Ņikita Hruščovs Latvijā, 1955. gads

Pasenais notikums nogūlis vēstures annālēs un likās mūs pavisam vairs neskar. Neliela intriga parādījās sakarā ar LTV1 raidījumu Tas notika šeit. Sesava 15.oktobrī. Tajā līdzās pārējām scenārija līnijām tika apcerēts jautājums, bija vai nebija togad Hruščovs Elejas rajona kolhozā Avangards.

Par to mazliet vēlāk. Vispirms par PSRS kompartijas līdera 1955. gada vizītes pašiem svarīgākajiem un neapstrīdāmiem posmiem. Starp citu, pēc toreizējās rakstības viņš bija Ņikita Chruščovs. No PSKP CK sekretāra viņš 1953. gada septembrī bija kļuvis par Centrālkomitejas pirmo sekretāru. Valdības jeb PSRS Ministru padomes priekšgalā bija Nikolajs Bulgaņins. Pēc Staļina nāves, Berijas fiziskas novākšanas un Maļenkova marginalizēšanas Maskavā cīņa par varu nebija beigusies, turklāt “Kremļa politiskā kultūra audzēja savstarpējas aizdomas” (Viljams Taubmens, amerikāņu vēsturnieks).

Ņikita Hruščovs, būdams  dinamisks, pašapzinīgs un impulsīvs, saviem tuvākajiem līdzgaitniekiem bija bīstams sāncensis. Jaunais postenis viņam ļāva mobilizēt partijas mašinēriju un padomju aktīvistus savas varas stiprināšanas nolūkos. Tādā kontekstā arī aplūkojams viņa brauciens uz trim Baltijas republikām 1955. gada jūnijā.

Rīgā viņš ieradās, lai piedalītos Lietuvas, Latvijas un Igaunijas lauksaimniecības darbinieku apspriedē. Kā viesi uz to bija aicināti arī Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas Federācijas un Kareļu-Somu APSR pirmrindas lauksaimnieki. Apspriede, kas sākās 14. jūnijā, ilga trīs dienas. Tikai 18. jūnijā mūsu republikā vadošais laikraksts Cīņa no Pravdas pārpublicēja “biedra Ņ.S.Chruščova runu” šajā vērienīgajā un pompozi rīkotajā sanāksmē.

Bija sākusies neskarto zemju jeb vecaiņu apdziedāšana, nebija beigusies MTS mehanizācijas brīnumu ēra. Baltiešus Rīgā viņš ij paslavējis, ij pakritizējis. “Biedrs Ņ.S. Chruščovs vērsa uzmanību uz to, ka Baltijas republikās jāpaplašina linu sējumi,” tēvišķi norādot, ka “lini ir ziemeļu kokvilna.”

Tas nebija vienīgais padomju kompartijas līdera uznāciens Padomju Latvijā 1955. gadā. (Rīgā kopā ar VDR vadītājiem viņš ieradās arī 1959. gadā, kas daudziem vairāk asociējas ar Eduarda Berklava strostēšanu un nacionālkomunistu izdzenāšanu). Par Hruščova gaitām mūsu republikā vēsta ne vien oficiālo aģentūru LTA/TASS kanoniskie pārskati laikrakstos un žurnālos. Vēl tiešāk un tuvplānos tās savā objektīvā tvēris Cīņas fotogrāfs Bonifācijs Tiknuss (1915—1986).

17. jūnijā Cīņā plaši atreferēts Rīgas darbaļaužu mītiņš Uzvaras laukumā un Hruščova uznāciens tajā. Lauksaimniecības darbinieku sanāksmi Rīgā vairākās lappusēs atspoguļojusi arī Zvaigzne 1955. gada 1. jūlijā. Šis žurnāls 40 tūkstošu metienā definēts kā avīzes Cīņa izdevums, interpretācijas atšķiras vienīgi ražas kāpuma un ganāmpulka ražības aplūkojumos.

Atklāts paliek jautājums par Hruščova vizītes pieturpunktu Elejas rajona kolhozā Avangards. LTV raidījumā Tas notika šeit no Jelgavas novada Sesavas pagasta diezgan rezolūti apgalvots, ka viņš šo kopsaimniecību nav apmeklējis. Argumenti divi — nav neviena aculiecinieka, nav fotogrāfiju. Arī B.Tiknusa fotoarhīvā tāds fiksējums nav atrodams.

Nav noliedzams, ka toreiz elejnieki gatavojušies godam uzņemt augsto viesi un viņa svītu. Tā dēvētais “Hruščova ceļš” nepilnu divu kilometru garumā tapis tieši tajā sakarā un nav nekāda fikcija. Novadpētniece Dzidra Šulce Sesavā atceras, ka todien viņai, Elejas vidusskolas audzēknei, tāpat kā pārējiem bijusi brīvdiena. (Pats tobrīd vēl mācījos Svitenes vidusskolā, kas ir tuvāk mazbānīša līnijas Meitene—Bauska otram galam.)

Kortežs Latvijā iebraucis no Lietuvas, no Šauļu puses. Elejas pagasta pārvaldes vadītājs Ingus Zālītis dzirdējis savu novadnieku pārstāstus, ka Hruščovs Avangardā gaidīts un arī sagaidīts. (Vai kaut kur ir strikti pateikts, cik ilgi viesim jāpasēž pie speciāli servēta galdiņa, lai līdzīgi kā krodziņā Pie Šveika uz sienas parādītos uzraksts “Šeit viesojās…”) Tāds ieraksts parādījies ne tikai konkrēto Zemgales kolhozu slavinošā bukletā. 1955. gada 15. jūnija Cīņā publicētajā “lauksaimnieku foruma” pārskatā lasāmas rindas, ka “b. Ņ. S. Chruščovs pirms apspriedes apmeklēja arī Latvijas PSR Elejas rajona kolhozu Avangards”. Tolaik milzum daudz ko varēja noklusēt, bet pašās “augšās” vīzētos raportos fake news mudžēt nemudžēja.

Pie tā paša rodas jautājums, ciktāl Ņikita Hruščovs personīgi pazinis šī kolhoza priekšsēdētāju Staņislavu Leitānu, kurš vēlāk (1959) gan tiesāts par valsts īpašuma izlaupīšanu, zaudējis savu amatu un Sociālistiskā Darba Varoņa nosaukumu. Viena versija, kas tas tikai bijušā frontinieka palaists mīts. Jelgavnieks Jāzeps Kivlenieks gan zina stāstīt vairāk par jau minēto tiesas procesu, kurā atklājušās dažas detaļas, šo pieņēmumu nevis apgāžot, bet drīzāk apstiprinot.

Hruščova vizīte trīs Baltijas padomju republikās 1955. gada jūnijā bija kārtējais solis viņa diezgan haotisko reformu ceļā. Kā liecina noformējums augšējā attēla fonā, Ļeņins un Staļins aizvien nav šķirami: PSKP XX kongress ar personības kulta kritiku vēl tikai priekšā.