Tērē gudri!

Kā nenobīties laikā, kad ienākumi samazinājušies, gudri pārvaldīt esošos līdzekļus un ieguldīt tos savu mērķu sasniegšanā

Iesaka finanšu konsultante Elīna Pelčere

Varētu šķist, ka nauda ir konkrēti izmērāms lielums. Tomēr atbildi par to, cik daudz naudas ir pietiekami un kad tās sāk trūkt, neatrast konta atlikumā. To bieži veido dažādi priekšstati. «Cilvēkiem ir emocionāla attieksme pret naudu,» atzīst Elīna Pelčere. Viņa pārliecinājusies, ka daudzos dziļi iesakņojusies pārliecība, ka ikdienas tēriņu skrupuloza uzskaite un sekošana līdzi saviem izdevumiem ir riebīga knapināšanās, kas atņem dzīvei jebkādu prieku. Un uzkrāt var sākt tikai tad, kad algas skaitlis jau sakrājis pietiekami daudz nuļļu. Ir viegli dzīvot ar pārliecību, ka nauda atnāks, kad to vajadzēs. Vai tieši otrādi — atrunāties, ka nauda mani nemīl.

Taču, šādi dzīvojot, iespējams nevis iegūt kāroto finansiālo brīvību, bet, tieši otrādi, sev to atņemt. Vissliktākos finanšu lēmumus cilvēki pieņem, rīkojoties panikā, saka Elīna. Ja ienākumi pēkšņi samazinās vai pazūd pavisam, katram nākas izdarīt grūtas izvēles. Taču tas nenozīmē, ka jāpieņem nepārdomāti lēmumi, kas vēlāk būs jānožēlo. Arī sarežģītās situācijās iespējams emocijas nolikt pie malas un savas finanses novērtēt ar vēsu prātu.

Personīgais audits

Pirmais darbs, ko paveikt savam finansiālajam sirdsmieram, ir ienākumu un tēriņu uzskaite vismaz mēneša garumā. Tas nenozīmē pierakstīt katru saldējumu vai tualetes papīra rullīti. «Man pašai riebjas krāt čekus,» atzīst finanšu konsultante. Tomēr vajadzētu saskaitīt, kādi ir izdevumi dažādās pozīcijās — cik izdodam par pārtiku, cik jāmaksā par dzīvokli, vai un kas mēneša beigās paliek pāri. Būtiskākais ir saprast, kāda ir situācija kopumā. Ja ienākumi zuduši, kāda ir summa, bez kuras noteikti nevaram uzturēt esošo dzīvesveidu. Ja situācija ir labāka — cik naudas varētu ietaupīt kādā pozīcijā un iztērēt gudrāk.