Latvija var runāt par likumību kosmosā

Attēls no ''Future Moon base''. Foto – EKA
Vidvuds Beldavs, Rīgas Fotonikas centra valdes priekšsēdētājs
Print Friendly, PDF & Email

Latvija ir kļuvusi par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) asociēto dalībvalsti, tāpēc svarīgiveidot savu kosmosa stratēģiju un politiku. Notiek straujas pārmaiņas kosmosa jomā ar milzīgu iespaidu uz cilvēces nākotni, par ko lemj ANO, pasaules, ES un atsevišķu valstu līmenī, arī Latvijā.

Mēness kā ilgtspējīgas attīstības garants

Kosmosa joma tiek militarizēta. ASV izveidoja Kosmosa spēkus (Space Corps) pret draudiem no Ķīnas, Krievijas un citām valstīm, kam ir ieroči, kas var iznīcināt pretinieka satelītus.

Visbūtiskākais – vairāk un vairāk Mēness un asteroīdi tiek uzskatīti par resursu avotiem turpmākai tehnoloģiskās civilizācijas attīstībai. Jau tagad pieņem lēmumus par politiku un likumiem, kas pārvaldīs rīcību kosmosā un kosmosa resursu izmantošanu. Top plāni, tiek finansētas misijas un projekti, lai attīstītu tehnoloģijas ieguves un pārstrādes rūpniecībai uz Mēness, Zemes orbītā un kosmosa telpā starp Mēness un Zemi.

ASV, Ķīnas, ES, un miljardieru plāni

ASV plāno 2024.gadā nolaisties ar pirmo sievieti uz Mēness misijā, ko NASA nosauca Artemīda. NASA plāno 2022.gadā sūtīt zondes uz asteroīdu Psyche, kura materiālā vērtība varētu pārsniegt visu līdzšinējo cilvēces bagātību.

ASV miljardieris Elons Masks (Elon Musk) meklē iespēju finansēt Marsa kolonizāciju ar peļņu no Teslas automašīnām un energosistēmām, kas dominē elektromobiļu tirgū. Pasaules bagātākā persona Džefs Bīzoss (Jeff Bezos) finansē savas ieceres no Amazon platformas lielās peļņas.

Ķīnai ir vērienīgi plāni 2022. gadā sūtīt orbītā internacionālo kosmosa staciju Tiangong, kas konkurēs ar ASV starptautisko kosmosa staciju ISS un ambīcijas Mēness apguvē. Ķīna pirmā pēta Mēness neredzamo pusi (far side of the Moon) ar pārraides satelītu, kas var komunicēt ar ierīcēm uz Mēness virsmas un pārraidīt datus uz kontroles centru Ķīnā. Kims Stenlijs Robinsons (Kim Stanley Robinson) grāmatā “Sarkanais Mēness” raksta par notikumiem 2047.gadā, kad Ķīna ir kļuvusi par dominējošo varu uz Mēness, un tas ir tikai 27 gadus tuvā nākotnē.

Starptautiskie likumi par kosmosa resursu izmantošanu

ANO Ģenerālā asambleja 1967.gadā pieņēma likumu par kosmosu (Outer Space Treaty – OST), kura pilnais nosaukums angliski skan – ”Treaty on Principles Governing the Activities of States in the Exploration and Use of Outer Space, including the Moon and Other Celestial Bodies”. To apstiprinājušas 105 valstis, un tas ir kļuvis par pamatu likumdošanai par kosmosu. OST pirmais pants noteic, ka kosmosu vajag pētīt un izmantot tā, lai visa cilvēce no tā gūtu labumu, neatkarīgi no valsts ekonomiskās vai zinātniskās attīstības līmeņa. It sevišķi tas attiecas uz mazattīstītām valstīm. Šis princips ir labs, tomēr dzīvē šis pants ir tukšs, bez konkrētas nozīmes.

Pēc ASV astronautu sekmīgās nolaišanās uz Mēness 1969.gadā 20.jūlijā radās doma, ka ASV varbūt mēģinās piesavināties Mēnesi ar visu tā bagātību. ANO Komiteja par miermīlīgu kosmosa izmantošanu (Committee on the Peaceful Use of Outer Space – COPUOS) sāka gatavot līgumu, kas ierobežotu iespējas jebkurai valstij iegūt suverēnu varu pār Mēnesi vai citu kosmisko objektu. 1979.gadā ANO Ģenerālā asambleja vienprātīgi apstiprināja rezolūciju Nr.37/64 ”Nolīgums, kas pārvalda valstu aktivitātes uz Mēness un citiem kosmiskiem objektiem” (Agreement Governing the Activities of States on the Moon and Other Celestial Bodies), saīsinājumā – Mēness līgums (Moon Treaty).

Līguma sarunas ilga gandrīz 10 gadus. ASV un PSRS bija atšķirīgi uzskati par 11.panta tekstu, kas definēja, ka kosmoss ir cilvēces kopējais mantojums. Pēdīgi PSRS pieņēma ASV ieteikumu, un līguma tekstu apstiprināja vienprātīgi.

Mēness līgums stājās spēkā 1984.gadā, kad Austrija to ratificēja kā piektā dalībvalsts. Tomēr ASV kā vienas no līguma galvenajiem virzītājiem to neratificēja. Senāta sēdē ASV ieguves rūpniecības lobētājs sadarbībā ar kosmosa aktīvistu biedrību L5 panāca, ka līgumu neratificē. Galvenais pretarguments – dokuments ir pret ASV rūpniecības interesēm, jo noteic, ka kosmoss ir cilvēces kopīgais mantojums. Firmas vēlas veidot savu kārtību bez saistībām ar mazattīstītām valstīm. Galvenais klupšanas akmens ir klauzula, ko ASV pieprasīja un PSRS noraidīja vairāku gadu sarunās.

Rūpnieku galvenais uztraukums 1980.gadā nebija par kosmosu, bet par starptautisko Jūras likumu (Law of the Sea), kur arī koncepts par jūras resursiem kā cilvēces mantojumu apturēja ASV atbalstu, radot bažas, ka līgumam ir problēma. Līdz 2020.gadu Mēness līgumam pievienojušās tikai 18 dalībvalstis, kaut idejas gandrīz 40 gadus prezentētas neskaitāmās konferencēs.

Kosmosa resursi kļūst nozīmīgi

ASV, Ķīna, ES, Krievija un citas valstis grasās veidot bāzes uz Mēness, un firmas veido tehnoloģijas, kā varētu iegūt un pārstrādāt kosmosa izejvielas. Problēma – nav starptautiski atzīta līguma, kas pārvaldītu kosmosa resursu ieguvi un izmantošanu. Vienlaikus pieaug draudi, ka kosmoss tiek militarizēts, trūkst pārvaldes līgumu un mehānismu, lai nodrošinātu attīstību tiesiskā un miermīlīgā kārtībā.

ASV prezidents Donalds Tramps izdevis prezidenta rīkojumu, kas paredz, ka ASV ar visiem diplomātijas spēkiem rīkosies tā, lai Mēness līgums zaudē savu likumīgo spēku un ASV var noteikt kārtību kosmosā. Krievija, Kanāda, vairākas ES dalībvalstis pretojas šai ASV nostājai. Krievija mēģina sadarboties ar Ķīnu, bet tas nerisina vajadzību izveidot tiesisku kārtību kosmosa jomā. Kanāda mudina apspriest šo tēmu Ģenerālajā asamblejā. Ķīnas nostāja definē, ka Trampa valdības patvaļa radīs starptautiskas nesaskaņas un vēlams būtu likumus pieņemt diplomātiskās sarunās, nevis ļaut ASV uzspiest savu kārtību valstīm, kas sadarbojas ar ASV. Ir apšaubāmi, vai tagadējā gaisotnē ASV varēs uzspiest savu gribu kosmosa resursu jautājumā.

Var iniciēt ģenerālsekretārs vai dalībvalstis

Viens risinājums būtu, ja ES ar visām dalībvalstīm apstiprinātu Mēness līgumu un iekustinātu 11.panta 5.paragrāfā norādīto procesu – izveidot starptautisko režīmu kosmosa resursu izmantošanai. Pirmais solis ir noteikts līguma 18.pantā – ANO ģenerālsekretārs sasauc Ģenerālo asambleju, lai apspriestu Mēness likuma atbilstību tagadējiem apstākļiem, kad vairākas valstis cenšas izveidot bāzes uz Mēness.

Asamblejas sanākšanu var pieprasīt arī trešā daļa no līguma 18 dalībvalstīm. Patlaban Austrija, Beļģija, un Nīderlande ir Mēness līguma dalībvalstis, savukārt Francija un Rumānija parakstīja līgumu, bet vēl nav to ratificējušas. Starp dalībvalstīm ir vairākas citas, kas varētu atbalstīt konferences rīkošanu. Ja Latvija kļūtu par COPUOS dalībvalsts, tā varētu piedalīties kosmosa politikas lemšanā.

 

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu