Nedrīkstam paši izbeigt Latvijas veiksmes stāstu Covid-19 ierobežošanā
Spiediens ir milzīgs. Koronavīrusa izplatība pasaulē strauji pieaug, pateicoties tam, ka daudzas valstis pēc pavasara mobilizēšanās atlaidušas grožus un aizbildinājumam runā par «otro vilni», it kā tā būtu kāda no cilvēku rīcības neatkarīga jauna nelaime. Latvija paliek viena no pasaulē nedaudzajām miera ostām šajā posta okeānā. Taču tieši tāpēc pieaug gan iekšējs, gan ārējs spiediens, lai darām tā, kā dara citi. Sak, vai tad mēs esam gudrāki par visu pasauli un pat par igauņiem!
Vai tā ir gudrība vai veiksme, pētīs pētnieki. Taču mums tiešām šajā globālajā krīzē līdz šim gājis daudz labāk nekā vairākumam pasaules valstu. Lai kādi iemesli, nevajag mēģināt izjaukt un labot to, kas strādā.
Šīs nedēļas sākumā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā bija vismazākais Eiropā — 4,2. Tas ir desmitiem reižu mazāk nekā Spānijā (279), Francijā (159), Čehijā (118). Un vairākas reizes mazāk nekā Igaunijā, kur saslimšanas gadījumu skaits turpina pieaugt un ir pārsniedzis 24, un Lietuvā, kur tas otrdien bija virs 17.
Atgriežoties no valstīm, kurās šis rādītājs pārsniedz 16, Latvijā bija jāievēro 14 dienu karantīna. Tātad vairs nav Baltijas burbuļa, ko maijā trīs valstis izveidoja, atceldamas ierobežojumus pārrobežu ceļošanai. Abas kaimiņvalstis tagad izlēmušas mainīt kritērijus un ir noteikušas zemāku atskaites slieksni pašizolācijai no ārvalstīm atbraukušajiem — 25 gadījumi uz 100 tūkstošiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.