Foto: Kaspars Garda, nodibinājuma Rīga 2014 publicitātes foto
Savas pārdomas vēlos sākt ar režisora un viena no Rīgas kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas kuratora Uģa Brikmaņa vārdiem: “Vai piligrims, kas tuvojas horizontam, nav kļuvis par optisku ilūziju? Nebeidzamu krīžu un apokaliptisku izjūtu nogurdinātā laikmetīgā doma atelpas mirkļos reižu reizēm atskārš, ka tā joprojām atrodas savās četrās dimensijās, kurās tā nav varējusi nedz noliegt, nedz apstiprināt bezgalīgi daudz dimensiju iespējamību. Vai mēs alkstam izzināt esamības okeānu vai arī, būdami tikai okeāna eksperiments, pastāvam kā tā radīts instruments, jo okeāns alkst vērot un izzināt pats sevi?” Varbūt kādam Uģa rakstītie vārdi šķitīs par lirisku, taču tie ļoti trāpīgi izteic Eiropas kultūras galvaspilsētas būtību un to, kas tiek sagaidīts no pilsētām, kas pretendē uz šo statusu.
