Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Kad 2011. gadā mediji ziņoja, ka Ventspilī tiek drukāti vairāki miljoni vietējās valūtas – ventu –, man likās, ka tās ir lielas muļķības. Tāpat likās arī daudziem citiem, bet tas netraucēja cilvēkiem stāvēt garās rindās, lai saņemtu sev pienākošos 300 ventus, ko izmantot atlaidēm vietējos tūrisma objektos. Tas netraucēja arī kampaņai vēlāk saņemt vairākas reklāmas nozares apbalvojumus, kā arī 2012. gada Eiropas Izcilības balvu.
Kopienas valūta kā instruments vietējo problēmu risināšanai izmantots vairākās pasaules pilsētās. Ventspilī tolaik problēma bija zems tūristu skaits, bet citviet ar šādām valūtām tiek risinātas arī sociālās un ekonomiskās problēmas. Brazīlijas galvaspilsētā kopš 1998. gada strādā kopienas banka Banco Palmas, kas izsniedz mikrokredītus mazturīgajiem un daļēji to dara kopienas valūtā, ko iespējams tērēt tikai apkaimes ietvaros, tādējādi veicinot vietējo pakalpojumu izmantošanu un stiprinot kopienu. Japānā jau 25 gadus strādā valūta Fureai kippu, kur par katru nostrādāto stundu senioru aprūpes centros dalībnieki iegūst stundas, ko var nākotnē no programmas pieprasīt savai vai radinieku aprūpes palīdzībai. Kopienas valūtai var būt jēgpilns pienesums, ne tikai mārketinga vērtība.
