Rīgas humānistu mantojums • IR.lv

Rīgas humānistu mantojums

Ojārs Lāms

Eiropas Savienības izglītības sadarbības programmu Erasmus un Comenius nosaukumiem savulaik tika izvēlēti 16. un 17. gadsimta humānistu vārdi. Tā nav nedz nejaušība, nedz kaprīze, lai gan abi autori — Roterdamas Erasms (Desiderius Erasmus Roterodamus) un Jans Amoss Komenskis (Iohannes Amos Comenius) — rakstīja latīņu valodā, un tas nozīmē, ka viņu mantojums, kas izrādījies tik nozīmīgs, bez tulkojuma nav uztverams. Tā laika intelektuāļu domās un darbos dzima mūsdienu Eiropa — priekšstats par pasauli, kuras centrā ir cilvēks, kur sabiedrībā valda savstarpēja cieņa un izpratne par cilvēku kā garīgu un ētisku būtni. Humānisma laikmets kļuva par jauno laiku Eiropas tapšanas stūrakmeni, lai gan tā apjēgsmei vēl bija nepieciešami vairāki gadsimti. 

Idejas tolaik tika izteiktas un raksti tapa latīņu valodā. Latīņu valoda kā politiskas saziņas rīks un reliģijas valoda bija saglabājusies kā kopējs lingvistisks ietvars kristīgajai Rietumu pasaulei cauri viduslaikiem, bet 15. gadsimtā humānisma ideju gaismā kļuva skaidrs, ka valoda ir stipri apbružāta un zaudējusi skaidrību. Samērojot valodu ar antīkiem avotiem, to sakārtojot un atjaunojot, radās trešais latīņu valodas pastāvēšanas loks — neolatinitāte. 

Arī Latvijas sākotne lielā mērā ir saistāma ar neolatinitāti un humānismu. 15. gadsimtā atjaunotajā latīņu valodā sāka veidoties vienota Eiropas intelektuālā telpa, kas ieguva nosaukumu Respublica Literaria — Zinību republika vai varbūt pat Zinību valstība, pēdējās vārdkopas gadījumā uzsverot intelektuālās sadraudzības ideālistisko raksturu. Virtuālās sadarbības fenomens, republika, kas savā ziņā balstās Platona valsts idejās, aizsākumu rod jau itāļu humānistu Frančesko Barbaro (Barbaro) un Podžo Bračolīni (Braciolini) sarakstē (1417). Kā spēcīga intelektuālas solidaritātes un domu apmaiņas forma caur tekstiem tā izvēršas 17. gadsimtā, kļūstot par tiltu starp renesansi un apgaismību. Pakāpeniskā domu gaitas evolūcijā tā nonāk līdz valodu un kultūru daudzveidības atklāsmei, kam savukārt ir spēcīgs iespaids uz nācijas idejas attīstību. Tādējādi no šīs humānisma, neolatinitātes un zinību kopības kustības izaug viss, kas būtisks mūsdienu Eiropai.

Tātad arī Latvijas liktenis ir cieši saistīts ar šo intelektuālo fenomenu, un tas ir aizraujošākais un iedvesmojošākais Respublica Literaria stāstā. 16. gadsimta ģeopolitisko pārmaiņu laikā, kad sabruka Livonijas valsts, reformācija dziļi ietekmēja sabiedrības dzīvi, bet latviešu zemes uz ilgu laiku kļuva par lielvaru kaujas lauku. Rīga veidojās par vietu, kur pulcējās humānistiski noskaņoti cilvēki, kuri līdz pat Eiropas galējām robežām centās iedibināt humānistisku pasaules skatījumu. Šīs intelektuālās norises ietekmēja un noteica to, ka mūsdienās Eiropas robeža ir Latvijas austrumu, nevis rietumu pusē. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu