoti labas drēbes par mazākām cenām, turklāt tas palīdz planētai. Tagad uz humpalām iet daudzi, un tas ir papildu iedrošinājums — nav no kā kaunēties!» Iecienīta vieta vienaudžu vidū ir arī beziepakojuma veikals Burka, Māra tur bijusi ekskursijā ar skolasbiedriem no privātās vidusskolas Patnis.
Vai dzīvot dabai draudzīgāk ir grūti? Māra domā — ikviens var aiziet uz veikalu ar savu maisiņu un arī šķirošana nav ķīniešu ābece. «It īpaši, ja pagalmā ir šķirošanas konteineri un netālu — beziepakojuma veikali.» Meitene uzskata, ka daļa sabiedrības necenšas mainīt savu dzīvesveidu, jo netic vides problēmām vai arī uzskata, ka paši neko nespēj ietekmēt. «Varbūt cilvēkiem nav motivācijas, zinot, ka pārstrādā tikai daļu šķiroto atkritumu, un viņu ieguldītais darbs var izrādīties veltīgs.»
Māras mamma Jana gan ir optimistiskāka — meitas paaudzei zaļākas izvēles ir tik dabiskas, ka viņi pat neapzinās savas rīcības kontrastu ar vecāku cilvēku ieradumiem. «Šī paaudze dzīvos zaļāk nekā mēs. Jautājums — vai tas ir pietiekami?»
Matemātikas skolotājas Sabīnes Apines audzēkņiem ir iespēja nopelnīt īstus desmitniekus, vācot atkritumus.
Foto no privātā arhīva
«Ekoatzīme» bioloģijā
Lai mudinātu jauniešus par vides aizsardzību domāt ne tikai brīvajā laikā, bet arī skolā, kopš 1992. gada pasaulē tiek īstenota ekoskolu programma. Šobrīd ceļā uz šādu statusu ir arī Rīgas Valsts 2. ģimnāzija. «Tā bija skolēnu iniciatīva! Protams, skola var būt videi draudzīga arī bez sertifikāta, taču, manuprāt, kļūstot par ekoskolu, paši sev uzliksim papildu atbildību, kas neļaus pievērt acis,» stāsta matemātikas skolotāja un skolēnu padomes koordinatore Sabīne Apine. Ik gadu skolas gaitas sāk un padomē iesaistās arvien vairāk jauniešu, kam svarīgi dzīvot zaļāk, grib darīt vairāk un zaļāk.
Skolēnu padome jau izstrādājusi grandiozu plānu. Viņi iecerējuši kopīgi šķirot atkritumus, veidot radošās darbnīcas, radot no lietotām mantām jaunas, talkot un citādi izpausties. Taču tam nepieciešama klātbūtne. Šobrīd skolēni savas zaļās idejas var īstenot vienīgi padomes sociālajos tīklos.
Viņas skolēniem ir iespēja arī nopelnīt īstus desmitniekus, vācot atkritumus. Atliek tikai skolotājai atsūtīt attēlu ar sakopto apkārtni un atkritumu maisiem. «Vairāki jau raksta: nevaru sagaidīt, kad sniegs nokusīs, lai varu doties talkās!» Sabīne ievērojusi — zaļā domāšana skolēnu vidū tik tiešām ir modē. Ja skolotāja nopērk stilīgu ūdens pudeli vai no krekla uzšuj auduma maisiņu, tas noteikti nepaliek jauniešu neievērots.
Savukārt Sabīnes kolēģe bioloģijas skolotāja ieviesusi «ekoatzīmi» — rakstot pārbaudes darbu, skolēns pilda uzdevumus ne tikai saistībā ar mācību vielu, bet arī par aktuāliem vides jautājumiem, saņemot papildu vērtējumu. «Tas nekas, ka dabūju 3, ja «ekoatzīme» ir 10!» joko Sabīne.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
Pagaidām nav neviena komentāra