“Drosminieki”

Latvija un Austrālija turpina iet pretējos virzienos cīņā ar Covid-19. Latvijā katru dienu apstiprina simtiem jaunu inficēšanas gadījumu, kamēr Austrālijā var uz pirkstiem saskaitīt jaunos gadījumus. Tas nav apturējis daudziem Latvijā izrādīt savu necieņu pret līdzcilvēkiem, izsakot neapmierinātību ar masku valkāšanas noteikumiem. Pat valsts svētku vakarā daži jutās aicināti pie Brīvības pieminekļa skaļi pastāvēt uz savām tiesībām citus inficēt.

Šie “drosminieki” apgalvo, ka nebaidās no “viltus vīrusa”, bet kaut kā nav sapratuši, ka masku valkāšana ir pārsvarā, lai citus aizsargātu. Kā zināms, cilvēkam pēc inficēšanās ar Covid-19 uzreiz var neparādīties simptomi, bet tomēr viņš var citus aplipināt, kamēr pats vēl liekas pilnīgi vesels. Tātad “drosminieki” praktiski karo par savām tiesībām nodot citam ļoti nejauku slimību.

Citējot statistiku, bieži aizmirstas, ka nav tikai inficētie, mirušie un izveseļojušies. Ir arī smagi slimie – daži pēc lielām mokām mirst, bet daži pēc lielām mokām pārdzīvo. Dažiem ir ilgstošas sekas, arī pat ja slimība nav bijusi ļoti smaga.

“Drosminieki” tikai smejas par cietējiem, jo viņiem svarīgāk izrādīt savus “purnus”, un, iespējams, aplaist citus ar saviem vīrusiem.

Laimīgā kārtā Latvijai ir Eiropā gandrīz labākais rādītājs, mērot kopējo visā pandēmijas laikā inficēto skaitu uz miljons iedzīvotājiem – 6800. Tikai Norvēģijai un Somijai ir labāki rādītāji. Salīdzinājumā, Luksemburgā un Beļģijā tie ir ap 48 000 uz miljons iedzīvotājiem.

Ar visu to Latvijas Slimnīcu biedrība brīdina, ka “patlaban ārstniecības iestādes tuvojas 80% gultasvietu piepildījumam, kas pielīdzināms jau kritiskam līmenim”. Situācija kļūstot arvien sliktāka, jo kopējais stacionēto Covid-19 pacientu skaits turpina pieaugt tāpēc, ka aizvien slimnīcās tiek ievietoti vairāk nekā izrakstīti.

Priecīgs var būt tas, kuram paziņu lokā nav saslimušo. Bet izmantot to sociālos medijos kā pierādījumu, ka Covid-19 nav nemaz tik lipīgs, ir vienkārši muļķība. Beļģijā aptuveni katrs divdesmitais ir bijis inficēts, kamēr Latvijā tikai viens no 147.

Ar “drosminieku” palīdzību, Beļģijas statistika var arī Latvijai būt sasniedzama. Un tad katrs pazīs vairākus saslimušos un mirušos. Bet kurš to vēlas?