Jānis Ziemeļnieks 20. gados. Fotogrāfijas autors nezināms. No Jāņa Zālīša privātā arhīva
[caption id="attachment_454214" align="alignnone" width="287"] 
Ar Andra Zeibota apjomīgo romānu Krauklis aizsācies Gundegas Repšes rosinātais latviešu prozas un literatūrzinātnes mijiedarbes projekts Es esmu... (izdevējs — Dienas Grāmata). Un jau pirmā šīs sērijas grāmata uzskatāmi apliecina radošās ieceres pamatojumu, proti, Krauklis ir mākslinieciski augstvērtīga literatūra, tomēr tā pat necenšas skatīt dzejnieka Jāņa Ziemeļnieka (25.12.1897.—18.07.1930.) tēlu literārās kopainas mērogā, saskarsmē ar domubiedriem un oponentiem, nemēģina meklēt to vēstījuma rakursu, ko agrāk dēvējām par biogrāfisko vai dokumentālo žanru. No literatūrpētnieciskā skatpunkta Ziemeļnieks atklājas kā visai kolorīta un daudzpusīga personība, kuras klātbūtne latviešu kultūrā pastāvīgi jūtama nu jau ilgāk par gadsimtu. Turpinot darbu pie monogrāfijas par Jāni Ziemeļnieku, arī tapa šī vēstule.
