Kāpēc svarīgi pavaicāt sava darba novērtējumu. Un vēl svarīgāk — būt gatavam saņemt godīgu atbildi
Kad mācību grupās auditorijai vaicāju, kurš pēdējās nedēļas laikā ir sniedzis atgriezenisko saiti, paceļas roku jūra. Savukārt, kad vaicāju, kurš ir prasījis kādam citam sava darba novērtējumu, paceļas tikai pāris rokas. Kāpēc tik reti uzdrīkstamies meklēt atgriezenisko saiti, ja katram ir skaidrs, ka tas ir viens no galvenajiem veidiem, kā meklēt savus attīstības virzienus? Daudzi atzīst, ka dzirdēt kritiku būs sāpīgi — labāk neprasīt. Citi prognozē, ka teiktais nebūs patiess, gaidāmi tikai komplimenti vai pat glaimi. Nesen mācībās darbiniekiem vaicāju, kas viņus attur sniegt saviem vadītājiem patiesu novērtējumu. Atbilde bija — man ir bail, ka vadītājs mani kaut kādā veidā sodīs. Iespējams, mūsu attiecības pasliktināsies, vai arī viņš sāks taisnoties un paskaidrot savu rīcību. Tas var izvērsties neauglīgā diskusijā, ja viņam būs grūti pieņemt manis teikto.
Prasme sniegt atgriezenisko saiti ir svarīga, bet ne mazāk svarīgi ir prast to paprasīt un arī saņemt. Bieži novērtējumu prasām tikai divos aspektos: kas ir manas stiprās puses, un kas — attīstības jomas. Kolīdz pietuvojamies attīstības jomām vai negatīvajām lietām, darbinieki nereti kļūst piesardzīgi un skopi savos izteikumos. Tāpēc iesaku izmantot trīs vienkāršus jautājumus, ko jau minēju iepriekšējā numura slejā: ko man turpināt darīt, ko man pārtraukt darīt, ko man sākt darīt? Tie nojauc labā un sliktā dualitāti.
Praksē bieži esmu izmantojusi šo pieeju, jo jautājumi ir fokusēti nevis uz personības, bet gan uzvedības vērtējumu. Nevis pasaki, kāds es esmu, bet gan — ko man darīt! Darbinieki vai kolēģi visbiežāk reaģē, sniedzot daudzus piemērus, viņi apraksta situācijas un dod bagātīgu materiālu, kas balstās uz faktiem un novērotām uzvedībām. Taču trešais jautājums liek koncentrēties ne tikai uz pagātnes kritiku, bet arī uz nākotnes vēlamo uzvedību un ieteikumiem. Parasti vērtējuma saņēmējam šo nākotnes sadaļu pieņemt ir vieglāk, jo tas ir kaut kas, ko vēl ir iespējams mainīt. Pagātni vairs nevar izmainīt — pārmetumi šajā sadaļā tikai rada dusmas vai nevērtības sajūtu.
Vēl viens jautājums, kas man ir palīdzējis iegūt patiesu atgriezenisko saiti, arī personīgajā dzīvē, it īpaši no maniem bērniem, ir šāds: ko es varu darīt, lai kļūtu tev vēl labāks? Arī šeit fokuss ir uz darīšanu, nākotnes vēlamo uzvedību, nevis pagātnes kritiku. Pamēģiniet to sākumā izmantot ar saviem tuvākajiem. Iespējams, jūs piedzīvosit vienu no dziļākajām un interesantākajām sarunām, turklāt uzzināsit, kā jūs uztver un piedzīvo citi. Iegūsit skatu no malas. Ikdienā mēs par šiem jautājumiem nemaz tik bieži nerunājam.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.