Padomju okupācijas laiks latviešu literatūrai nav atstājis bagātu dienasgrāmatu krājumu, un rakstīt baltu patiesību par piedzīvoto pat vienīgi sev tūlīt pēc kara bija sevišķi bīstami. Vizmas Belševicas dēla Jāņa Elsberga sākto mātes arhīva publicēšanu uzskatu par patiesi slavējamu — kāds nieks no pēckara īstenības patiesajām detaļām vismaz paglābsies.
Nē, visu es nestāstīšu
Vizma Belševica. Dienasgrāmata: 1947—1960. Arhīva burtnīca nr. 3. Mansards, 2020.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.