Preču eksports ir ekonomikas saules puse

Visām citām dzīves netaisnībām Latvijā ir pievienojusies milzīga nevienlīdzība starp preču eksporta uzņēmumiem un tiem, kuru darbība pandēmijas dēļ ir stipri sašaurināta vai pat pārtraukta. Lielais kontrasts ļauj teikt, ka Latvijā nav visaptveroša ekonomiskā krīze, tikai grūtības atsevišķās nozarēs, diemžēl to saraksts gan kļūst arvien garāks.

Varētu teikt, ka tādas nozares kā kokapstrāde, elektronika, ķīmija un farmācija, arī lauksaimniecība un vēl citas preču nozares pašlaik ir ekonomikas saules pusē. Tām ir vienlaikus viegli un ļoti grūti. Nav grūti pārdot, bet ir grūti saražot gan tāpēc, ka jāievēro drošības pasākumi, gan tāpēc, ka ir sarežģīti, dažkārt pat neiespējami, vajadzīgajā daudzumā nopirkt komponentes. Avots, kas uz šo ekonomikas pusi raida saules starus, ir Latvijas, bet jo īpaši citu valstu valdību ekonomikas atbalsta pasākumi. Valdības cenšas panākt, lai to ekonomiku saules un ēnas pušu vidējā temperatūra būtu daudzmaz normāla. Tā kā vienā pusē viss ir sastindzis ledū un nekustīgs, saules puse tiek karsēta un pat pārkarsēta.

Ekonomika ir kā tirgotāju aizbildņa Merkura vārdā nosauktā planēta, kura negriežas ap savu asi.

Pateicoties Eiropas, ASV un citu valstu valdību slavējamiem, bet zināmā mērā bezcerīgiem pūliņiem, Latvijas eksports decembrī gada griezumā auga par 12,5%. Imports pieauga pavisam nedaudz, par 0,9%, atspoguļojot gan mūsu ražotājiem labvēlīgas cenu izmaiņas nākotnē, gan citu valdību lielākos ieguldījumus ekonomikas sildīšanā. Saskaņā ar izlīdzinātajiem datiem eksports pret pērno decembri pieauga par 7%, jo šogad kalendārs nebija tik dāsns pret Ziemassvētku svinētājiem kā pērn. Taču daudzviet uz vairāk nekā pilnu laiku strādājošajiem ražotājiem neizlīdzinātie dati labāk izsaka notiekošā būtību.

Straujākais eksporta kāpums starp lielajām preču grupām bija koksnes produktu eksportā (+22,9%), atspoguļojot mežu nozares lielisko sniegumu 2020. gada nogalē. Vairāk nekā par piektdaļu audzis mašīnbūves un elektronikas eksports, kas, kā jau Latvijai raksturīgi, atspoguļo arī vairumtirdzniecības un loģistikas biznesa aktivitāti, taču nav šaubu par attiecīgo ražošanas nozaru labajām sekmēm gada nogalē. Pandēmijas ietekmei uz ekonomiku mazinoties, daļai uzņēmumu var būt nepatīkamas izjūtas tāpēc, ka temperatūras kontrasti ekonomikā izlīdzināsies par labu citām nozarēm. Taču tālākā nākotnē šo divu lielāko eksporta balstu lomu vēl vairāk stiprinās ārējā pieprasījuma izmaiņas klimata politikas un dzīvesveida izmaiņu ietekmē.

Pērnā gada nogale preču eksportam bija pārsteidzoši laba un arī 2021. gads ir daudzsološs, vismaz ienākumu ziņā. Tas joprojām būs grūts no darba organizācijas viedokļa, bet vēl nepieredzētas būs grūtības iepirkumos. Preču eksporta nozares ir “siltas” uz pārējās Latvijas ekonomikas, bet ne uz to ārējo konkurentu fona. Brīdī, kad jau vairāki pasaules autobūves giganti ir apturējušas rūpnīcas procesoru trūkuma dēļ, bail pat iedomāties, kā klājas mūsu ražotājiem.

Eksports pērn auga ne tikai decembrī, bet arī gadā kopumā, tā kopsummai palielinoties par 1,7% un sasniedzot 13,19 miljardus eiro. Šogad Latvijas eksportētāju galvenais izaicinājums būs sacensības ar laiku – cik ātri viņi spēs palielināt jaudas, apdzīt citus cīņā par komponentu piegādi, piesaistīt darbiniekus no citām nozarēm, kā arī šos darbiniekus paturēt, kad citas nozares gribēs dabūt viņus atpakaļ. Taču par pieprasījuma vājumu nebūs jāuztraucas.