Pirms desmit gadiem, sagaidot tēva 70 gadu jubileju, Uģis Ozoliņš nolēma uzdāvināt visai ģimenei dzimtas ģerboni. Dāvanu, ko mantos pēcteči, jo tā nav nolietojama. Ozoliņu stiprās dzimtas stāstā tiešām atrodams viss, kas latviešiem pienākas, — gan Īrija, gan Sibīrija
Dzimtu ģerboņi mums saistās ar seno, aristokrātisko Eiropas un it īpaši vācu dzimtu vēsturi. Taču izrādās — arī mūsdienu Latvijā ir daudz ģimeņu, kam ir savs ģerbonis. Nesen ar Baltic International Bank atbalstu un sadarbībā ar Kultūras ministriju iznācis unikāls heraldikai veltīts izdevums Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā. Tas vēstī par heraldikas vēsturi un ģimeņu ģerboņiem dažādos laika griežos — no senajiem kuršu ķoniņiem viduslaikos līdz mūsdienu ģimenēm, kas jūtas gana stipras un lepnas, lai no jauna radītu un reģistrētu savu ģerboni. Ozoliņi ir viena no tām. Tad nu braucu uz Smiltenes novadu tos dižos vidzemniekus lūkoties! Nez, kādai gan jābūt latviešu zemnieku dzimtai, kas sadomājusi tikt pie sava ģerboņa?
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.