Nākotne pedāļiem 2

Jānis Ozols uz darbu dodas ar velosipēdu, pa ceļam izvadājot bērnus uz skolu un bērnudārzu. Foto — Gints Ivuškāns
Mārtiņš Galenieks
Print Friendly, PDF & Email

Turpmākās nedēļas kopā ar Vides filmu studijas videosērijas Es daru tā varoņiem meklēsim veidus, kā dzīvot dabai draudzīgāk

Pilsētnieki, kas ikdienas gaitās dodas ar velosipēdu, dzīvo ilgāk un pārticīgāk

Vēlas sakārtot vidi ap sevi 

Jānis Ozols ir vērtēšanas un konsultāciju vadītājs nekustamo īpašumu vērtēšanas uzņēmumā Colliers. Uz darbu pārvietojas ar velosipēdu, pa ceļam izvadājot bērnus uz skolu un bērnudārzu ar savu Kopenhāgenas stila kravas trīsriteni. Šogad, par spīti ziemas bargumam, tikai piecas reizes izvēlējies citu transportu. Agrāk, kad ikdienā braucis viens, ziemā izmantojis dzelkšņotas riepas, un reizēm brauciens bijis jāizlaiž, ja no rīta sētnieki nebija paguvuši notīrīt ielas. Tagad par laika apstākļiem raizējas mazāk, jo ar kravas kasti aprīkotais ritenis esot kā džips, ar kuru var izbraukt visur. Latvijas klimats galīgi nav problēma, uzsver riteņbraucējs. 

«Velosipēdu par galveno pārvietošanās līdzekli es patiesībā izvēlējos tāpēc, ka neesmu sportisks, nevis tāpēc, ka esmu,» smejas Jānis. Ja nepatīk sportot, braukšana uz darbu ar velosipēdu dod iespēju izkustēties. «Rīga jau patiesībā ir mazpilsēta, un attālumi, kas te jāpārvar, ir ļoti piemēroti riteņbraukšanai.» Lai gan Jānim pieder arī auto, tas tiek izmantots tikai apmēram reizi nedēļā, lai dotos tālākos izbraucienos ar ģimeni. 

Savu apzinīgo transporta izvēli viņš pamato arī ar vēlmi rādīt piemēru citiem. Tomēr daudz lielāka motivācija par klimata krīzi esot tieši iespēja šādā veidā sakārtot vidi sev apkārt, veicināt to, lai pilsēta būtu patīkamāka dzīvošanai. «Es ar interesi gaidu, kāda būs Bruņinieku iela, kad tur izveidos velojoslu. Tur jau šobrīd, vēl noritot darbiem, samazinājies automašīnu skaits,» viņš steidz paskaidrot ar piemēru. «Tas jau ir liels rādītājs, ka nav vairs bail iziet ar sīkajiem uz ielas. Velojosla dod papildu drošības sajūtu, plus arī tas, ka garām braucošās automašīnas nenošļaksta.»

Automašīnu daudzums uz ielas tieši ietekmējot arī īpašumu vērtību, viņš atzīst kā tirgus speciālists. «Cilvēki izvēlas mazās, klusās ieliņas. Tāda transporta maģistrāle kā Brīvības iela ir sačakarēta. Tā nav interesanta uzņēmējiem, un cilvēki tur nevēlas ne dzīvot, ne strādāt.»

Bruņinieku ielas vizualizācija pēc seguma atjaunošanas

Oto Ozols: Rīgu var salīdzināt ar Kopenhāgenu

Drošas infrastruktūras trūkums parasti ir galvenais iemesls, kas attur cilvēkus no kāpšanas uz velosipēda ikdienā, liecina neskaitāmi pētījumi un aptaujas. Mērķtiecība, ar kādu Dānijas galvaspilsēta attīstījusi savu veloinfrastruktūru, un panākumi, kas sasniegti (šobrīd 62% tās iedzīvotāju kā galveno pārvietošanās līdzekli pilsētā izmanto velosipēdu), pat radījuši starptautisku jaunvārdu — «kopenhagenizācija».

Taču pēc Otrā pasaules kara beigām Ko­penhāgena, gluži kā vairums pilsētu pasaulē, tika plānota un būvēta, domājot pirmām kārtām par autovadītājiem. To visu mainīja degvielas krīze, kas pasauli piemeklēja 70. gados. Lai taupītu vērtīgo resursu, valdība bija spiesta aizliegt lietot automašīnas svētdienās. Un daudziem dāņiem sāka šķist, ka tās ir labākās dienas pilsētā. Tobrīd velosipēdu kā galveno pārvietošanās līdzekli izmantoja tikai 10% pilsētas iedzīvotāju. Arī viņi neiztika bez asām politiskām diskusijām ar autovadītājiem. Taču, pateicoties tam, ka cilvēki masveidā sāka iesaistīties riteņbraucēju organizācijās un pilsētas plānotāji ieklausījās nu jau par dzīvu leģendu kļuvušā arhitekta Jana Gēla idejās, Kopenhāgena kļuva par pilsētu, uz kuru kā paraugu mūsdienīgai pilsētvidei lūkojas no Ņujorkas līdz Pekinai.

«Veloinfrastruktūra ir tikai rīks, ar ko padarīt pilsētu apdzīvojamāku,» pauž pilsētplānotājs un biedrības Pilsēta cilvēkiem aktīvists Oto Ozols. «Attīstot veloinfrastruktūru un samazinot automašīnu daudzumu pilsētā, rodas vietas, kur izvietot soliņus, rodas vieta drošām pastaigām, kas visbūtiskāk ir senioriem un cilvēkiem ar maziem bērniem. Jauni cilvēki uz velosipēda samierinātos arī ar agresīvāku pilsētvidi.»

Viņš iebilst pret apgalvojumu, ka Rīga nav salīdzināma ar Dānijas galvaspilsētu. «Tās ir muļķības, ka mums ir šaurākas ielas vai ka mēs vispār esam tik īpaši. Rīga ir tieši tāda pati pilsēta, kāda Kopenhāgena bija 70. gados,» saka aktīvists. «Mēs esam pat labākā stāvoklī, jo viņi veidoja savu infrastruktūru, būdami pionieri, ir pieļāvuši arī virkni kļūdu, no kurām mēs un pārējās pasaules pilsētas varam mācīties.»

Mazāks risks pāragri nomirt

Transports ir atbildīgs par 20% no Eiropas Savienībā radītajiem siltumnīcas efekta gāzu izmešiem. Trīs ceturtdaļas no tā nāk no vieglo automašīnu izpūtējiem. Automašīnu dzinēji, kā zināms, visvairāk degvielas patērē tieši pilsētā, kur vairumā gadījumu tiem būtu iespējams atrast alternatīvu. Tāda pilsētvide, kurā dominētu velosipēdisti, gājēji un sabiedriskais transports, uzlabotu ne tikai planētas, bet arī cilvēku veselību, kā arī būtu labvēlīgāka ekonomikai. 

Piecu gadu garumā apsekojot vairāk nekā 260 tūkstošus cilvēku, Glāzgovas Universitātes zinātnieki secinājuši, ka tiem, kas ikdienā ceļu uz darbu mēro ar kājām, nevis automobilī, par 41% samazinās risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Velosipēdistiem ir arī par 46% mazāks risks saslimt ar vēzi. Kopumā, ja pedāļus min, nevis spiež grīdā, ir par 40% mazāks risks pāragri nomirt! Atšķirību starp braukšanu ar velosipēdu vai iešanu kājām zinātnieki skaidro ar to, ka riteņbraukšanu parasti izvēlas cilvēki, kuriem jāmēro prāvāki attālumi, kas nodrošina viņiem intensīvāku ikdienas treniņu.

Pēc Dānijas valdības aplēsēm, tie, kas dodas uz darbu ar velosipēdu, vidēji par vismaz vienu dienu gadā mazāk ņem slimības lapu. Turklāt, pieaugot attālumam, kas ikdienā tiek mērots uz divriteņa, šis rādītājs uzlabojas. Šajā valstī veselības aprūpe ir dārga, un tās izmaksas pilnībā sedz nodokļu maksātāji. Tāpēc dāņi uzsver, ka līdzekļi, kas ieguldīti veloinfrastruktūras attīstībā, nav ekstravaganta izšķērdība, lai paspēkotos ar Nīderlandi par riteņbraucējiem draudzīgākās zemes statusu, bet ietaupījums veselības aprūpes budžetā. Kopenhāgenas mērija, 2010. gadā izstrādājot plānu jau tāpat daudzu apskaustās infrastruktūras paplašināšanai, aprēķinājusi, ka katrs ar velosipēdu pilsētas satiksmē nobrauktais kilometrs dod sabiedrībai 1,22 Dānijas kronu (0,2 eiro) peļņu, savukārt katrs ar automašīnu satiksmē pavadītais kilometrs ir 0,69 kronu (0,09 eiro) zaudējums.

Riteņbraucējs ir izdevīgs arī uzņēmējiem, jo ne tikai produktīvāk strādā, bet arī tērē vairāk. Lai arī vienā reizē nopērk mazāk, vidēji velosipēdists iepērkas biežāk un parasti ir lojālāks klients. Turklāt viens kvadrātmetrs velosipēdu novietnes veikalam ir piecas reizes izdevīgāks par kvadrātmetru autostāvvietas, liecina Lielbritānijas Satiksmes ministrijas pasūtīts pētījums. Uzņēmumiem atmaksājas pat tas, ka ielu malās tiek likvidētas autostāvvietas, lai dotu vairāk telpas velosipēdistiem un riteņbraucējiem. Londonā apkopotie dati liecina, ka pēc šādiem labiekārtojumiem par 17% samazinās neizīrēto platību apjoms, un vienlaikus īres maksa uzņēmējiem pieaug par 7,5%. Tiek lēsts, ka, apkopojot vides, veselības un ekonomiskos faktorus, veloinfrastruktūra un kultūra Nīderlandes iekšzemes kopproduktam dod papildu trīs procentus.

 

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.

 

 

 

 

 

Komentāri (2)

Zanda79 21.03.2021. 13.33

Ari mums ir sada tipa velo, ar piekabi prieksaa. Viirs visu bargo ziemu veda deelu uz daarzinu un peec tam pats uz darbu. Dzivojam mazpilseetaa, un ziemaa notiirit masinai sniegu, un to iesildiit- pa so laiku viirs jau pus celu nominies! Ceru, ka velo attiistiisies, tas ir veseliigi un stiliigi!

+3
0
Atbildēt

0

Sskaisle 18.03.2021. 08.58

es nezinu pa kādu maršrutu tiek vesti šie bērni, bet – vakar gāju pāri tiltam – bija vajadzība – Akmens tiltam – tilts nav īsti nožuvis, bet tramvajam aizbraucot jau saceļas sāļie putekļi un vējš tos pūš tieši sejā. Labi, ka bija līdzi maska. Cenšos pāri tiltam lieku reizi neiet

Domē ir uzdzīves orģijas – nopietnu problēmu risinājumi paliek vien rakstiņos ar pamattēmu, cik labi būs – kaut kad nekad

Tā kā – kamēr nav konkrēti darbi , konkrēti lēmumi iesākumā – viss ir tāpat vai vēl sliktak kā ušakova laikā

+4
-2
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu