Spēks zīlēs • IR.lv

Spēks zīlēs

Ozoliņu dzimta 2019. gada vasarā Džindžās. Centrā — ģimenes ģerboņa turētāji Valdis un Laima Ozoliņi. Foto — Santa Savisko-Jēkabsone
Laura Dumbere

Pirms desmit gadiem, sagaidot tēva 70 gadu jubileju, Uģis Ozoliņš nolēma uzdāvināt visai ģimenei dzimtas ģerboni. Dāvanu, ko mantos pēcteči, jo tā nav nolietojama. Ozoliņu stiprās dzimtas stāstā tiešām atrodams viss, kas latviešiem pienākas, — gan Īrija, gan Sibīrija

Dzimtu ģerboņi mums saistās ar seno, aristokrātisko Eiropas un it īpaši vācu dzimtu vēsturi. Taču izrādās — arī mūsdienu Latvijā ir daudz ģimeņu, kam ir savs ģerbonis. Nesen ar Baltic International Bank atbalstu un sadarbībā ar Kultūras ministriju iznācis unikāls heraldikai veltīts izdevums Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā. Tas vēstī par heraldikas vēsturi un ģimeņu ģerboņiem dažādos laika griežos — no senajiem kuršu ķoniņiem viduslaikos līdz mūsdienu ģimenēm, kas jūtas gana stipras un lepnas, lai no jauna radītu un reģistrētu savu ģerboni. Ozoliņi ir viena no tām. Tad nu braucu uz Smiltenes novadu tos dižos vidzemniekus lūkoties! Nez, kādai gan jābūt latviešu zemnieku dzimtai, kas sadomājusi tikt pie sava ģerboņa? 

«Džindžas var atrast pat ar Waze lietotni,» Uģis Ozoliņš mierīgi skaidro man, Bilskas pagastā apjukušai rīdziniecei. Izbraucot cauri egļu mežiem un dzērveņu purviem, nonāku Džindžās. Ko nozīmē šis mājas vārds un kā tas cēlies, diemžēl nezina arī paši Ozoliņi. Bet šī dzimta mīt vienās mājās jau septītajā paaudzē. Laiks viņiem gājis pāri ar smagiem dzelzs zābakiem, bet dzimta izrādījusies izturīga kā purva dzērvene.

Piecas zīles 

Ko dāvināt tētim? Tāds bija jautājums. Kad cilvēkam aprit 70 gadu, viņam nevajag mantas un dārgas lietas. Tādēļ Uģis Ozoliņš pirms desmit gadiem nolēma, ka savam tēvam Valdim Ozoliņam uz apaļo jubileju dāvinās dzimtas ģerboni, un tētis būs šī ģerboņa turētājs — šādu «amatu» pieprasa ģerboņa reģistrācija. Lai radītu ģerboni, jāievēro daudzi nosacījumi un vizuālie kodi, kas ir ģerboņu mākslas pamatā. Ozoliņu dzimtai tie ir divi galvenie motīvi: divi cēli zirgi kā vecāki, kas gatavi aizstāvēt savus bērnus, un piecas zīles — pieci Valda un Laimas Ozoliņu bērni. Uģis ir vecākais, viņam ir divi brāļi un divas māsas. Protams, to nevar salīdzināt ar senākiem laikiem, kad ģimenēs auga astoņi un pat desmit bērni. 

Tomēr, kad visi Ozoliņi sabrauc Džindžu pagalmā, viņus kopā var nofotografēt tikai ar dronu! Pašam Uģim ir divi dēli, brālim četri bērni, arī māsai četri dēli. Pieskaitiet tantes un onkuļus, brālēnus un māsīcas, znotus un vedeklas — sanāk Dziesmusvētku kopkoris, kam knapi pietiek vietas plašajā viensētas pagalmā. Dzimtas ģerboņa moto skan: «Spēks zīlēs.» Doma vienkārša — katras ģimenes spēks ir bērnos un mazbērnos.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu