Karšu dati pagājušajā gadā kalpojuši kā termometrs iedzīvotāju patēriņa mērīšanai – varējām spriest, cik aktīvi esam un kā mainās paradumi vīrusa apstākļos. Gada laikā redzējām, ka patēriņš var būt pārsteidzoši elastīgs – kad vīrusa draudi mazinās, strauji atgriežamies pie ierastākas dzīves. Ziemassvētkiem tuvojoties, iedzīvotāji to, ka nevar svētkos ciemoties, vēlējās kompensēt ar dāvanu kaudzi – datos vērojām īstu pirkšanas bumu. Par šā gada sākumu jāsaka – diemžēl svētki ir galā, un klusuma periods ir sācies.
Cik tērējām 2020. gadā?
Swedbank klienti pērn kopumā karšu transakcijās iztērējuši par 4,7% mazāk nekā pagājušajā gadā. Šie tēriņi ietver gan norēķinus, kas veikti ar kartēm (gan klātienē, gan attālināti), gan arī bankomātos izņemto naudu, kas visticamāk tiek pēc tam izmantota norēķiniem skaidrā naudā.
Lielākais kritums bijis pavasarī – piemēram, aprīlī tēriņi pret pagājušo gadu krita par teju piekto daļu. Vasaras laikā un agrā rudenī karšu transakciju apjoms jau tuvojās pagājušā gada līmenim. Savukārt gada nogalē iedzīvotāju izdevumi atkal būtiski sarukuši, lai gan pavasara antirekordus “pārsist” nav izdevies. Ārkārtējās situācijas laikā kopš 9. novembra reģistrēts 8% kritums pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu.
Vīrusa gada tendences
Jau vairākus gadus vērojama pāreja no skaidras naudas izmantošanas uz karšu norēķiniem, un pandēmijas gadā šī tendence turpinājusies un pat kļuvusi izteiktāka. Gadā kopumā karšu norēķini auguši par 2%, kamēr bankomātos izņemtās naudas apjoms sarucis par 12%.
Pandēmija pastiprinājusi arī vēlmi norēķināties attālināti – izmantot e-komercijas pakalpojumus, pasūtīt ēdienu uz mājām, utt. Cik varam spriest pēc Swedbank karšu datiem, 2020. gadā vien neliela daļa no kopējiem karšu norēķiniem – nedaudz virs 10% – klasificējama kā attālinātā norēķināšanās. Ārkārtējā situācijā attālināto norēķinu īpatsvars kopējā katlā, protams, aug, taču, kad vasaras laikā atgriezāmies jau pie normālākas dzīves, tas atkal saruka gandrīz līdz 2019. gada līmenim. Gada pēdējās nedēļās ierobežojumi bija ievērojami stingrāki nekā pavasarī, līdz ar to attālināto norēķinu īpatsvars palielinājās ievērojami straujāk, sasniedzot 16% transakciju skaitā un 22% apjomā.
Paradumi mainījušies arī tajā, kam tērējam. Nozaru griezumā 2020. gadā kopumā galvenie zaudētāji ir lidojumi un viesnīcas, kur tērēts par attiecīgi 64% un 54% mazāk nekā 2019. gadā. Par piekto daļu mazāk izdots par transporta pakalpojumiem. Savukārt karšu maksājumi restorānos un apģērbu veikalos gadā kopumā krituši par 14%. Lielie uzvarētāji neapšaubāmi ir tās kategorijas, kas saistāmas ar laika pavadīšanu mājās – elektronika (+22%), preces dārzam un mājai (+18%), tēriņi pārtikas veikalos (+16%).
Svētku drudzis
Lielākie tēriņu apjomi eiro izteiksmē ik gadu ir tieši uz Ziemassvētku laiku. Arī 2020. gads nav bijis izņēmums. Taču pagājušajā gadā ļoti tuvu gada nogales pirmssvētku nedēļai pietuvojās arī nedēļa tieši pirms pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas pavasarī, kad daļa iedzīvotāju satraukumā iepirka tualetes papīru un griķus.
Runājot par svētkiem, Swedbank karšu dati norāda uz to, ka par spīti nepārtrauktiem atgādinājumiem palikt mājās Latvijas iedzīvotāju vēlme iepriecināt tuvākos ar dāvanām svētkos ir lielāka nekā bailes no vīrusa. Kopumā tēriņi pirmssvētku nedēļā noturējās pagājušā gada līmenī, kad neviens par Covid-19 vēl nebija dzirdējis. Ja skaidras naudas izņemšana bankomātos turpināja sarukt, tad norēķini ar kartēm tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās pirmssvētku nedēļā kāpuši pat par 12% pret pagājušā gada attiecīgo periodu. Acīmredzot, ziņas par drīzo ierobežojumu pastiprināšanos tikai veicināja pircēju pieplūdumu veikalos.
Pēc šī iepirkšanās drudža mēneša beigās jau redzējām būtisku situācijas pasliktināšanos – kopējais karšu transakciju apjoms sarucis par 15% pret pagājušā gada attiecīgo periodu. Ņemot vērā to, ka ierobežojumi saglabāsies stingri vēl kādu laiku un dāvanu drudzis ir garām, 2021. gada sākumā, visdrīzāk, redzēsim būtisku tēriņu krišanos.
Pagaidām nav neviena komentāra