Drukāt pašiem savu naudu

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Lāsma Ivaska, kustības VEFRESH inovāciju vadītāja
Print Friendly, PDF & Email

Kad 2011. gadā mediji ziņoja, ka Ventspilī tiek drukāti vairāki miljoni vietējās valūtas – ventu –, man likās, ka tās ir lielas muļķības. Tāpat likās arī daudziem citiem, bet tas netraucēja cilvēkiem stāvēt garās rindās, lai saņemtu sev pienākošos 300 ventus, ko izmantot atlaidēm vietējos tūrisma objektos. Tas netraucēja arī kampaņai vēlāk saņemt vairākas reklāmas nozares apbalvojumus, kā arī 2012. gada Eiropas Izcilības balvu.

Kopienas valūta kā instruments vietējo problēmu risināšanai izmantots vairākās pasaules pilsētās. Ventspilī tolaik problēma bija zems tūristu skaits, bet citviet ar šādām valūtām tiek risinātas arī sociālās un ekonomiskās problēmas. Brazīlijas galvaspilsētā kopš 1998. gada strādā kopienas banka Banco Palmas, kas izsniedz mikrokredītus mazturīgajiem un daļēji to dara kopienas valūtā, ko iespējams tērēt tikai apkaimes ietvaros, tādējādi veicinot vietējo pakalpojumu izmantošanu un stiprinot kopienu. Japānā jau 25 gadus strādā valūta Fureai kippu, kur par katru nostrādāto stundu senioru aprūpes centros dalībnieki iegūst stundas, ko var nākotnē no programmas pieprasīt savai vai radinieku aprūpes palīdzībai. Kopienas valūtai var būt jēgpilns pienesums, ne tikai mārketinga vērtība.

Vai tas aizvieto eiro?

Oficiālās valsts valūtas un kopienas valūtas pilda dažādas funkcijas. Ja valsts valūtas mērķis ir nodrošināt ērtu maiņu, kopienas valūtas mērķis ir ar tās palīdzību sekmēt kādu konkrētu iedzīvotāju rīcību. Attiecīgi, kopienas valūta papildina eiro, nevis to aizvieto. Tāpat strādā arī, piemēram, aviosabiedrību vai pārtikas veikalu lojalitātes punkti, kas mēģina sekmēt, ka klienti atgriezīsies tieši pie viņiem. Pārdomāta kopienas valūta savukārt var veicināt iedzīvotāju interesi veikt brīvprātīgo darbu, laikā maksāt komunālo pakalpojumu rēķinus, atbalstīt vietējos uzņēmumus vai veikt citas vēlamas aktivitātes.

Sākt ar vienkāršiem risinājumiem

Kopienas valūtai nav jābūt lielai un sarežģītai. Viena no vienkāršākajām formām, ko izmanto arī minētā Fureai Kippu Japānā, ir laika banka, kur par savām ieguldītajām stundām vari saņemt pretī tikpat daudz citu ieguldītas stundas. Nedaudz advancētāka ir bartera sistēma, kur, palīdzot vienam kopienas biedram, iegūsti kredītpunktus, ko izmantot pie citiem dalībniekiem. Pasniedz savam kaimiņam latviešu valodu, un par to norēķinies par robotikas nodarbībām savam bērnam. Abu šo sistēmu galvenais pienesums ir pakalpojumu sasniedzamības uzlabošana tiem iedzīvotājiem, kuriem nav uzkrājuma bankas kontā, bet ir laiks un spēja palīdzēt citiem.

Pabalstu izmaksa daļēji vietējā valūtā

VEFRESH audio ietvaros runāju ar fonda Qoin dibinātāju Edgaru Kamperu no Nīderlandes, kas palīdzējis ieviest vairāk nekā 100 valūtas dažādās pilsētās. Savulaik Kampers ar bartera sistēmas Noppes palīdzību noorganizējis pat savas kāzas. Pievēršoties lielāka mēroga ieviešanai, Kampers norāda, ka svarīgi izveidot tādu valūtas pārvaldības modeli, kas ir jēgpilns un izdevīgs visiem iesaistītajiem. Nākotnē lielu potenciālu viņš redz kopienas valūtas izmantošanai pabalstu, pensiju un universālā pamatienākuma jomā. Daļa no šiem maksājumiem indivīdiem varētu tikt izmaksāta vietējā valūtā. Tā būtu izmantojama, lai nodrošinātu iedzīvotāju labklājības pamatu – segtu komunālo pakalpojumu, vietēji ražotās pārtikas, transporta, sociālo pakalpojumu un medicīnas izdevumus, bet daļa valsts valūtā izmantojama visām papildu vajadzībām un interesēm.

Teikā teiči, Grīziņkalnā grīži?

Ja apzinās, ka kopienas valūtu būtība nav aizvietot eiro, bet labot kādas sociālās vai ekonomiskās nepilnības, tad šis instruments, vismaz manā skalā, vairs neklasificējas kategorijai “lielas muļķības”. Novadi programmēšanas mācību stundu Rīgas Teikas vidusskolā, nopelni teičus, un vakarā par tiem aizej uz izrādi VEF Kultūras pilī. Protams, nepārdomāts risinājums var iegāzt jebkuru labu ideju, tāpēc interesentus aicinu noklausīties VEFRESH audio ceturto epizodi, kur par šo runājam arī ar profesoru Ēriku van Heku no Erasma universitātes Roterdamā un Accenture Latvia inovāciju vadītāju Kristapu Bangu.

Tos, kuri redz potenciālu šādam instrumentam savā kopienā, aicinu pieteikties VEFRESH pilsētas ideju hakatonam, kas notiks 27. novembrī, un mēģināt šo ideju pavirzīt tālāk. VEFRESH audio tapis, pateicoties Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstam.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu