Atgriezeniskā saite ir mūsu sociālās izdzīvošanas pamats — mēs visi vēlamies būt atzīti un piederīgi
Dažas tēmas mācību biznesā nekad nenoveco un neiziet no modes. Lai gan vadu treniņus par atgriezenisko saiti jau gadiem, vēl arvien organizācijas lūkojas, kā saviem vadītājiem un darbiniekiem iemācīt šo prasmi. Dažkārt man šķiet, ka runāju par tik pašsaprotamām lietām — vai tas vēl kādu var interesēt? Ar katru jauno mācību grupu pārliecinos, ka cilvēki vēlas gan sniegt, gan saņemt atgriezenisko saiti. Parasti tā ir emocionāli piesātināta tēma, kurā ir gan bailes un dusmas, gan vaina un skumjas. Jo tas ir saistīts ar vērtēšanu. Kā es jutīšos, kad mani kritizēs? Tas būs sāpīgi. Vai viņš neapvainosies, kad es visu pateikšu atklāti? Kādas būs sekas, ja vadībai teikšu, kā ir?
Manuprāt, atgriezeniskā saite pieder pie cilvēka pamatvajadzībām. Tā ir vērtīga prasme ne tikai darbā un biznesā, bet arī personiskajā dzīvē. Mēs savā ikdienā nepārtraukti saņemam un dodam kādu vērtējumu gan kolēģiem, gan piegādātājiem, arī dzīves partneriem, bērniem un vecākiem. Ne tikai verbāli, bet arī neverbāli — katrs nodibināts vai nenodibināts acu kontakts, no rīta ieejot savā darbavietā, vēsta par attiecībām ar kolēģiem. Kad vadu mācības, dalībnieku neverbālā uzvedība — žāvāšanās, skatiens ārā pa logu, atslābusi vai fokusēta ķermeņa poza — man sniedz daudz vērtīgas informācijas, kā mainīt mācību procesu, lai uzturētu uzmanību un interesi. Pat attālinātās mācībās lūdzu dalībniekus ieslēgt video, lai kaut nedaudz sajustu auditorijas reakcijas, bez kurām jūtos dezorientēta. Jebkura informācija no vides un citiem cilvēkiem ļauj pielāgot savu uzvedību, lai mēs varētu izdzīvot — pirms daudziem gadsimtiem bija svarīgi izdzīvot mežā, tagad biznesa un attiecību džungļos.
Tādēļ esmu nolēmusi dažus turpmākos slejas rakstus veltīt šai tēmai. Kā profesionālajā vidē sniegt atgriezenisko saiti? Kā to lūgt, lai iegūtu patiesu viedokli? Kā saņemt atgriezenisko saiti, lai nākotnē kāds man vēl gribētu to sniegt? Kāpēc tik ilgi maļam domas, kad esam saņēmuši negatīvu viedokli, bet pozitīvais tik ātri no galvas pagaist?
Atgriezeniskā saite ir tik svarīga tēma, jo saistīta ar mūsu spēju adaptēties un ir ne tikai fiziskās, bet arī sociālās izdzīvošanas pamatā — vai citi mani pieņems, vai es būšu piederīgs? Pirms gadsimtiem izraidīšana no cilts draudēja ar nāvi ne jau tāpēc, ka cilvēks viens pats nevarētu fiziski izdzīvot. Cilvēks ir sociāla būtne un nevar dzīvot bez psiholoģiskās piederības. Neskaitāmi pētījumi par zīdaiņiem, kuri agrīnā vecumā nav saņēmuši gana aprūpes un mīlestības, rāda, ka šo bērnu intelektuālā un fiziskā attīstība ir traucēta. Visa cietumu sistēma balstās uz to, ka izolācija ir sods, jo tiek samazināta iespēja apmierināt daudzas pamatvajadzības. Sabiedriskajos procesos pieredzam, kā tiek izstumtas minoritāšu un citādi domājošo grupas. Mēs visi vēlamies justies atzīti, iederīgi, mīlēti ne tikai mājās ar tuvākajiem, bet arī savā darbā, kur pavadām tik daudzas stundas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.