Pasaules Bankas galvenā ekonomiste Karmena Reinhārta: daudzi tautsaimniecības sektori neatlabs
Kubā dzimusī ekonomiste Karmena Reinhārta (65), kas uzaugusi ASV, kopš 2020. gada jūnija ir Vašingtonā bāzētās Pasaules Bankas galvenā ekonomiste. Savu akadēmisko karjeru viņa veltījusi ekonomisko krīžu un valstu parādu pētniecībai. Jau 2009. gadā viņa kopā ar Hārvarda Universitātes ekonomikas profesoru Kenu Rogofu izdeva populāru grāmatu Šoreiz ir citādi: astoņi finanšu neprāta gadsimti (This Time Is Different: Eight Centuries of Financial Folly). Šajā izdevumā viņi norāda uz to, kā investori, centrālo banku vadītāji un politiķi bieži vien ignorē gaidāmas smagas recesijas pazīmes, jo uzskata, ka jauno situāciju nevar salīdzināt ar agrākajām problēmām.
Jūs jau 2020. gada martā brīdinājāt: šie tiešām ir pavisam citādi laiki. Kā jūs tik agri jau bijāt pārliecināta?
Jo šī krīze nesākās ar finanšu pārmērībām, kas parasti ir vērojamas pirms finanšu krīzēm. Tā nesākās nekustamo īpašumu burbuļa dēļ vai tāpēc, ka mājsaimniecībām un uzņēmumiem ir pārāk lielas kredītsaistības. Dažas no šīm problēmām bija kaut kur fonā, taču ne galvenais iemesls. Vēsturiskie pandēmiju salīdzinājumi arī nav sevišķi noderīgi. Pirmā, ko es izpētīju pēc Covid-19 uzliesmojuma, bija 1918. gada gripa. Toreiz reālais iekšzemes kopprodukts ASV palielinājās par apmēram 9%, un mēs vēl bijām Pirmā pasaules kara vidū. Kāda jēga no šādiem salīdzinājumiem?
Ja reiz pašreizējā krīze ir citāda, ko tas var nozīmēt ātrai atlabšanai?
Jo ilgāka būs karantīna un neskaidrība, jo lielāku postu tas nodarīs valdībām, mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Šajā ziņā mēs varam sākt šo krīzi salīdzināt ar vēsturiskajām, jo akūts kļūst finansiālās ievainojamības un bankrotu jautājums. Cilvēki zaudē darbu un nespēj ātri atrast jaunu nodarbošanos, kas savukārt rada problēmas atmaksāt kredītus. Daudzi uzņēmumi darbojas izklaides, restorānu un tirdzniecības sektoros, kuri neatgūsies.
Tātad mūs gaida ilga recesija?
Vēsturiski pēdējos 160 gados caurmērā bijuši nepieciešami astoņi gadi, lai atgūtos, tas ir, sasniegtu pirmskrīzes līmeni ienākumiem uz vienu iedzīvotāju. Dažas valstis atlabs ātrāk, dažas — lēnāk. Pēc 2008./2009. gada finanšu krīzes visātrāk atguvās Vācija. Arī vācu bankām problēmas radīja sliktas kvalitātes hipotekārie kredīti, taču Vācijā nebija tāda nekustamo īpašumu burbuļa un pārāk liela kredītu sloga mājsaimniecībām kā ASV, Lielbritānijā, Spānijā un Īrijā. Arī šoreiz visilgākais atlabšanas ceļš būs jāmēro nabadzīgajām valstīm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.