Pilnīgs kosmoss 1

Pāvels Razmajevs, EvenTech uzņēmuma direktors. Foto — Ieva Salmane
Laura Dumbere
Print Friendly, PDF & Email

Ko dara uzņēmums EvenTech? Nav nekas sarežģīts… Viņi izplata unikālu tehnoloģiju, kas ārkārtīgi precīzi izmēra gaismas ātrumu pikosekundēs. Viņu izstrādātie taimeri ieņēmuši 70% pasaules tirgus un ir neaizstājami kosmosa izpētē

Mēģināsim domāt triljonos. Uz cilvēka ādas dzīvo apmēram triljons baktēriju. Viena pikosekunde, ar kuru var mērīt gaismas ātrumu, ir sekundes triljonā daļa. Gaismas ātrums ir ātrākais, kas dabā eksistē. Viena sekunde ir skaitlis viens. Tehnoloģija, ko piedāvā EvenTech, mēra ātrumu ar 0,00000000002 precizitāti. 

Mīļais lasītāj, bruņojies ar pacietību — EvenTech taimeri mēra kaut ko nenotveramu un neaptveramu. Latvijā radītā tehnoloģija piedalīsies starptautiskā kosmosa misijā ar mērķi pasargāt Zemi no iespējamiem asteroīdu draudiem. Leģendārās filmas Zvaigžņu kari un Piektais elements, salīdzinot ar šo misiju, ir romantiķu sacerētas pasaciņas!

Asteroīda pārvietošana

Sarunu ar uzņēmuma direktoru, gados jauno un nopietno Pāvelu Razmajevu sākam ar svarīgāko. 15. septembrī uzņēmums noslēdza līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) par dalību 129,4 miljonus eiro vērtā planētas aizsardzības misijā Hēra. «Būsim atbildīgi par gaismas lidojuma laika mērīšanu kosmosā. Hēra ir nebijis eksperiments — mēģinājums noskaidrot, vai iespējams planētu pasargāt no asteroīdu ietriekšanās, izmainot pašu asteroīdu lidojuma trajektoriju,» skaidro Pāvels. 

Sadarbībā ar NASA 2021. gada vasarā kosmosā nogādās kuģi Dart, kas kinētiski ietrieksies vienā no Zemei tuvu lidojošajiem asteroīdiem. Mēģinās šo Ēģiptes piramīdas izmēra futbola bumbu izsist no laukuma. Savukārt Hēra veiks trieciena novērošanu un mērījumus, lai saprastu, vai Dart izdevies asteroīdu novirzīt mūsu planētai nekaitīgākā virzienā. Mērķis ir izstrādāt pielietojamu asteroīdu novirzīšanas tehniku. EvenTech misijai izstrādā aerolāzerskenēšanu (LIDAR) un nodrošina altimetru ar faktiskā lidojuma laika (Time of Flight) moduli un procesoru. Līgums ar EKA uzņēmumam ir fantastisks sasniegums, jo apliecina, ka mūsējie ir pasaules līderi savā tehnoloģijas nišā. 

Skeptiķi noteikti pasmaidīs, ka līdz šim izpētītajā pasaules vēsturē nav liecību par gadījumiem, kad kāds asteroīds būtu ietriecies, teiksim, pilsētas centrā. Bet zinātne nedomā pagātnes kategorijās. Īpaši kosmosa zinātne domā par iespējamībām. Līdzībās izsakoties — ja vecajā piemājas ozolā līdz šim nav iespēris zibens, tas nenozīmē, ka zibens neiespers nekad. Iespēja pastāv vienmēr. 

Hēra mērīs ne tikai asteroīda pārvietošanās ātrumu un trajektoriju pēc mākslīgi radītā trieciena, bet arī noteiks, kas ir tā iekšpusē. Uzzināsim, kas šiem «lācīšiem» vēderā. Un šajā brīnumainajā notikumā piedalīsies Latvijas uzņēmums.

Ģēnija mantojums

Datorzinātņu doktors un profesors Jurijs Artjuhs (1943—2012), visu mūžu strādājot Elektronikas un datorzinātņu institūtā Rīgā, bija radījis izcilu gaismas ātruma mērīšanas tehnoloģiju. Tas bija 40 gadu darbs, aizsācies dziļos padomju laikos un pabeigts mūsdienu Latvijas brīvvalsts laikā. Viņa tehnoloģija izrādījusies ģeniāla. Pati gaismas ātruma mērīšanas metode nav unikāla, bet realizācija ir īpaša. Artjuhs saprata elektroniku, datoriku un komponentes un noveda savu tehnoloģiju līdz ideālam. Radās taimeris, kuram pasaulē nav analogu. «Jurijs bija viens no zinātniekiem, kas visu laiku ir soli priekšā savam laikam. Ģēnijs. Viņš domāja plašāk un dziļāk. Ja nebūtu viņa, mūsu uzņēmums nepastāvētu, jo nebūtu, ar ko strādāt,» atzīst Pāvels. 

Profesors arī saprata, ka nav uzņēmējs, viņa izgudrojums netiek likts lietā un paliks kaut kur vēstures putekļainajos plauktos, jo Latvijā neeksistē komosa izpētes industrija. Tāpēc 2011. gadā viņš devās uz Komercializācijas reaktoru — organizāciju, kas nodarbojas ar zinātnes izgudrojumu ieviešanu tirgū. Reaktorā dzimst zinātnes jaunuzņēmumi, un tā notika arī toreiz — reaktors meklēja un nokomplektēja darbinieku kopumu, kas kļuva par jaunuzņēmumu EvenTech. 

Pēc gada profesors Artjuhs nomira, bet viņa mantojumu EvenTech astoņu gadu laikā attīstījuši tālāk. Tie ir spektrometri astronomijas vajadzībām, lāzeru signālu mērīšanas sistēma un notikumu taimeri lāzeru lokācijai. Nesapratāt ne vārda? Arī jaunie uzņēmēji, ko piesaistīja reaktors, sākumā nesaprata.  

Ar pirkstu debesīs

Ir teiciens — ar pirkstu bakstīt debesīs. Tieši to sākumā darīja 2011. gadā dibinātais EvenTech. Uzreiz bija skaidrs, ka Latvijas tirgū viņu zinātniskajam produktam nav un nebūs noieta. Uzņēmumā puse bija zinātnieki — Artjuha bijušie kolēģi, kuri pārzināja tehnoloģiju, bet nenieka nenojauta, kā to virzīt pasaules tirgū. Otra komandas daļa bija cilvēki ar ārzemju universitātēs iegūtiem biznesa vai mārketinga diplomiem, bet bez mazākās saprašanas par tehnoloģiju. Piemēram, Pāvels ieguvis biznesa vadības bakalaura grādu Fontys universitātē Nīderlandē. 

Ko viņš zināja par gaismas ātruma mērīšanu, fotonu kūļiem un zemes mākslīgo pavadoņu sūtītajiem signāliem? Neko! Tā nu visi gudrie nezinīši meta prātus kopā un mācījās cits no cita. Pirmie gadi bija bezgalīga mācīšanās un liela cīņa, lai pierādītu sevi globālajā tirgū tik šaurā zinātnisko produktu nišā. Sākotnējā skepse bija labi jūtama. Un tad tā salūza. 

Sākumā EvenTech piedāvātie taimeri iekaroja virszemes tirgu. Uz mūsu planētas ir daudzas stacijas, kas sazinās ar kosmosā esošajiem satelītiem jeb mākslīgajiem pavadoņiem. Stacija sūta satelītam signālu un saņem atpakaļ atbildes signālu. Bez EvenTech taimera tas nevar notikt. Viņu taimeri iekarojuši 70% pasaules tirgus. «Izklausās vareni, bet staciju uz Zemes nav bezgalīgi daudz. Jā, vairākums ir mūsējās. Arī Ķīnā.» 

Nav nejaušība, ka Pāvels piemin Ķīnu. Šī valsts ir meistars uz jaunu tehnoloģiju un produktu kopēšanu. Bet ar Latvijā izgudrotajiem EvenTech taimeriem ķīniešiem tas nav izdevies. Nekādi nespēj atkost tehnoloģiju un tehnisko risinājumu, nākas pirkt! Pāvels apmierināti nopūšas — beidzot pasaulē ir izgudrojums, ko ķīnieši nemāk nokopēt.

Lielais izrāviens notika 2016. gadā. Latvija nesen bija noslēgusi sadarbības līgumu ar EKA, un uzņēmums sasparojās iesniegt savu piedāvājumu kosmiskajām misijām. To akceptēja. EKA secināja, ka Eiropā nav analogu šai tehnoloģijai. Un arī pasaulē tādu nav daudz. EvenTech tika «parauts kosmosā» savā pirmajā misijā Luna 27, kas pēta Mēness mazāk apgūto dienvidu daļu. Sadarbība aizveda līdz misijai Hēra. Četru gadu laikā EvenTech ir iepeldējuši lielajos kosmosa ūdeņos. Tie ir tikai astoņi cilvēki, kuri šobrīd nes Latvijas vārdu globālajā kosmoloģijas zinātnē. Un tā jau ir nopietna bakstīšana ar pirkstu debesīs. 

Mūžīgās mācības

Katrs jauns darbinieks vismaz gadu mācās, līdz viņam uztic pirmos darbus. «Ir bijuši daudzsološi cilvēki, kuri atkrīt mēneša laikā. Nav pacietības, jo pie mums nav «ātras naudas». Labs pārdevējs taču var pārdot jebko un tūliņ pelnīt — kāpēc gaidīt? Mūsu komandā paliek tie, kuriem deg acis par produktu. Kuri saprot un lepojas, ka mēs, mazā Latvija, darām kaut ko tik unikālu, esam pasaules līderi savā nišā,» stāsta Pāvels. 

Priekšroka ir tiem jaunajiem prātiem, kuri pārzina fiziku, elektroniku un programmēšanu. Pārējo darba specifiku, kas attiecas uz kosmosa misijām, visi iemācoties «pa ceļam». Latvijā joprojām nav augstākās izglītības virziena, kas nopietni pārstāvētu kosmosa zinātni. Par to grasās cīnīties EvenTech. Jūnijā EKA padome apstiprināja Latvijas pievienošanos EKA asociētās dalībvalsts statusā, un jūlijā Saeima līgumu ratificēja. EvenTech vairs nav tikai supergudri dīvaiņi, bet uzņēmums, kas pārstāv Latviju nopietnās starptautiskās misijās, ar kurām valsts ir vienojusies pildīt saistības. Pāvels cer, ka viņa aicinājums izveidot jaunu izglītības virzienu tiks sadzirdēts. «Tas, ka Latvijā nav kosmosa izpētes industrijas, nenozīmē, ka mums nav intelektuālā potenciāla, kas šajā virzienā var strādāt un konkurēt pasaules tirgū.» 

Mūsējie

Taimeriem, kas mēra signālus un gaismas ātrumu, ir daudz neparastu pielietojumu. EvenTech klientu lokā ir Somijas Ģeodēzijas institūts, Harbinas Inženierzinātņu universitāte Ķīnā, Šanhajas Observatorija un Japānas krasta apsardze. Latvijā radīto tehnoloģiju izmanto zinātnieki, kas pēta Zemes tektonisko plākšņu pārvietošanos, un tie trakie onkuļi, kuri grasās kosmosā uzspēlēt futbolu ar asteroīdiem. Tehnoloģiju sāk izmantot arī vēja ātruma mērīšanai, lai laika ziņas kļūtu precīzākas. «Mūsu taimeri palīdzēs tās uzlabot. Šī tehnoloģija padarīs laika prognozēšanu lētāku. Mēs pie tā strādājam,» lepojas Razmajevs.

2019. gada nogalē viņš piedalījās pasaulē lielākajā kosmosa konferencē un jaunuzņēmumu konkursā Satellite 2019 Vašingtonā. Bija 15 tūkstoši dalībnieku no 100 valstīm. Pāvels ieguva pirmo vietu. «Pierādījām, ka mums starp zinātnes jaunuzņēmumiem nav konkurentu,» lepni saka uzņēmuma direktors. Konferencē piedalījās vadošie pasaules kosmosa izpētes industrijas pārstāvji, zinātnieki, augstskolu profesori. Interese par nevienam nezināmo EvenTech pēc uzvaras bijusi milzīga. 

«Bet mēs nevirzām pasaulē tikai savu uzņēmumu. Mēs virzām Latviju. Jūs neticēsit — daudzi konferences dalībnieki nezināja, ka tāda valsts eksistē, kur tā atrodas un ka mums ir šāds intelektuālais potenciāls,» aizrautīgi stāsta Pāvels. Viņš ir Latvijas krievs, kuram angļu valodā noteikti ir vieglāk izteikties nekā latviešu valodā, jo tāda ir darba ikdiena. 

Gandrīz visi EvenTech darbinieki ir krievi — gan zinātnieki, gan pārdevēji. Klusie patrioti pēc būtības. Viņi neraud, skanot valsts himnai, nepiedalās Dziesmu-svētkos. Bet paliek šeit. Pāvels nenoliedz, ka uzņēmumam bijušas iespējas darbību pārcelt uz kādu citu Eiropas valsti, kur notiek aktīva dalība kosmosa izpētē un būtu lielāks finansiālais atbalsts. Bet viņi grib pārstāvēt Latviju.

 «Mūsu taimeris nav pielietojams atsevišķi — tas vienmēr ir daļa no lielāka procesa. Arī mēs kā maza valsts neesam «pielietojama» atsevišķi. Bet mēs spējam izmainīt lielos procesus. Tā man patīk domāt,» pasmaida Pāvels. Viņš ir vismazāk smaidošais cilvēks, ko pēdējos gados esmu sastapusi. Bet pamēģiniet paši pārdot aģentūrai NASA gaismas ātruma taimerus — smiekli nenāks.

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
«Apziņa, ka darām kaut ko unikālu. Mēs radām tehnoloģiju, kurai pasaulē nav analoga. Ierakstām Latvijas vārdu kosmosa izpētes kartē. Vai vēl vajadzīgs kāds dzinējspēks?»

Lielākā kļūda, kas devusi mācību
«Pirms pāris gadiem kā uzņēmuma vadītājs pieļāvu lielu kļūdu, vienojoties ar cienījamiem sadarbības partneriem mutiski — vīrs un vārds, viss sarunāts. Uzreiz neparakstīju līgumus. Izrādījās, ka vārdu var visādi interpretēt. Uzņēmums cieta lielus zaudējumus. Vienmēr parakstiet līgumus!»

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
«Koncentrēties mērķim! Vismaz sākumā — tikai vienam mērķim! Ja nepieciešams, jāstrādā ārkārtas režīmā. Nežēlot sevi un nežēloties. Ne uz mirkli nezaudēt fokusu uz mērķi. Neapstāties pie pirmajiem panākumiem, iet uz priekšu kā ierindniekam.»

Gandrīz visi EvenTech darbinieki ir krievi — gan zinātnieki, gan pārdevēji. Klusie patrioti pēc būtības. Uzņēmumam bijušas iespējas darbību pārcelt uz kādu citu Eiropas valsti, kur notiek aktīva dalība kosmosa izpētē un būtu lielāks finansiālais atbalsts. Bet viņi grib pārstāvēt Latviju.
Foto — Ieva Salmane

Komentāri (1)

J.Biotops 08.10.2020. 18.33

“…viņi grib pārstāvēt Latviju” Un pārstāv. Ar reālu darbu, pie tam tajā pasaules nopietnajā sabiedrībā, kuras uzskatiem ir nozīme un kurā ir vajadzīgs pārstāvēt.
Atšķirībā no visādiem institūtiem, sporta federācijām un komitejām, kas saņem nodokļu naudu, lai par to Latvijas vietā pārstāvētu paši sevi un arī tad tikai tajā sabiedrībā, kur būt pazīstamiem nav nekādas jēgas.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu