Burves ar aptraipītām rokām: sieviešu sliktās uzvedības problēmas literatūras radīšanā

Ilustrācija — Sanita Skalbe

Ilustrācija — Sanita Skalbe

Mani pēdējā laikā aizvien vairāk māc sajūta, ka rakstniekiem nevajadzētu lasīt lekcijas — ne tikai tāpēc, ka to gatavošana pārlieku līdzinās mājasdarbu pildīšanai, bet arī tāpēc, ka rakstniekiem patiesībā nav nekāda īsta kompetenču lauka, ja neskaita, protams, viņu aroda stiķus, ko tie parasti apspriež nelabprāt. Sakot, ka rakstniekiem nav nekāda īsta kompetenču lauka, es viņus nepazeminu, bet gan norādu uz acīmredzamo. Rakstnieki, jo īpaši prozaiķi, ir vieni no pēdējiem dižajiem erudītiem. Ja es būtu zobārste, kas uzrunā citus zobārstus, vai santehniķe starp santehniķiem, no manis, iespējams, varētu kaut ko iemācīties. Taču patlaban — ko gan es tādu varētu pasacīt, ko jūs jau klusībā nezināt? Tomēr, būdama rakstniece — un neraugoties uz to, ka starp rakstnieku dieviem un aizstāvjiem ir gan daiļās mūzas, gan negodīgais krāpnieku un zagļu dievs Merkurs —, es bieži, vismaz iztēlē, nonāku tādās situācijās, ko uzskatu par nosodāmām. Tā nu es šeit sniedzu ja ne lekciju, tad vismaz kaut ko, kas, acis piemiedzot, var tikt par tādu uzdots.

Jaunākajā žurnālā

Pie kaimiņiem igauņiem

Mārja Kangro: «Publiskā intelektuāļa loma Igaunijā joprojām ir saglabājusies. Rakstniekus mēdz aicināt uz konferencēm izteikt viedokli, politiskās partijas aicina tos savās rindās. Vecākās paaudzes rakstnieki reaģē uz sabiedrībai svarīgiem ģeopolitiskiem notikumiem, savukārt jaunākām paaudzēm piederīgie vairāk runā par vienlīdzības, cilvēktiesību un ekoloģijas tēmām.» Foto — Kriss Mors
  • Proza
  • 26.06.2026.

Mečnikova ielas divas joslas

Arturs Droņs
  • Apskats
  • 26.06.2026.

Ieskats mūsdienu franču literatūras ainā

Arī grāmatniecību un literatūru ietekmē laikmets, mode un gaisotne sabiedrībā — par ko tiek vai netiek runāts, par ko raksta tieši, kas pārāk ilgi tiek noklusēts un pēkšņi eksplodē. Skats Parīzes grāmatu gadatirgū. 2026. gada aprīlis. 
Foto — SIPA/Scanpix
  • Vēsture
  • 26.06.2026.

Atgriezties mājās

Latviešu bēgļus sagaida Zilupes robežpunktā. 1920. gads. Uz fotogrāfijas rakstīts: Latviešu robežsargu virsnieks pārnācēju bēgļu starpā nejauši sastop savu māsu. Fotogrāfs nezināms. Latvijas Kara muzeja krājums
  • Proza
  • 26.06.2026.

Ādama sakne

Ilustrācija — Toms Tauriņš
  • Eseja
  • 26.06.2026.

Kā sātans iznīcinātu jauno paaudzi

Adams Rūžička
  • Proza
  • 26.06.2026.

Marīze

Fransīna Noela